Ludza­–Zilupe–Ezernieki–Dagda–Krāslava–Daugavpils

Vai zināt, ka Ludza ir vecāka apdzīvotā vieta par Rīgu? Tā pirmoreiz minēta jau 1177. gadā. Tā ir pilsēta, kuru var pārskatīt no Odukalna. No turienes labi redzami gan ezeri, gan Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas katoļu baznīca, kura sākta celt 1938. gadā, bet pabeigta 1995. gadā. Uz pretējo pusi — kapos — eņģeļa skulptūra, kas ir Sanktpēterburgas Aleksandra kolonnas augšā novietotā eņģeļa samazināta kopija. Vērojot pilsētas apbūvi, vērts paturēt prātā, ka 1938. gada ugunsgrēkā nodega 6 pilsētas kvartāli. Toties bijušās sinagogas ēka M. Ezerkrasta ielā 30 gan vēl skatāma.

Istalsnas katoļu baznīca (1938) tika uzcelta apkārt vecajai 1800. gadā celtajai koka kapelai. Pirms Zilupes — Briģi ar Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīcu (1800), kas kādu laiku darbojusies kā pareizticīgo dievnams. Briģu ezera apkārtnes pakalnos augušas priedes, no kurām izgatavotas laivas — brigas.

Zilupes pilsēta tiešām atrodas pie Zilupes upes,  kura ar krievu valodas starpniecību no Sienupes kļuvusi par Zilupi. Pilsēta sākusi veidoties ap 1900. gadu pie dzelzceļa, pirmā celtne bija tagadējā Brīvības ielā 18, kurā no 1910. gada darbojusies dzelzceļnieku skola. Apskatāma no Raipoles pārvestā (1932) katoļu baznīca, kas te paplašināta 1932.–34. gadā, vērts redzēt arī nomaļo Saveļinku kapelu (1822).

Caur Zaļesjes pagastu, kur daudz stārķu un zirgu, un arī Naumku pilskalns, nonākam Pasienē. Pasienes muižas pils celta 1850. gadā. Pasienes barokālā Sv. Dominika katoļu baznīca (1761) mākslinieciskajā ziņā novērtēta augstāk par Aglonas baziliku, tā ir viena no skaistākajām ne tikai Latvijā. Neparasta ir zem kanceles esošā skulpturālā grupa «Kristus kristīšana» ar palmām, kas līdzinās ozoliem. Blakus tad pat celtā bijušā dominikāņu klostera ēka.

Pie Pintu un Šešku ezeriem Grebļa kalna (5,5 km garā osu grēda) dabas liegums. Meikšānos pie pagrieziena uz Draudzības kurgānu, kas atrodas triju valstu robežpunktā, uzstādīta V. Titāna veidotā Saules zīme — Austras koks (1998).

Šķaunē Landskoronas muižas ansamblī uzmanību pievērš stallis (19. gs. 2. puse), tālāk Landskoronas katoļu baznīca (1828, paplašināta 1859) ar atsevišķu zvanu torni, kur simetrijas dēļ uzcelts vēl otrs tāds pats.

Ezerniekos atrodas Bukmuižas katoļu baznīca (1830). Ežezera (11 km2) apkārtne ar dabas liegumu ir viena no skaistākajām vietām Krāslavas rajonā. Ainavu bagātina daudzās ezera salas. Pussalā uzcelta Ezernieku vidusskolas ēka (1939). Jaundomes Sv. Miķeļa kapela (Baltā baznīca, 19. gs. sākums) atjaunota pagājušā gadsimta 90. gados.

Starp Dagdas ezeru un Dagdas muižu (pie tās Dagdas ala) atrodas Dagdas pilsēta. Komunistiskā terora upuru piemiņai veltīta A. Veinbahas skulptūra «Sērojošā māte» (1996). Dagdas Sv. Trīsvienības katoļu baznīcai (1741) barokāls interjers ar trīs altāriem.

Izbraucot cauri Skaistai, pamanām koka katoļu baznīcu (1921). Gan te, gan Krāslavas pagasta teritorijā Dagdas pauguraines reljefa iedobēs izvietojušies daudzi ezeri.

Vai zināt, ka pirmā augstākā mācību iestāde Latvijas teritorijā bijusi tieši Krāslavā? Tas ir Krāslavas garīgais seminārs, kas darbojās no 1757. līdz 1844. gadam. Krāslava saista ar īpatnu

dzīvojamo apbūvi, kas vietām pietuvojas Daugavai. Sv. Ludviķa katoļu baznīca (1766) celta radniecīgi Romas Jēzus baznīcas arhitektoniskajiem principiem; tai blakus Sv. Donāta kapliča (1818). Krāslavas pils ansamblī atradīsim muzeju, bet Jaunā pils (1791), kuras interjeri nozīmības ziņā ierindojami tūlīt pēc Rundāles pils plafoniem, vairāk nekā 10 gadus stāv neizmantota.

Izbraucot no pilsētas, pie Augusta ielas 12. nama Augusta akmens, iespējams, veltīts Polijas karalim Augustam II. Taču tur iekaltais gada skaitlis 1729 nozīmīgs ar vēl ko citu — šajā gadā Krāslava ieguva pilsētas tiesības. Pāri pilskalnam ierīkota šoseja, bet no stāvlaukuma pie tā var iziet 1,8 km garo ainavu taku, iepazīstot Adamovas krauju, dižakmeni (apkārtmērs 10,4 m), Daugavas krastus u. c. Jo būtiskāk tāpēc, ka aiz Krāslavas sākas Daugavas loki, un no šosejas upi vairs neredzēsim.

Jau aiz Borovkas katoļu baznīcas (1811) un Židinas cita izziņas taka (garums 1,6 km) — pie Markovas pilskalna. Netālu no tā 42 m augstā Slutišķu krauja. Slutišķu sādža uztverama kā tautas celtniecības piemineklis. Tuvumā arī Spruktu Sv. Antona pareizticīgo baznīca (1935).

Tālāk uz Vecpils pilskalnu var braukt pa šoseju, bet, braucot pa Daugavai tuvāko ceļu, var Daugavas ainavu pavērot no Vasargelišķu 24 m augstā skatu torņa. Atkal pie Daugavas esam Naujenes (Vecpils) pilskalnā, kas bijis apdzīvots jau 1. g. t. p. Kr. Tagad te 40 reizes samazināts Dinaburgas mūra pils makets (1996), atbilstošs pils izskatam 1277. gadā, to veidojis daugavpilietis I. Manžoss. Senpilsēta 1582. gadā no šejienes pārcelta uz tagadējās Daugavpils vietu. Īstās Dinaburgas pils akmeņi izmantoti Daugavpils cietokšņa celtniecībā. Pilskalna apkārtne labiekārtota. Gatavojoties Daugavpils HES celtniecībai, 1986. gadā tika pārbedīti mirušie no Vecpils kapsētas, tagad tās vietā trīs krusti.

Juzefovas Sv. Pētera un Pāvila katoļu baznīca celta ar pārtraukumiem no 1936. līdz 1961. gadam. Juzefovas pili (1901), celtu pēc Parīzes apkārtnes piļu paraugiem, uzspridzināja padomju karavīri 1941. gadā.

Krauja izveidojusies bijušās Hoftenbergas muižas vietā, arī te Daugavai līdz 35 augsts pamatkrasts.

Daugavpils no citām senajām Latvijas pilsētas atšķiras ar to, ka tai nav vecpilsētas. Arī pilsētas rajons Jaunbūve nav sociālisma laikmeta guļamkvartāli, bet gan 19. gs. vidū izveidojies strādnieku un amatnieku koka apbūves rajons. Tajā vairākas baznīcas, neparastais Daugavpils skrošu fabrikas tornis (1911), 18. Novembra ielā — plūdu aizsargdambis (1829–1841), pie tā Baltais gulbis — cietums (1861).

Pilsētas centrā Novadpētniecības un mākslas muzejs, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes muzejs atrodas Dubrovina parka pretējā pusē, darbojas arī Latgales zoodārzs. Cietoksnis ir Latvijas unikālākā militārā būve, pazīstams arī kā Eiropas nozīmes sikspārņu ziemošanas vieta. Tas nekad nav pārbūvēts, daudzām ēkām monumentāla ampīra stila dekoratīvā apdare.

Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca A. Pumpura skvērā uzspridzināta 1969. gadā, tās vietā nesen uzcelta kapela. Pilsētas centrā redzamas daudzas dažādu laiku celtnes, darbojas arī sinagoga Cietokšņa ielā 38 (pirmās neatkarīgās Latvijas gados pilsētā bijušas 44 sinagogas). Vērts pastaigāt ar zinātgribošu un pilsētvidi izjūtošu skatienu.