Pirmie reālās neatkarības gadi iezīmējās ar hiperinflāciju, kas pilnībā padarīja par bezvērtīgiem agrāko gadu ietaupījumus. Valsts ekonomika pārdzīvoja ļoti smagu periodu, un rezultātā absolūti lielākās iedzīvotāju daļas reālais dzīves līmenis katastrofāli kritās. Bezdarba līmenis bija augsts, bet darba samaksa niecīga. Šajos apstākļos kā zivis ūdenī jutās dažādu kalibru krāpnieki, kuri, izmantojot cilvēku lētticību un mazo pieredzi brīvā tirgus apstākļos, dibināja dažādas firmiņas, kuras pieņēma cilvēku ieguldījumus, solot par tiem fantastiskus procentus.
Piecpadsmit un vairāk procentu mēnesī piedāvāja desmitiem firmiņu, kuru vienīgais pamatkapitāls bija nobružāts galds kādā īrētā istabiņā un nospeķota kladīte ar rūtiņu lapām, kur pierakstīt noguldītāju vārdus. Šodien var tikai minēt, kāpēc visas šīs viltus kredītiestādes varēja netraucēti darboties, reklamēties un drīz vien pēc savas darbības sākšanas tikpat netraucēti pazust tālēs zilajās. Lasi, dienvidjūru kūrortos.
Kad 1993. gadā visu šo latgalīšu un ābelīšu ziedu laiks bija beidzies, priekšplānā izvirzījās it kā solīdākas kredītiestādes — bankas.
Banku apšaubāmie depozītu procenti ilgu laiku neradīja nekādas Latvijas Bankas iebildes. Tikai 1994. gada 26. septembrī Latvijas Banka anulēja licenci Tautas bankai, kuru vadīja dīvainais mākslinieks Māris Ārgalis. Drīz vien sākas ķēdes reakcija, līdzīga tai, kura pirms gada notika ar sīkajām ieguldījumu firmiņām. Bankrotēja Topbanka, ar kriminālajām struktūrām cieši saaugusī banka Olimpija un citas. Kopumā banku krīzē bankrotēja 19 bankas, ieskaitot Banku «Baltija». Kad 1995. gada martā darbību apturēja tolaik viena no it kā solīdākajām bankām — Latintrādes banka (tajā savus ietaupījumus glabāja Raimonds Pauls), bija skaidrs, ka situācija banku sektorā kļūst pavisam nestabila.
Ieguldītāju skati pavērsās tolaik lielākās Latvijas bankas — Bankas «Baltija» — virzienā. Taču toreizējais noskaņojums bija tāds, ka valdība nepieļaus šīs bankas krahu, jo tai bija it kā gandrīz pusmiljons privāto un vairāk nekā 20 000 juridisko personu bankas kontu. 1995. gada sākumā aktivizējās runas par Bankas «Baltija» apvienošanos ar Centra banku un Depozītu banku. Taču tad, kad izplatījās runas, ka Depozītu bankas lielākais akcionārs Raitis Gailis pazudis jeb aizlaidies nezināmā virzienā, Banka «Baltija» paziņoja, ka apvienošanās nenotiks. 1995. gada 28. aprīlī Latvijas Banka beidzot aptur arī Depozītu bankas darbību. Tikmēr iedzīvotāji, jūtot deguma smaku — tieši tāds bija tolaik izplatīts teiciens, sāka masveidā izņemt naudu arī no Bankas «Baltija». 3. maijā intervijā Rīgas Balsij Ziedonis Čevers vēl cenšas apgalvot, ka Banka «Baltija» ir visdrošākā un stabilākā Latvijas banka, taču tas vairs nelīdz.
Kā tagad izriet no krimināllietas materiāliem pret Bankas «Baltija» vadītājiem, jau tolaik Bankas «Baltija» stāvoklis bija bezcerīgs un bankas vadītāji steidzīgi centās atlikušos līdzekļus izvest ārpus bankas kontroles. Faktiski bezcerīgos, vairumā gadījumu viltus kredītos tika izsniegti 143 miljoni latu, no tiem kredītportfelis 84 miljonu latu vērtībā cedēts Maskavas InterTek bankai pret Krievijas vērtspapīriem, kurus banka tā arī nekad nesaņēma.
Saeimas ārpuskārtas sēdē 1995. gada 24. maijā Ojārs Kehris paziņoja: tas, ka Bankai «Baltija» ir bijušas smagas problēmas, banku speciālisti zinājuši jau sen. Vai tādejādi viņš pavēsta, ka Latvijas Bankas vadītāju pie banku speciālistiem nepieskaita? Kā citādi izskaidrot Latvijas Bankas pilnīgu bezdarbību un darbības apturēšanu tikai tad, kad no tās, kā tagad izsakās Einars Repše, pāri bija palikusi vien tukšā čaula? Vai nepietika ar to, ka, piemēram, Top bankas likvidācijas brīdī tās kontos atradās 48 santīmi? Atstāti kā ņirgāšanās par banku uzraugiem.
Tikai 1995. gada 22. maijā Latvijas Banka apturēja Bankas «Baltija» darbību, kaut jau kopš 16. maija ieguldītāji drūzmējās gar Bankas «Baltija» norēķinu kasu durvīm veltās cerībās atgūt bankai uzticēto naudu.
23. maijā, kad Banku «Baltija» beidzot savās rokās pārņēma Latvijas Bankas ieceltais administrators Uģis Grūbe, banka 121 465 noguldītājiem bija palikusi parādā 102,4 miljonus latu.