NRA rīcībā ir nonācis dokuments, kas atklāj jaunus šokējošus faktus par «Bankas Baltija» izlaupīšanu. Jau septiņus mēnešus pirms «Bankas Baltija» kraha Latvijas Banka bija sagatavojusi vēstuli «Bankai Baltija», kurā tika noteiktas vairākas sankcijas, kam bija jāaptur iespēja banku izlaupīt. Starp sankcijām bija aizliegums izsniegt jaunus kredītus. Šī «Neatkarīgās» rīcībā nonākusī vēstule tā arī nekad nesasniedza adresātu, un «Bankas Baltija» iztukšošana varēja netraucēti turpināties ar Latvijas Bankas klusējošu svētību.
Minēto vēstuli, kura datēta ar 1994. gada 20. oktobri, visticamāk, sagatavojusi Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde tās vadītājas Silvijas Lejnieces vadībā, taču saskaņošanas procesā tā tika būtiski mainīta, un gala rezultātā nekādas sankcijas netika noteiktas. Atbilstoši vēstulei minētajiem faktiem 1994. gada 1. oktobrī «Bankā Baltija» bija izveidojies 15,5 miljonus latu liels finanšu caurums, proti, negatīvs pašu kapitāls. Tajā brīdī «Bankā Baltija» vēl bija ievērojami līdzekļi, un vēstulē tika noteikti vairāki konkrēti aizliegumi, kas varētu šo cauruma izplešanos ierobežot. Svarīgākais bija aizliegums izsniegt jaunus kredītus, jo jau izsniegtie kredīti Latvijas Bankai izraisīja būtiskas iebildes. Pārsvarā tie bija izsniegti bez nopietna ķīlas nodrošinājuma un ekonomiskā pamatojuma.
«Tikai divi trīs darbinieki, ieskaitot bankas prezidentu, spēj mutiski paskaidrot, uz ko bāzēts kredīts, jo dokumentācija kredīta novērtēšanai ir nepietiekama,» teikts Latvijas Bankas pārbaudes izziņā par «Bankas Baltija» darbu vēl 1994. gada februārī.
«Neatkarīgās» rīcībā esošie dokumenti ļauj secināt, ka jau 1994. gada sākumā, tas ir, vairāk nekā gadu pirms «Bankas Baltija» kraha, Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde bija nopietni nobažījusies par situāciju «Bankā Baltija». Bažas izraisīja apstāklis, ka no 12 akcionāriem, kuri bija bankas lielākie īpašnieki, 11 akcionāru bija saņēmuši kredītus par pazeminātiem procentiem un vairākiem akcionāriem izsniegtais kredīts bija lielāks vai vienāds ar apmaksāto akciju vērtību. Citiem vārdiem, ieguldījumu «Bankas Baltija» pamatkapitālā akcionāri kredīta veidā bija izņēmuši.
Šajā situācijā Latvijas Banka 1994. gada oktobrī sagatavoja vēstuli, kas vismaz neļautu pasliktināt «Bankas Baltija» finansiālo situāciju. Vēstulē tika minēts, ka līdz turpmākajam Latvijas Bankas rīkojumam jānodrošina šādu sankciju izpilde: sašaurināt noguldījumus korespondējošos kontos ārpus Latvijas Republikas robežām līdz deviņiem miljoniem latu. Pārējos līdzekļus no ārzemju bankām pārsūtīt uz šim nolūkam atvērtu depozītu kontu Latvijas Bankā. Pārtraukt jaunu kontu atvēršanu.
Pārtraukt jebkuras investīcijas ārzemēs: veikt pasākumus esošo ārvalstu investīciju un ieguldījumu samazināšanai. [..]
Neizsniegt jaunus kredītus. Ar šīs vēstules saņemšanas brīdi visus līdzekļus no kredītu saņemšanas ieskaitīt Latvijas Bankas depozītu kontā.
«Bankai Baltija» pārtraukt jaunu filiāļu un norēķinu grupu atvēršanu.
Nodrošināt Latvijas Banku ar pilnīgu informāciju par visiem depozītiem un prasībām, kas tai ir pret ārvalstu bankām, līdz šā gada (1994. gada, — red.)1. novembrim. [..]
Lai iegūtu skaidru priekšstatu par to, ka «Banka Baltija» ir nodrošināta ar līdzekļiem, sākot ar 1994. gada oktobri, tai katru nedēļu jāiesniedz Latvijas Bankai informācija par līdzekļu plūsmu.
Šie aizliegumi tā arī netika noteikti tad, kad «Bankā Baltija» vēl bija kaut kādi vērā ņemami resursi. Tie tika noteikti tikai tad, kad, kā tiesā izteicās toreizējais Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, «banka bija izlaupīta un no tās pāri palikusi vien tukša čaula».
Šobrīd var tikai minēt, kas apturēja sagatavotās vēstules tālāku virzību un ļāva «Bankas Baltija» īpašniekiem tās rīcībā esošos resursus veiksmīgi novirzīt ārpus Latvijas civiltiesiskās telpas.
«Neatkarīgās Rīta Avīzes» galvenais redaktors Armands Puče ir iesniedzis prasību Latvijas Ģenerālprokuratūrai izvērtēt Latvijas Bankas rīcību, paildzinot «Bankas Baltija» agoniju un pieļaujot tās izzagšanu. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš tolaik pildīja viceprezidenta funkcijas, «Neatkarīgajai» savus skaidrojumus vakar nevarēja sniegt, jo bija devies uz Eiropas Centrālās bankas apspriedi, un solīja savu versiju par tolaik notikušo paust piektdien. Savukārt Einars Repše, tāpat kā viņa palīgs Dans Titavs vakar neatrada laiku atbildēt uz «Neatkarīgās» telefona zvaniem.
Kā izriet no krimināllietas materiāliem pret «Bankas Baltija» vadītājiem, «Bankas Baltija» izlaupīšana notika tieši pēdējos bankas pastāvēšanas mēnešos, kad faktiski bezcerīgos, vairākumā gadījumu viltus kredītos, tika izsniegti 143 miljoni latu. No tiem kredītportfelis 84 miljonu latu vērtībā cedēts Maskavas «InterTek» bankai pret Krievijas vērtspapīriem, kurus banka tā arī nekad nesaņēma. 1995. gada 23. maijā, kad «Banku Baltija» beidzot savās rokās pārņēma Latvijas Bankas ieceltais administrators Uģis Grūbe, banka 121 465 noguldītājiem bija palikusi parādā 102,4 miljonus latu.