Ja Ministru kabinets Saeimā iesniegs grozījumus likumā «Par dzīvojamo telpu īri», paredzot īres griestu saglabāšanu, parlamenta vairākums tos atkārtoti neatbalstīs, liecina aģentūras LETA Saeimas frakciju aptauja.
Pret īres griestu saglabāšanu balsotu Saeimas divu lielāko partiju — «Jaunā laika» (JL) un Tautas partijas (TP) — frakcijas, ko Saeimā kopā pārstāv 46 deputāti. Latvijas Pirmā partija (LPP), kurai parlamentā ir 15 deputātu mandāti, iespējamā balsojumā atturētos. Grozījumus atbalstītu Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcija, kā arī kreisā bloka frakcijas.
JL viedoklis nav mainījies — īres griesti 2005. gadā ir jāatceļ, uzsvēra JL frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Artis Kampars (JL). Pēc viņa domām, namu īpašnieku un īrnieku problēmu nevar atrisināt, vēl uz pāris gadiem iesaldējot īres griestus.
JL plāno iesniegt savus priekšlikumus sociālās spriedzes mazināšanai. JL priekšlikumi paredz, ka valdībai būs jāizmaksā kompensācijas denacionalizēto māju īrniekiem, kas pēc īres griestu atcelšanas būs spiesti pamest savus mājokļus, informēja deputāts. Kompensācijas būtu atkarīgas no iedzīvotāju turības pakāpes un dzīvokļu atrašanās vietas. JL konkrētāk pie šiem priekšlikumiem strādās nākamnedēļ, informēja Kampars.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Jānis Lagzdiņš (TP) informēja, ka TP neatbalsta īres griestu saglabāšanu, jo problēmu varot risināt citādi.
«Ar valdības, Rīgas pašvaldības un Saeimas kopējiem spēkiem var atrisināt šo problēmu, nenosakot no jauna īres griestus,» pārliecināts Lagzdiņš. Pēc viņa domām, to var izdarīt, ar likumu nodrošinot sociālos pabalstus īrniekiem. Bez tam valdība reģionālās un pašvaldību lietu ministra Andreja Radzeviča personā ir apsolījusi piecus miljonus latu šīs problēmas risinājumam, skaidroja deputāts.
Savukārt LPP iespējamā balsojumā atturētos, informēja LPP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Jaundžeikars. LPP uzskata, ka jautājums jārisina pašvaldībām. Ir jāizveido kompensāciju atbalstu sistēma denacionalizēto namu īrniekiem, norādīja Jaundžeikars.
Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, ZZS pārstāvis Staņislavs Šķesters uzskata, ka ir jābūt pārejas periodam īres griestiem, jo pašreiz neesot dzīvokļu, kur izmitināt tos, kas būs spiesti pamest savus mitekļus pēc īres griestu atcelšanas. Tāpēc ZZS frakcija atbalstītu šādu valdības priekšlikumu.
Pārejas periodam būtu jābūt diviem gadiem, uzskata par likumu atbildīgās komisijas vadītājs. Saņemot finansiālu palīdzību, Rīgas Dome un citas pašvaldības šajā laikā varētu uzcelt dzīvokļus, domā Šķesters.
Arī frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» ievēlētās partijas pauž atbalstu īres griestu saglabāšanai.
Saeima jūnija vidū noraidīja valdības iepriekš sagatavotos priekšlikumus, kas paredzēja vēl uz diviem gadiem saglabāt īres griestus, nosakot, ka 2005. gadā maksimālā īres maksa denacionalizētos namos ir 60 santīmu par kvadrātmetru, bet 2006. gadā — 72 santīmi par kvadrātmetru.
Patlaban īres griesti ir 48 santīmi par kvadrātmetru. Saskaņā ar likumu pašreizējo redakciju īres griesti tiks atcelti no nākamā gada 1. janvāra.