Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Banka, lai attaisnotos par savu neizlēmīgumu bankas «Baltija» darbības apturēšanā pirms tās pilnīgas izlaupīšanas, uzsver, ka bankas «Baltija» auditori — «Coopers & Lybrand» neesot snieguši informāciju par bankas bēdīgo finansiālo stāvokli. «Neatkarīgās» rīcībā esošie dokumenti liecina par pretējo.
Jau 1995. gada 10. janvārī «Coopers&Lybrandt» revidents Maikls Burks nosūtīja Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītājai Silvijai Lejniecei vēstuli, kurā norādīja uz bankas «Baltija» likviditātes problēmām, proti, pamatkapitāla iztrūkumu 18,6 miljonu latu apmērā. Domājams, ka S. Lejniece šos materiālus nodeva tālāk Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem, taču par viņa tālāko rīcību nekādu ziņu nav.
Tā paša gada 22. martā tiekoties ar Latvijas Bankas vadību bez bankas «Baltija» vadītāju klātbūtnes, kā vienu no iespējām glābt banku «Baltija» «Coopers&Lybrands» auditors Džerijs Jorovskis ieteica Latvijas Bankai pārņemt bankas «Baltija» vadību un veikt tās nacionalizāciju.
Kā liecina Stokholmas tiesas materiāli, E. Repše atbildēja — «Mēs nevēlamies banku nacionalizēt, un Aleksandrs Lavents atradīs vajadzīgos fondus».
Jau 1995. gada 31. martā, kad situācija ap banku «Baltija» bija kritiska, «Coopers&Lybrnads» nosūtīja vēstuli bankai «Baltija», kurā informēja, ka banka atrodas ekstrēmi nopietnā finanšu situācijā un finanšu caurums palielinājies līdz 50 miljoniem latu. Kā liecina šobrīd esošā informācija, arī Latvijas Banka saņēma šo vēstuli, taču nedarīja neko.
Jau tolaik, kā izriet no krimināltiesas materiāliem pret bankas «Baltija» vadību, tās stāvoklis bija bezcerīgs, un bankas vadītāji steidzīgi centās atlikušos līdzekļus izvest ārpus Latvijas civiltiesiskās telpas. Tieši aprīlī, pēc tam kad «Coopers&Lybrands» bija sniedzis savu atzinumu par bankas stāvokli, notika bankas «Baltija» iztukšošanas pēdējais cēliens. Faktiski bezcerīgos, vairākumā gadījumu viltus kredītos tika izsniegti 143 miljoni latu, no tiem kredītportfelis 84 miljonu latu vērtībā cedēts Maskavas «InterTek» bankai pret Krievijas vērtspapīriem, kurus banka tā arī nekad nesaņēma.
Tikai 1995. gada 22. maijā Latvijas Banka apturēja bankas «Baltija» darbību, kaut gan jau kopš 16. maija ieguldītāji drūzmējās gar bankas «Baltija» norēķinu kašu durvīm veltās cerībās atgūt bankai uzticēto naudu. 23. maijā, kad banku «Baltija» beidzot savās rokās pārņēma Latvijas Bankas ieceltais administrators Uģis Grūbe, banka 121 465 noguldītājiem bija palikusi parādā 102,4 miljonus latu.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka bankas «Baltija» kraha laika Ministru prezidents Māris Gailis atzina: E. Repše valdībai regulāri sniedzis ziņojumus, apgalvojot, ka ar banku «Baltija» viss esot kārtībā. «Neatkarīgās» rīcībā esošie dokumenti arī liecina, ka jau 1994. gada oktobrī Latvijas Banka bija lieliski informēta par bankas «Baltija» katastrofālo finanšu stāvokli, proti, negatīvu pašu kapitālu
15,5 miljonu latu apmērā. Lai gan rīcības plānu bankas «Baltija» glābšanai Latvijas Bankas ierēdņi bija izstrādājuši, centrālās bankas vadība to tā arī nerealizēja. Ļaujot zaudējumu summai pieaugt no 15,5 miljoniem līdz vairāk nekā 100 miljoniem latu.