Mēs visi labi esam apguvuši teoriju — «Linux» ir labi, «Windows» slikti. Taču teorija ir bezjēdzīga bez prakses, bet praksē ne kurš katrs var palielīties ar to, ka uz mājas datora ir uzinstalējis «Linux». Kur meklēt motivāciju, lai saņemtos šim drosmīgajam solim?
Atstāsim šoreiz mierā lielākus un mazākus uzņēmumus, serverus un darbstacijas. Lielākajai daļai šī raksta lasītāju diemžēl nav īpaši daudz teikšanas par to, kādu operētājsistēmu vajadzētu izmantot darbstacijām savā darbavietā, tāpēc neiegrimsim gudros spriedelējumos par to, vai uz «Linux» vajadzētu pāriet uzņēmumiem un valsts iestādēm. Labāk parunāsim par «Apollo» tehnoloģiju sadaļas galveno mērķauditoriju — mājas datoru lietotājiem ar pietiekamām, taču ne padziļinātām zināšanām par datoriem. Kā viņus motivēt uz mājas datora uzinstalēt «Linux»?
Sāksim ar retorisku jautājumu: kāpēc tikai retais ir saņēmies drosmi uzinstalēt «Linux», tajā skaitā arī cilvēki, kuriem atvērtā koda programmatūras idejas šķiet visnotaļ pievilcīgas (piemēram, es)? Mēģināšu rast dažus iespējamos iemeslus, un pie viena arī atrast pareizos pretargumentus šiem ieganstiem.
1. Man ļoti simpatizē «Linux», bet es baidos, ka es ar to netikšu galā.
Ārkārtīgi subjektīvs aizspriedums. Kā jūs varat zināt, ka netiksiet galā ar «Linux» instalāciju, konfigurēšanu un lietošanu, ja neesat to pat pamēģinājis darīt? Bailes no nezināmā, bez šaubām, ir ļoti saprotama un cilvēcīga lieta, taču varu jūs nomierināt: jūs ne ar ko neriskējat. Nav ne mazāko problēmu uzinstalēt «Linux» uz tā paša datora, uz kura atrodas «Windows», un lietot abas operētājsistēmas paralēli, piemēram, veltīt «Linux» izpētei pāris stundas katrā nedēļas nogalē, mēģinot saprast, vai «Linux» spēj veikt visu to, ko jūs esat paraduši darīt uz «Windows».
Vienīgais, kas jums ir nepieciešams šāda eksperimenta veikšanai, ir nedaudz (apmēram 2 gigabaiti) brīvas vietas uz cietā diska un nedaudz apņēmības. Pie tam «Linux» nav nepieciešams instalēt uz atsevišķa cietā diska vai pirms «Linux» instalācijas veidot uz esošā cietā diska jaunu partīciju — visiem kārtīgiem «Linux» distributīviem vajadzētu pašiem mācēt izbrīvēt vietu uz cietā diska savām vajadzībām. Ja jums tomēr ir bail veikt šādus eksperimentus, pastāv iespēja veikt pirmo iepazīšanos ar «Linux» ar distributīva «[s:1285]» palīdzību, kas ielādē operētājsistēmu no kompaktdiska, cietajā diskā neko neinstalējot — līdz ar to risks kaut ko «sabojāt» ir līdzvērtīgs nullei.
2. Man ļoti simpatizē «Linux», taču es esmu tik ļoti pieradis pie «Windows»…
Faktiski šis ir pirmā aizbildinājuma smalks variants, tikai šoreiz pie vainas ir cita ļoti cilvēcīga īpašība — slinkums. Slinkums apgūt ko jaunu, slinkums atteikties no ieradumiem, plus, protams, tās pašas vecās bailes aplauzties. Jāsaka, šis iegansts ir krietni vien nopietnāks par pirmo kaut vai tāpēc, ka ar bailēm no neveiksmes vēl kaut kā ir iespējams cīnīties, taču ar slinkumu tas ir gandrīz vai neiespējami… Labi, labi, ironizēju, taču situācija tiešām ir nopietna. Patiešām, kāda velna pēc man būtu jāatsakās no ierasto programmu izmantošanas un jāmācās kaut kas no jauna, lai, iespējams, beigās konstatētu, ka ierastie «Windows» lietojumi tomēr ir daudz ērtāki?
Te nu mēs nonākam pie paradoksāla atzinuma — attiecībā uz mājas lietotājiem nestrādā pats izplatītākais arguments par labu «Linux», proti, tas, kas «Linux» ir par brīvu. Mājas lietotājam, kā zināms, itin viss ir par brīvu — sākot no «Windows» un beidzot ar daudzus simtus latu vērtām programmām — minēsim kaut vai to pašu «Adobe Photoshop». Un kāpēc gan ne? No kā baidīties? BSA, kā zināms, nepraktizē mājas lietotāju vajāšanu, un maz ticams, ka kādreiz vispār sāks praktizēt. Kāda tad jēga nomainīt vienu bezmaksas programmatūru pret citu?
Tas pats attiecas arī uz lietotāju atbalstu. Konstatēsim vienu acīmredzamu faktu — Latvijā mājas datoru lietotāji pagaidām vēl nemaz nav aizdomājušies par to, ka viņi vispār varētu saņemt tehnisko atbalstu programmatūrai. Saprotams, par garantijas laikā salūzušām datora komponentēm ir jāsūdzas dzelžu tirgotājiem, par neejošu internetu ir jāzvana interneta pakalpojumu nodrošinātājiem, taču kam lai zvana tad, ja problēmas jeb kaut vai neskaidrības rodas programmu darbībā? Pareizi, par gļukiem pirātiskas «Windows» versijas darbībā «Microsoft» pārstāvniecībai nepiezvanīsi… Līdz ar to parasti tiek meklēta palīdzība vai nu draugu vidū, vai interneta resursos.
Protams, arī «Linux» ganības tehniskā atbalsta ziņā nemaz nav tik zaļas, kā gribētos tās mālēt — parasti populārāko distributīvu bezmaksas lejupielādējamajām versijām tehniskais atbalsts nepienākas kā šķira, savukārt kārbās iepirktajām versijām bieži vien pienākas tikai tā dēvētais «instalācijas atbalsts», kas, piemēram, «[s:1286]» gadījumā ilgst mēnesi pēc kārbas iegādes. Protams, pēc tam ir iespējams konsultācijas iegūt par maksu, taču tas nav gluži tas, kas vajadzīgs mājas lietotājam. Mājas lietotājam vajag «djoševo i serģito», tas ir — par velti.
Godīgi sakot, man nav pretargumentu. Varu, protams, izmēģināt variantu «ir taču labi zināt, ka jums vismaz teorētiski ir pieejams tehniskais atbalsts, atšķirībā no pirātiska «Windows»», taču uz to diez vai kāds lasītājs būs ar mieru uzķerties. Manuprāt, tieši šis ir viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem «Linux» izplatībai mājas datoros — ir gluži saprotami, ka lietotāji nav ieinteresēti mainīt vienu bezmaksas programmatūru pret citu, pilnīgi nepazīstamu, bez jebkādas garantijas, ka tā attaisnos uz to liktās cerības, toties ar garantiju, ka nāksies apgūt daudz jauna.
Viens no iespējamiem šīs situācijas risinājumiem — valsts atbalsts mājas lietotājiem. Iedomājieties situāciju — valsts atmaksā jums, piemēram, 100 latus, kas iztērēti jauna datora iegādei, taču ar vienu nosacījumu — uz tā jābūt instalētai tikai legālai programmatūrai. Ja jūs izvēlaties «Linux» — jūsu maciņā iekrīt Ls 100. Ja jūs izvēlaties «Windows» — jūsu ieguvums ir ne vairāk kā kādi 35 Ls… Ir starpība, vai ne? Runā, ka Lietuvā līdzīga shēma darbojoties itin veiksmīgi...
3. Viss jau būtu labi, bet uz «Linux» nevar spēlēt spēles…
Tā nav — vismaz teorētiski. Nevaru roku uz sirds liekot apgalvot, ka tas ir tikai novecojis aizspriedums, taču vismaz «[s:1287]» cilvēki apgalvo, ka tā esot gan. Viņu ieteiktais risinājums — «[s:1288]» piedāvātais emulators «Cedega». Kompānijas mājas lapā tiek ziņots, ka jaunākā šī produkta versija atbalsta «Max Payne 2», «GTA Vice City», «WarCraft III», «Diablo II», «Half-Life», «Doom 3» un daudzas, daudzas citas «Windows» spēles. Atkārtošos vēlreiz — kamēr neesmu izmēģinājis pats, nevaru šo risinājumu ieteikt arī jums, taču cerības stariņš, ka līdz ar «Linux» uzinstalēšanu nenāksies geimošanu mest pie malas, pastāv.
Pārēja argumentācija pret «Linux» uz mājas datoriem, godīgi sakot, man šķiet pavisam nenopietna. Vājš dzelžu atbalsts — varbūt pirms gadiem trim, bet pašlaik populārākie «Linux» distributīvi datora komponentes atpazīst ne sliktāk (un iespējams pat, ka labāk), kā «Windows». Nav alternatīvas «MS Office»? Izmēģiniet pēdējo «OpenOffice» versiju, kas, pēc «Novell» speciālistu domām, ne tikai neatpaliek lietošanas ērtības un iespēju ziņā «Word» un «Excel», bet pamazām sāk pat pārspēt šos «Microsoft: produktus. Tas pats sakāms arī par grafisko redaktoru «Gimp», kas cenšas izgriezt pogas «Adobe Photoshop». Latviešu valodas atbalsts — ir. Tiesa, vārdnīcu gan droši vien nāksies mēģināt pieinstalēt pašiem, taču kas gan uz šīs pasaules ir perfekts? Interneta pārlūki, e-pasta klienti, tūlītējās ziņojumapmaiņas programmas, multimediju failu atskaņotāji — ticiet man, tas viss ir pieejams arī uz «Linux», un, sakiet godīgi — vai jūs mājas apstākļos vēl ko īpaši vairāk izmantojiet?
Taču pārliecinošu argumentu, kas mudinātu uz mājas datora uzstādīt «Linux», kā izrādās, nemaz nav (ja atskaita argumentu, ka vairs nebūs jāuztraucas par vīrusiem)... Varbūt varu ierosināt kā motivāciju izmantot vēl vienu ļoti cilvēcīgu īpašību — ziņkārību. Vai tad jums nav interesanti beidzot noskaidrot, kas tad tas īsti ir par zvēru, par ko visi tā fleimo komentāros pie «[s:1289]», «[s:1290]», «[s:1291]» un «[s:1292]» rakstiem? Vai jūs tiešām negribas izzināt ko jaunu, vai jums negribas pēc tam palielīties draugiem: «Man jau trešo mēnesi uz kompja griežas «Linux»!»
Man, piemēram, gribas, un tāpēc jau tuvākajās dienās es metīšos uz galvas «Linux» pasaulē, mēģinot noskaidrot — vai iesīkstējušam «Windows» lietotājam bez padziļinātām zināšanām par datoriem ir iespējams ātri un nesāpīgi pāriet uz «Linux»? Par rezultātiem, protams, ziņošu «Apollo» lapās. Ja nu gadījumā vēl kāds vēlās pastāstīt par savu pieredzi šajā jautājumā — droši sūtiet man savu piedzīvoju aprakstus. Domāju, ka daudziem varētu būt interesanti pēc iespējas vairāk ko uzzināt par citu lietotāju pieredzi, pirms pašam izšķirties par šo soli. Palīdzēsim viens otram saņemties?