Regulārās datorvīrusu epidēmijas izvirza jautājumu par «Windows» platformas drošību, un tam seko dažādu risinājumu meklējumi. Šoreiz apstāsimies pie radikālākajiem, kas paredz platformas nomaiņu.
Arvien biežāk plašsaziņas līdzekļos parādās ziņas par dažādu valstu pāreju uz «Linux» operētājsistēmas izmantošanu savās struktūrās. Tā Francijas valdība ir paziņojusi par projektu «ADELE», kas paredz līdz 2007. gadam pārnest daļu darbstaciju no «Windows» uz atvērtā koda programmatūru. Ja jau «Windows» lietošanu tik ļoti traucē datorvīrusi, tad varbūt tiešām pāreja uz citu, «mierīgāku» platformu ir risinājums šai problēmai?
Antivīrusu speciālisti jau sen ir izpētījuši priekšnoteikumus datorvīrusu esamībai. Lai kādā vidē rastos datorvīrusi, tai ir jābūt ļoti izplatītai, tajā ir jābūt drošības nepilnībām un tai ir jābūt dokumentētai. Apskatīsim, kā «Linux» atbilst šiem kritērijiem.
Nenoliedzami, «Linux» pašlaik ieņem stipras pozīcijas serveru sektorā, tomēr darbstacijās tā ir niecīga daļa no pasaules datoru skaita, piemēram, ASV tas ir viens procents no mājas datoriem. Kas attiecas uz atklātajām vājajām vietām drošībā, tad saskaņā ar statistiku to bijis pietiekami daudz. Te gan jāpiebilst, ka «Linux» izstrādātāji ātrāk reaģē uz atklātajām nepilnībām, izlaižot labojumus, taču jāatceras, ka ne mazāk svarīgi ir, lai tie būtu arī uzstādīti. «Linux» ir pilnībā atvērts un pieejams jebkuram programmētājam arī izejas tekstu līmenī.
Pēdējie divi priekšnoteikumi runā par labu «Linux» vīrusiem. Kāpēc tad līdz šim to ir bijis tik maz? Apskatīsim pirmo priekšnoteikumu mūsdienu vīrusu rakstītāju vai to personu, kas stāv aiz vīrusu rakstītājiem, mērķu kontekstā. Pēdējā laika datorvīrusu analīze rāda, ka galvenais mērķis ir liels daudzums attālināti kontrolējamu zombētu datoru. Daudzie «Linux» serveri it kā atbilst šai prasībai, tomēr jāatceras, ka gandrīz katram serverim ir administrators, kas lielākajā daļā gadījumu ir izglītotāks nekā vidusmēra lietotājs, un viņa tiešais pienākums ir rūpēties par servera drošību.
Tātad vide ir diezgan agresīva vīrusiem, un diez vai vīrusu rakstītāji var cerēt, ka liels skaits inficētu serveru paliks nepamanīti. Turklāt administrators vienmēr būs centīgāks drošības ielāpu uzstādīšanā nekā mājas lietotājs. Ja palūkojamies uz «Windows» vīrusiem, tad tie pārsvarā dzīvo darbstaciju vidē. Īpaši grēko mājas un mazā biznesa pārstāvji, kam nav līdzekļu vai zināšanu pietiekamai aizsardzībai. Protams, ka darbstaciju ir arī nesalīdzināmi vairāk nekā serveru.
Te arī slēpjas atbilde. Vide, kas būtu interesanta vīrusu rakstītājiem, liela skaita vāji aizsargātu «Linux» datoru veidā neeksistē, vismaz pagaidām. Vai šāda vide parādīsies? Izpēte liecina, ka tiešām vairākums «Linux» distributīvu nesatur dažas principiālās nepilnības, ko pārmet «Windows», un tas varētu ierobežot vīrusu iespējamību «Linux» darbstacijām. Tomēr pašlaik nezinām, vai visas šīs labās īpašības nonāks līdz masveida lietotājam. Papildus tam ļaunu joku var izspēlēt viltus drošības izjūta, kas daudziem ierindas lietotājiem sākumā varētu likt aizmirst par potenciālajiem vīrusu draudiem un padarīt tos pilnīgi nesagatavotus.
«Linux» serveru drošība pasaulē pagaidām nav tik laba, kā gribētos. Pēc Lielbritānijas kompānijas «mi2g Ltd.» publicētās statistikas, kas ir izraisījusi asas debates, valdības serveru sektorā 2004. gada janvārī «Linux» bija procentuāli ievainojamāks nekā «Windows». Tas tiek izskaidrots ar tā straujo ienākšanu tirgū un no tās izrietošo apkalpojošā personāla nesagatavotību. Kāds augstas klases IT speciālists, kurš Latvijā vairākus gadus programmē «Linux» vajadzībām un nodarbojas ar «Linux» sistēmu drošību, uz jautājumu, vai viņš varētu uzrakstīt labu «Linux» interneta tīkla tārpu, atbildēja vienkārši: «Man tas aizņemtu nedēļu.»
Atbildes detaļas, kas apstiprināja, ka viņš tiešām zina, kā to izdarīt, tiek apzināti noklusētas, lai nepamudinātu iesācējus uz neapdomīgu soli. Vienīgais, ko var pateikt, ka viens no iemesliem apgalvojumam ir prāvais serveru skaits, kuriem nav uzstādīti daudzi drošības labojumi.
Un tomēr, vai pāreja uz «Linux» var paglābt no regulāriem datorvīrusu plūdiem? Pagaidām jā, bet nākotne nav prognozējama. Kritiskā masa ar vāji aizsargātiem «Linux» datoriem vēl nav uzkrāta, un tas kādu laiku «Linux» lietotājiem ļaus justies samērā droši. Ņemot vērā to, ka «Linux» pusē ir nostājušās vairākas lielās IT korporācijas, tas nenoliedzami ielauzīsies arī darbstaciju sektorā un nonāks pie mājas lietotājiem. IBM, kas pasaulē ir viena no galvenajām «Linux» popularizētājām, ir pat paziņojusi par nodomu izlaist speciālu «Microsoft Office» versiju «Linux». Šis, kā arī daudzi citi notikumi un finansiālie apsvērumi, stimulēs daudzu lietotāju migrāciju.
Ja tobrīd, kad «Linux» darbstaciju skaits liksies pietiekošs vīrusu rakstītājiem, nebūs būtisku izmaiņu attieksmē pret drošību, tad arī «Linux» lietotājiem vajadzēs piedzīvot datorvīrusu epidēmijas. Cerības vieš tas, ka tad interneta sabiedrība jau būs ņēmusi vērā iepriekšējo pieredzi, īpaši ar datorvīrusiem «Windows» operētājsistēmai, un pilnveidojusi gan programmatūras izstrādi, gan likumdošanu, gan lietotāju izglītošanu.