Šogad aprit precīzi 50 gadu, kopš pirmo reizi tika iekarota 8611 metru augstā Karakoruma virsotne K2, un 30 gadu vecā baskiete Edurna Pasabana jūlija nogalē kļuvusi tikai par sesto sievieti vēsturē, kurai izdevies spert savu kāju šā kalna virsotnē. Skumjš fakts ir tas, ka visas piecas viņas priekšgājējas jau ir mirušas — gājušas bojā kalnos, turklāt trijām dzīvība aprāvās pašā K2 — nokāpšanas laikā.

Intervijā aģentūrai «Reuters» baskiete, kuras kontā tagad ir jau astoņi no četrpadsmit pasaules astoņtūkstošniekiem, izteikusies, ka K2 ir labākais kalns, kurā viņai izdevies uzkāpt. «Daži cilvēki man jautā, kurš ir bijis lielākais sasniegums. Es domāju, ka tas ir K2. Pirms es atbraucu uz šejieni, visi runāja par K2, par to, ka tas ir visu kalnu kalns,» viņa atzina. Par lielāko emocionālo pārdzīvojumu kalnā kāpēja, kas aizrāvusies ar alpīnismu no 14 gadu vecuma, uzskata brīdi, kad ir izdevies atgriezties no pasaules otras augstākās virsotnes (daudzi kalnākāpēji to uzskata par krietni sarežģītāku nekā Everests) un satikt draugus. Uz virsotni viņa devās kopā ar Huanito Oiarzabalu, turklāt kāpšanas laikā neizmantoja skābekļa masku.

Jāatgādina, ka pirmā sieviete, kas uzkāpa K2, bija leģendārā poļu alpīniste Vanda Rutkeviča, kas to paveica 1986. gada 23. jūnijā — tikai dažas stundas pirms francūzietes Lilianas Barāras. 37 gadus vecā Liliāna kopā ar savu vīru Morisu pazuda sniegavētrā brīdī, kad kāpa lejup, un viņu mirstīgās atliekas kalna piekājē atrada tikai pēc mēneša. Pati L. Rutkeviča nokāpšanu veica sekmīgi, bet viņai liktenīga izrādījās 1992. gada ekspedīcija uz pasaules trešo augstāko virsotni Kančendžangu Nepālā (8597 m)

Interesanti, ka pēdējo trīs gadu laikā nevienam alpīnistam nebija izdevies sasniegt K2 virsotni, bet, atzīmējot 50. gadadienu, kopš K2 smailē uzkāpa Ačille Kompanjoni un Lino Lasadelli (1954. gada 31. jūlijs), šogad to paveikušas gan itāliešu, gan spāņu ekspedīcijas. Tiesa, spāņu kvartets gandrīz atkārtoja britu kalnākāpējas Elisones Hārgrīvzas liktenīgo kļūdu — 1995. gadā viņa uz virsotni devās pārāk vēlu un pēc sākušās vētras tā arī no tās neatgriezās. Līdzīgs liktenis varēja piemeklēt arī E. Pasabanu, kura K2 augstāko punktu sasniedza tikai piecos pēcpusdienā pēc vietējā laika — veselu stundu vēlāk, nekā bija plānots, un gandrīz četras stundas pēc optimālā virsotnes sasniegšanas laika. Ceļš no ceturtās nometnes līdz virsotnei prasīja veselas 15 stundas, un brīdī, kad spāņi atradās kalna galā, jau sāka pieņemties spēkā vējš un uznāca vakara dzestrums. «Kad uzkāpām, mums vairs nekas nebija prātā. Mēs jau tāpat kavējām, un tobrīd mums nebija nekādu domu. Mēs palikām virsotnē kādas 15 minūtes,» Reuters sacījusi E. Pasabana. AFP atgādina, ka pēc statistikas K2 ir nāvējošāks nekā Everests — nelaimes gadījumu īpatsvars šeit ir 27% jeb trīsreiz lielāks nekā pasaules augstākajā kalnā. Līdz jūlija beigām K2 bija iekarojuši 198 cilvēki, bet kalns bija paņēmis 53 dzīvības. Par Everesta iekarotājiem sevi var saukt aptuveni 2000 cilvēku, bet bojā šajā kalnā gājuši 179 cilvēki. Diemžēl augustā šis saraksts ir papildināts — no K2 jeb vietējo versijā Čogori neatgriezās krievs Sergejs Sokolovs, Kirgīzijas kalnākāpējs Aleksandrs Gubajevs un Dauds Hadims no Irānas.     

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp