Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/11/8698357t1hefc0.jpg)
Bijušais premjers, partijas «Jaunais laiks» vadītājs Einars Repše, kas pērn par vairākiem simtiem tūkstošu latu iegādājās nekustamos īpašumus un nesen pats atzina, ka ar kredītu atdošanu neiet viegli, bankā aizņēmies vēl 132 000 latu, šodien ziņo laikraksts «Diena».
Visticamāk, aizdevuma pieaugums saistāms ar iegādāto īpašumu vērtības pieaugumu, taču paša ekspremjera skaidrojumu laikrakstam nav izdevies iegūt. Parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas tika izveidota Repšes darījumu izpētei, joprojām gaida atbildes no tiesībsargājošām iestādēm.
«Tā nav jūsu darīšana,» uz «Dienas» jautājumu, kādēļ tik ievērojami pieaudzis Hansabankā ņemtā kredīta apjoms, ar īsziņu no sava mobilā tālruņa atbildēja Repše. Kā liecina Zemesgrāmatā atrodamās ziņas, četrus īpašumus ieķīlājot, ņemtais kredīts no 169 000 latu pieaudzis līdz 301 000.
Vēl nesen Repše pats atzina, ka ar naudas atdošanu bankām nesokas viegli — sēžoties Saeimas deputāta krēslā, viņa ienākumi no vairāk nekā 2000 latu lielās premjera mēneša algas sarukuši līdz pāri par 700 latiem pirms nodokļu nomaksas. Pēc laikraksta aprēķiniem, pat ja bankas politiķim ļāvušas kredītu pamatsummu nomaksāt termiņa beigās, ikmēneša procentu maksājumi vien varētu būt apmēram 1300 latu.
Hansabankas sabiedrisko attiecību vadītāja Artūra Eglīša teiktais vedina domāt, ka Repšes īpašumi kopš to iegādes kļuvuši vērtīgāki un tas arī ļāvis palielināt sākotnēji 169 000 lielo aizņēmumu. Tas nodrošināts, ieķīlājot četrus īpašumus: zemes gabalu Kolkā, zemi un māju Madonas rajona Barkavā, lauksaimniecības zemes Ludzas rajonā un zemi ar nepabeigtu ēku Rēzeknes rajonā. Zemesgrāmatā atrodamā informācija liecina, ka kredīts palielināts, apķīlājot šos īpašumus.
Eglītis skaidroja, ka banka kredītu palielina gadījumos, kad pieejams pietiekams «ķīlas atlikums». Tā kā parasti banka klientam izsniedz aptuveni 80% no ķīlas vērtības, iespējami divi varianti — vai nu Repše, pērn saņemot kredītu, aizņēmās mazāk nekā 80% no ieķīlāto īpašumu vērtības, vai arī to cena ievērojami augusi.
Nekustamā īpašuma firmas «Baltic Properties Group» valdes locekle, bijusī firmas «Balsts» direktora vietniece Milāna Skumbiņa skaidro, ka pēdējā gada laikā zemes cenas augušas visā Latvijā, arī Latgalē. Atkarībā no vietas pieaugums varot sasniegt pat 100% gadā.
Jau ziņots, ka pērn Repše, izmantojot kredītus, iegādājās septiņus nekustamos īpašumus vairāk nekā par 300 000 latu. Rodoties aizdomām par izdevīgu nosacījumu saņemšanu no bankām, Saeimā tika izveidota parlamentārā izmeklēšanas komisija Repšes darījumu izpētei, kas ar galīgo ziņojumu vēl nav nākusi klajā un turpina gaidīt ziņas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Ģenerālprokuratūras un Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Kā «Dienai» sacīja komisijas vadītājs Jānis Šmits (LPP), tā atbildes cer sagaidīt «tuvāko dienu laikā».
KNAB reiz jau paziņoja, ka īpašu labvēlību banku attieksmē pret Repši nesaskata, taču komisija vēlas uzzināt, vai ekspremjera amatpersonas deklarācija atspoguļo patieso stāvokli. Prokuratūrai lūgts pārbaudīt, vai bijušais Latvijas Bankas prezidents nav pārkāpis aizliegumu pieņemt ziedojumus no savulaik pārraudzītajām kredītiestādēm, tai arī jāvērtē, kādēļ atsevišķas pašvaldības atteikušās no pirmpirkuma tiesībām par labu Repšem. VID savukārt lūgts noskaidrot, vai viņš nomaksājis visus nodokļus.