Šovasar Latvijas sabiedrībai atklājās Džordža Sorosa organizāciju tīmekļa patiesā ietekme. Izrādās, ka daudzās citās valstīs Sorosa ietekme uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem izjusta daudz sāpīgāk. Presē Soross tiek vainots britu mārciņas un itāliešu liras devalvēšanā, liela apjoma valūtas un vērtspapīru spekulācijās un pat slepeno operāciju finansēšanā.

Nav šaubu, ka Soross ir viena no pasaulē visvairāk aprakstītākajām un vienlaikus arī pretrunīgi vērtētajām personībām. Internets mudž no publikācijām visdažādākajās valodās gan par pašu Sorosu, gan viņa fondu un institūtu aktivitātēm.

Milzīgs daudzums rakstu ir arī latviešu valodā, kuros pārsvarā slavēta Sorosa kā sponsora darbība. Citās valodās turpretī aina ir krietni daudzveidīgāka — lai gan miljardiera dāsnuma slavinājumi, šķiet, visur ir pārsvarā (nav jau nekāds brīnums — viņš taču sponsorē inteliģenci, kura pateicībā rūpējas par sponsora labo slavu), daudzās publikācijās Soross vērtēts kā dīvainis un pat prātu izkūkojis naudasmaiss, un arī kā vēss aprēķinātājs. Pietiek arī tādu publikāciju, kurās skaidri norādīts, ka patiesībā nekādu dīvainību nav — Sorosam arī filantropija ir bizness un ieguldītie miljoni agri vai vēlu viņam nes miljardu peļņu. Piemēram: «Soross nav Robins Huds. Viņš savu dāsnumu lieliski prot izmantot īpaši kopš tā brīža, kad veiksmīgi nostrādāja uz mārciņas un liras devalvāciju un ieguva divus miljardu peļņu,» raksta interneta portāls «cyberone.com».

«Melnās trešdienas» režisors

Lai nu kam, bet angļiem Soross ir «sliktais puisis», kura darbošanos raksturo pat īpašs termins — «melnā trešdiena». Slavenā Britu enciklopēdija šo terminu skaidro šādi: «Britu politikā un ekonomikā melnā trešdiena nozīmē 1992. gada 16. septembri, kad valūtas spekulantiem, izmantojot Eiropas valūtas kursa mehānismus, izdevās dot triecienu mārciņai.»

Enciklopēdijā minētie «valūtas spekulanti» pirmām kārtām bija Soross, kas, spēlējot valūtas tirgū uz mārciņas un dolāra kursa vērtību svārstībām, 1992. gada rudenī nopelnīja divus miljardus ASV dolāru. Tas bija trieciens ne tikai mārciņai, bet arī visai britu ekonomikai. Enciklopēdijā minēts, ka britu zaudējumi tajā dienā lēsti ap četriem miljardiem mārciņu.

Toreizējā Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere galvenajam valūtas spekulantam veltīja skarbu kritiku, savukārt pasaules presē Soross tika apveltīts ar epitetiem, kas finansistu aprindās vērtējami kā slavinoši: «vīrs, kurš uzlauza Anglijas banku», «lielspekulants», «investīciju guru» un citiem.

Kreņķi arī frančiem

Var tikai apbrīnot Latvijas preses labvēlību pret Sorosu — tajā nav iespējams atrast ziņu, ka viņš Francijā ir notiesāts par kriminālnoziegumiem! Vēl vairāk — jau sodītas personas statusā Sorosam 2002. gadā tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

2002. gadā Parīzes krimināltiesa skatīja 14 gadu vecu lietu, kurā viena no apsūdzētajām personām bija Soross. Viņš tika vainots iekšējās («inside») informācijas izmantošanā bankas «Societe Generale» akciju iegādē. Presē minēts, ka Soross darījumā ar «Societe Generale» akcijām nopelnījis 2,2 miljonus ASV dolāru.

Minētā banka 1987. gadā tika privatizēta. Pēc gada Eiropā pazīstamais finansists Žoržs Pebro mēģināja nopirkt bankas akciju kontrolpaketi. Mēģinājums izgāzās, jo bankas akciju cena strauji pieauga Sorosa un viņa līdzgaitnieku darbības dēļ. Toreiz Francijā sacēlās milzu skandāls, bet pēc 14 gadiem tiesa Sorosam piesprieda aptuveni divu miljonu ASV dolāru naudas sodu. Faktiski viņš par mata tiesu izvairījās no cietumsoda — to prasīja prokurors.

Naudas «atmazgātājs»?

Pētījuma «Slepenais Sorosa finanšu tīmeklis» autors Viljams Engdāls secina: «Patiesībā Soross ir pavisam cits cilvēks nekā presē viņa radītais tēls. Aiz Sorosa sejas slēpjas bezgalīgi liels un ļoti draudīgs viņa privāto finanšu interešu tīmeklis, kurš kontrolē galveno Eiropas aristokrātiju un karaliskās ģimenes.«

Soross pasaules finanšu tirgū veic spekulācijas, izmantojot viņa dibinātās slepenās ofšoru kompānijas «Quantum Fund N.V.». Šie privātie investīciju fondi saucas «nodrošinājuma fondi» («Hedge fund»). Savulaik Interpola aģentūrām «nodrošinājuma fondus» izdevās identificēt kā mūsdienās ātrāko nelegālās naudas atmazgāšanas veidu. Sorosa «Quantum Fund» reģistrēts Nīderlandei piederošajā Kurakao salā. Karību nodokļu lietussargs ir patvērums, ar ko viņš izvairās no nodokļu maksāšanas un kas ļauj noslēpt viņa investora būtību. Galvenais birojs Kurakao salā Sorosam nodrošināja iespēju izvairīties no ASV valdības centieniem uzraudzīt viņa finanšu aktivitātes.

Gruzīnu elites «attīrīšana»

Latvijas presē Gruzijas prezidenta Eduarda Ševarnadzes gāšana tika vērtēta pozitīvi, bet citur pasaulē sajūsmas par «samta revolūciju» nebija. Piemēram, vācu laikraksts «Neue Solidaritat» 2003. gada decembra publikācijā «Soross, Staļins un vīna galons» neslēpj simpātijas pret gāzto prezidentu: «Ševarnadzes ciešās attiecības ar Vāciju bija pastāvīgs angloamerikāņu oligarhijas neapmierinātības avots. Viņiem labāk derēja marionete.» Savukārt pašreizējā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili idejas laikraksts apsmaida — piemēram, pretkorupcijas plāns tiek saukts par «demagoģisku», šausmināšanās par stāvokli cietumos — par «krokodila asarām» un tamlīdzīgi. Tāpat tiek uzsvērts, ka daudzas Saakašvili idejas patapinātas no Sorosa: «Vispirms viņa plāni ieinteresēja lielspekulantu Džordžu Sorosu, kas viņam apsolīja palīdzību centieniem attīrīt gruzīnu valdošo eliti.«

Interesants ir publikācijas autora skaidrojums, kāpēc Gruzijā «samta revolūcija» tik viegli uzvarēja. Soross ieguldījis lielu naudu cietumu uzlabošanas programmā (līdzīga tiek finansēta arī Latvijā), kuras galvenais rezultāts ir bijis Gruzijas iekšlietu ministra diskreditēšana un nomainīšana ar Sorosa cilvēku. Autors uzsver, ka jaunā ministra «simpātijas pret Sorosa kungu» izskaidro to, kāpēc ielu nemieru laikā policija tik ātri «kapitulēja» Sorosa finansētajiem nemierniekiem.

Ūdeņu duļķošana

«Samta revolūcija» Gruzijā ir tikai viens no Sorosa finansētajiem varas nomaiņas projektiem, lai arī pats veiksmīgākais. Dažādus politiskā nemiera un nestabilitātes cēlājus viņš atbalstījis visās pasaules malās.

Pasaules prese lielkapitālistu Sorosu saista ar ungāru un albāņu komunistiem, Rumānijā viņš atbalstījis Transilvānijas atdalīšanās idejas pārstāvjus, bet Kosovā un citās bijušajās Dienvidslāvijas republikās, kā raksta vācu žurnāls «Neue Solidaritat», mēģinājis īstenot «blēdību ekonomikas» («Schmuggelwirtschaft») modeli, «kurā netraucēti varētu risināties narkotiku tirdzniecība». Viņš tiek minēts arī saistībā ar ukraiņu nacionālistu žurnālu finansēšanu, kurā publicēti necienīgi izteikumi par Sorosa tautiešiem ebrejiem, ar specdienestiem saistītu cilvēku finansēšanu speciālo operāciju veikšanai bijušajā Dienvidslāvijā, Čečenijā, Albānijā un citur.

Salīdzinot ar iepriekšminēto, Sorosa nelielais ziedojums Latvijas izglītības reformas pretiniekiem un viņa «Delnas» aicinājumi gāzt Saeimas priekšsēdētāju, kas izskanēja pavisam īsi pirms plānotā krievu skolu štābistu dumpja, tiešām ir nieks.

Daļa autoru šīs it kā neloģiskās finansiālās aktivitātes pieskaita pie Sorosa dīvainībām, citi turpretī norāda uz racionālo, kuru visprecīzāk raksturo tautas paruna — duļķainā ūdenī zivis labāk ķeras.

Komentāri