Šosestdien Gaujas nacionālajā parkā notiks sēņu diena un visi, kas alkst jaunas zināšanas par sēnēm, aicināti uz Līgatnes dabas takām. Zināšanas sēņošanā vajadzīgas vēl vairāk par nazi.
Sēņotāji vēl tikai gaida uz lielo ražu, jo vasaras sēņošanas panākumi bijuši nepastāvīgi: vietumis mežā esot bijis pagalam sauss, bet citviet slapjāks, un tur tad arī lasītas gailenes.
Īstu skaidrību nevieš arī sēņu dienas organizatori. «Situācija mainās katru dienu, un izskatās, ka sēņu šogad varētu būt daudz,» teic Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele. «Tiesa, vasara bija lietaina, un es pat īsti nezinu, kāpēc sēņu nemaz tik daudz nebija. Ne visur sēnes ir tārpainas: sēņojot Strenču mežos, atradu ļoti daudz labu bērzlapju, bet, pēc divām dienām sēņojot Rīgas apkaimē, tās bija ļoti tārpainas.»
Izrādās, galvenais veiksmīgas sēņošanas nosacījums tomēr ir īsto vietu zināšana. Labas sēņu vietas Latvijā samazina straujā mežu izciršana, norāda I. Dāniele.
«Norādīt konkrētas sēņu vietas ir grūti, tās katram ir savas. Ko dos, ja pateikšu, ka labas sēņu vietas ir Rīgas apkaimē? Ap Rīgu sēņotāju ir vēl vairāk nekā sēņu, lai gan visi tāpat kaut ko dabū. Arī tie, kas ieradīsies sestdien, lai necer, ka mēs viņiem parādīsim labas baraviku vietas,» sēņu speciāliste smejas. «Tās būs mācības tiem, kas vēlas sēnes pazīt, — ne tikai ēdamās, bet arī neēdamās.»
11. septembrī pulksten 10 visi interesenti aicināti pulcēties Līgatnes dabas takās pie «Pauguriem». Par piedalīšanos sēņu dienas pasākumā nav jāmaksā, taču līdzi jāņem groziņi. Dalībnieki dosies pastaigā pa mežu un pēc tam sapulcēsies kopā, lai salīdzinātu un novērtētu guvumu. Par atrastajām sēnēm pastāstīs Dabas muzeja sēņu speciālistes. Muzeja speciālistes atklās dažus dabas noslēpumus — kādas sēnes meklēt priežu audzēs, kādas egļu biezoknī, kādi laika apstākļi katrai no tām ir vispiemērotākie un, protams, kuras sēnes ir ēdamas, kuras — ne.