Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8699245t1h2357.jpg)
Latvijas vingrotājs Jevgeņijs Saproņenko Atēnu olimpiādē turpināja Latvijas vingrotāju Sidnejas olimpiskajās spēlēs sāktās tradīcijas — pirms četriem gadiem Sidnejā Igors Vihrovs kļuva par pirmo olimpisko čempionu neatkarīgas Latvijas vēsturē, bet Saproņenko pirmdien skaistā cīņā ieguva sudraba medaļu atbalsta lēciena finālsacensībās.
«Pašreiz vēl īsti neapzinos, kas ir noticis un kas ir sasniegts,» uzreiz pēc saņemtās olimpiskās sudraba medaļas intervijā teica Jevgeņijs Saproņenko. Tūlīt pat viņš beidzot pasmaidīja un atjokoja: «Taču man šķiet, ka laureāta vainags man labi piestāv!»
Šo lēcienu, ko Saproņenko izpildīja finālsacensībās, viņš slīpējis tikai pusgadu. Tā kā iepriekš krievu favorīts Bondarenko guva savainojumu, vairāki vingrotāji kļuva piesardzīgāki un būtiski kļūdījās. Protams, lielā saspringuma dēļ.
«Kad izpildīju pirmo lēcienu un ieraudzīju labo atzīmi, sajutos atbrīvotāk. It kā jau šo lēcienu biju neskaitāmas reizes veicis un priekšsacīkstēs jutos brīvāk, tomēr finālsacensības dara savu,» sacīja Saproņenko. «Mans un spāņu vingrotāja veiktie lēcieni tehniskā ziņā ir vieni no sarežģītākajiem. Arī Dragulesku lēciens bija lielisks. Pēc rumāņu sportista pirmā lēcienu domāju, ka būšu trešais. Nemēģināju neko rēķināt, arī tad, kad palika pēdējie trīs vingrotāji. Zināju tikai to, ka būs grūti — rumānis un spānis ir ļoti spēcīgi. Pēc rumāņu sportista pirmā lēcienu domāju, ka būšu droši trešais.»
Konkurentu nedienas Saproņenko skaidroja gan ar to, ka citi redzēja Bondarenko gūto savainojumu, gan ar finālsacensību milzīgo spriedzi. «Sasprindzinājums finālā ir tik liels, ka dažs, iespējams, aizmirsa piesargāties vai mazināt risku kādā elementā, un visi jau redzējām, ar ko tas beidzās,» turpināja Saproņenko.