Afēra zivju audzētavu privatizācijā

Valdību rosina privatizēt piecas valsts īpašumā esošās zivju audzētavas — «Tome», «Pelči», «Dole», «Kārļi», «Brasla». Pastāv aizdomas, ka šie privatizācijas pieteikumi ir maskēta afēra, kuras galvenais mērķis ir iegūt zemi pie ūdeņiem.

Un ne jau lašu, taimiņu, līdaku un zandartu atražošanai publiskajos ezeros un upēs, kādēļ savulaik dibinātas zivju mazuļu audzētavas.

Tā par zivju audzētavas «Tome» privatizāciju saņemti pat trīs pieteikumi — no SIA «Zive» un «Adams Baltija», kā arī no privātpersonas Eduarda Rābes. Arī par zivju audzētavas «Pelči» privatizēšanu saņemti trīs priekšlikumi — no jau minētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kā arī Viktora Dammes. Šis ASV latvietis iesniedzis privatizācijas priekšlikumu arī par Straupē esošās zivju audzētavas «Brasla» iegādāšanos īpašumā.

Zivju audzētavu «Kārļi» Cēsu rajona Drabešu pagastā vēlas privatizēt kāds Ziedonis Ziediņš, kura dzimšanas gads un datums sakrīt ar bijušo Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāju Ziedoni Ziediņu. Savukārt valsts uzņēmumu «Dole» Salaspilī vēlas privatizēt SIA «Zive».

«Vairāku privatizācijas ierosinājumu esamība liecina, ka valsts uzņēmumu saimnieciskā darbība privātajam sektoram ir interesanta un to kā komercdarbību veicinošu subjektu iekļaušana valsts aģentūras sastāvā nav pamatota,» uzskata Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards. Tāpēc ministrija sagatavojusi un iesniegusi valsts sekretāru sanāksmē ierosinājumu pārtraukt piecu valsts zivju audzētavu reorganizāciju Latvijas Zivju resursu aģentūrā un nodot tās privatizācijai.

Valsts zivsaimniecības pārvalde (VZP) protestē pret zivju audzētavu pārdošanu. «Mēs neatbalstām audzētavu privatizāciju. Tās celtas par valsts budžeta un hidroenerģētiķu līdzekļiem, lai kompensētu zivju resursu zaudējumus. Katrai zivju audzētavai ir sava specializācija valsts programmā noteikto zivju sugu populāciju atjaunošanā un saglabāšanā,» skaidro VZP priekšnieka vietniece Aina Afanasjeva.

Tomes un Doles zivju audzētavas atrodas Daugavas baseinā, un to galvenais uzdevums ir kompensēt Daugavas HES kaskādes celtniecības un darbības rezultātā zivju resursiem radītos zaudējumus ne tikai iekšējos ūdeņos, bet arī Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Kārļu, Braslas un Pelču zivju audzētavu galvenais uzdevums ir atjaunot zivju krājumus Gaujas un Ventas upju baseinos un piegulošajos Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos.

Latvijas Makšķernieku asociācijas prezidents Egons Simsons iesaka zivju audzētavas nevis nodot privatizācijai, bet gan ilgtermiņa nomā, piemēram, uz 30 gadiem ar skaidru biznesa plānu un saistībām zivju atražošanā. Tā īstenošanas kontrole būtu nododama Zivsaimniecības pārvaldes ziņā. «Privatizēšana ir riskanta, jo ir grūti spriest par privatizētāju īstenajiem nodomiem. Ir vilinoši iegūt savā īpašumā vairākus desmitus hektāru zemes pie ūdeņiem un trīs četrus miljonus, neko nedarot. Caur ilgtermiņa nomu privātuzņēmēji varētu pretendēt arī uz ES līdzekļiem,» saka E. Simsons. Ierosinājumam zivju audzētavas nodot ilgtermiņa nomā neiebilst arī viens no privatizācijas ierosinātājiem — SIA «Zive» vienīgais īpašnieks Rolands Latkovskis. «Arī iespējamā ilgtermiņa noma ir ļoti pieņemams variants,» uzsver uzņēmējs. Viņaprāt, zivju audzētavas privatizācijā var nodot ar dažādiem nosacījumiem vai ierobežojumiem, un tas ir atkarīgs no tā, kādus mērķus izvirza to turpmākai darbībai. «Un lai neviens (jo īpaši pašreizējie zivju audzētavu vadītāji) neapgalvo, ka nav iespējams panākt šādas garantijas. Protams, paredzama liela pretestība no esošajiem zivju audzētavu vadītājiem, jo tas pašreiz ir viņu darbs un ienākumi,» pauž R. Latkovskis. Sarunā ar «Neatkarīgo» viņš uzsver, ka SIA «Zive» viņš dibinājis ar mērķi nodarboties ar zivsaimniecību un ka šim biznesam nav nekāda saistība ne ar nekustamā īpašuma SIA «Rīgas Industriālais parks», ne SIA «RL» projekts. Šo abu uzņēmumu īpašnieks saskaņā ar «Lursoft» informāciju ir Rolands Latkovskis.

Zivsaimniecības pārvaldē akvakultūras uzņēmējdarbībai šobrīd kopumā licencēti 63 uzņēmumi.