Daudzās pasaules valstīs, ne tikai Latvijā, krasi samazinājies to studentu skaits, kas izvēlas studēt eksaktās un dabas zinātnes. Pēc «The Age Company» datiem, piemēram, Francijā šogad, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, par 33% mazāk studentu izvēlējušies studēt fiziku. Līdzīga situācija ir Vācijā, ASV, arī Ķīnā.
Šai tendencei tiek minēti vairāki iemesli.
Lielbritānijā tikko izskanējis viedoklis, ka mūsdienu modernajā pasaulē, kur daudzi procesi ir pilnībā datorizēti, parastam cilvēkam patiesībā pilnīgi pietiek ar tām matemātikas zināšanām, ko viņš iegūst līdz 14 gadu vecumam, jo dzīvē jau vairākumam no mums nekādas papildu prasmes, izņemot saskaitīšanu, atņemšanu, dalīšanu un reizināšanu, patiesībā neesot vajadzīgas. Kādas tur kvadrātsaknes, atvasinājumi un integrāļi… Tātad — ja ņem vērā šo viedokli, tā ir objektīva realitāte, līdz kurai cilvēce beidzot nonākusi, un būtu loģiski beigt piesārņot galvu ar nevajadzīgām zināšanām visiem pēc kārtas.
Jāatzīst, ka šis viedoklis parasti pārāk bieži skaļi netiek pausts, lai arī pieņemu, ka diezgan liela daļa cilvēku tam patiesībā piekrīt.
Otrs viedoklis, kas jau biežāk dzirdams, ir fakts, ka tiesību zinātnes vai ekonomiku apguvušajiem vairumā gadījumu ir finansiāli pievilcīgāka nākotne.
Trešais viedoklis, ko apstiprina daudzi pētījumi, ir, ka skolēnu interesi par kādu mācību priekšmetu ļoti lielā mērā nosaka veids, kādā šis mācību priekšmets mācīts skolā. Ja skolotājs pats ir pietiekami zinošs, entuziastisks un radošs, skolēni parasti arī ir ieinteresēti un aktīvi. Turklāt skolotājam jāspēj pamatot, kāds sakars tam, ko viņi mācās, ir ar ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrību, kurā mēs dzīvojam un strādājam. Bērni jāieinteresē jau sākumskolā.
Diemžēl sākumskolas skolotājiem bieži ir tikai virspusējas zināšanas dabas zinātnēs. Ņemot to vērā, piemēram, Austrālijā sākta virkne pasākumu, lai atdzīvinātu eksakto un dabas zinātņu skolotājus. Uzsvars ir nevis uz algu palielināšanu, bet gan uz skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanu, jo kā tēlaini saka Sidnejas universitātes profesors Karl Kruszelnicki: «Ja jums ir suns un jūs viņam iedosiet 100 dolārus, viņš tāpēc nepārvērtīsies par tīģeri. Jums būs suns ar 100 dolāriem. Ja jūs skolotājiem maksāsiet vairāk, jūs automātiski nedabūsiet labākus skolotājus.»
Skolotājiem tiek piedāvāti kursi, kuru gaitā ar viņiem strādā paši labākie augstskolu pasniedzēji, dodot iespēju arī praktizēties laboratorijās, institūtos. Melburnā augstskolu pasniedzēji darbojas kā šefi skolās. Līdz ar to šie profesionāļi mēģina savu aizrautību un interesi iestrādāt arī skolas mācību programmās.
Kā teicis Nobela prēmijas ieguvējs Ričards Feimans: «Dabas zinātnes ir kā sekss. Tas var dot praktiskus rezultātus, bet tas nav tas, kāpēc jūs ar to nodarbojaties.»
Viena no iedvesmojošākajām un iztēli rosinošajām vietām Austrālijā ir Gēnu tehnoloģiju centrs, kas tika atvērts šogad un paredzēts, lai veicinātu interesi par gēnu inženēriju. Skolēni, jau sākot no deviņu gadu vecuma, stundu laikā apmeklē laboratorijas šajā centrā, lai, piemēram, darbotos kopā ar kriminālistikas ekspertiem, iedomātu noziedznieku identitātes noskaidrošanā. Šeit arī skolēniem ir izcila iespēja darboties jauno zinātnieku vadībā.
Un visbeidzot — pēdējais šā raksta viedoklis.
Varbūt eksakti izglītoti cilvēki ir mūsdienu politikai neizdevīgi? Jo tie pamatprincipi, kas ir patiesi matemātikā, nekādā veidā nav piemēroti mūsdienu politiķiem:
- bez pierādījuma matemātisks apgalvojums nav uzskatāms par patiesu;
- neviens apgalvojums nevar būt vienlaikus gan patiess, gan aplams;
- ja apgalvojums ir patiess, tam pretējais ir aplams;
- matemātika ir neatkarīga no sajūtu pieredzes;
- attēls var būt tikai psiholoģisks palīgs vai malds, lai saprastu pierādījumu, bet nekad — pats pierādījums.
Pēc Philosophy of Mathematics, J.R.Brown, 1999