Kur ieguldīt naudu? (1)

Arvien vairāk ir cilvēku, kuri nedzīvo no algas līdz algai. Pēc tam, kad nomaksāti rēķini, iegādāts viss nepieciešamais, aktuālāks kļūst jautājums, kā, ieguldot pat nelielas naudas summas, vislabāk nopelnīt.

Eksperti atzīst, ka cilvēku bailes ieguldīt naudu pēdējos gados samazinājušās, kaut daudziem nedrošību izraisa vēl neaizmirstais «Bankas Baltija» bankrots. «Patlaban tirgus ir caurspīdīgāks un sakārtotāks. Cilvēki uz investīcijām skatās kā uz iespēju nopelnīt, nevis vienkārši priecājas, ka saņēmuši atpakaļ ieguldīto naudu,» domā Balta Dzīvība prezidents Uģis Vorons. Savukārt Hansabankas Investīciju produktu nodaļas vadītājs Renārs Karašs saka: «Manuprāt, cilvēki vairs nebaidās ieguldīt naudu banku piedāvātajos pakalpojumos, jo Latvijas banku sistēma tagad ir stabila, banku uzraudzība ir krietni vien stingrāka, ekonomika attīstās, lielai daļai banku ir ārvalstu kapitāls, kas sniedz zināmu drošību. Turklāt ir izveidoti garantijas fondi, kuros bankām ar likumu jāveic maksājumi, un bankas bankrota gadījumā noguldītājam tiek izmaksāti līdzekļi.»

Dzīvības apdrošināšana un uzkrājums

Lai ilgākā laika periodā uzkrātu un vienlaikus nopelnītu noteiktu naudas summu, savus brīvos līdzekļus ieguldot kādā no dzīvības apdrošināšanas kompānijām, nav nepieciešams nekāds starta kapitāls — jāiepazīstas ar apdrošinātāju piedāvātajiem pakalpojumiem un, pirms sākt krāt naudu, jāizvēlas sev atbilstošākais. Piemēram, krāt līdzekļus sava mazuļa izglītībai, iesaistīties trešajā pensiju līmenī, nodrošinot sev lielāku pensiju vecumdienās, vai veidot uzkrājumu, lai pēc vairākiem gadiem iegādātos nekustamo īpašumu.

Kāpēc izvēlēties krāt naudu apdrošināšanas kompānijā?

Uģis Vorons stāsta: «Dzīvības apdrošināšanas ienesīgums veidojas no trijām daļām. Pirmkārt, jau iegādājoties apdrošināšanas polisi un slēdzot līgumu ar apdrošinātāju, tiek garantēti noteikti peļņas procenti. Šīs procentu likmes Latvijā variējas no 2,5% līdz 4% gadā. Otrkārt, izvēloties dzīvības apdrošināšanu, cilvēks saņem arī papildus peļņu, ko kompānija katru gadu piešķir atkarībā no tā, cik labi tā darbojusies investīciju jomā. Šī sadaļa netiek garantēta, jo summas var mainīties, bet tie varētu būt 2–3% gadā. Tātad klienta nauda pelna līdz pat 7% gadā. Treškārt, papildus bonuss ir 25% nodokļu atvieglojums. Ja cilvēks apdrošināšanas kompānijā iegulda līdzekļus atbilstoši likumdošanai, tad gada beigās, deklarējot iemaksāto summu Valsts ieņēmumu dienestā, viņš saņem atpakaļ ceturto daļu sava ieguldījuma. Šajā ziņā investīciju tirgū apdrošinātāju piedāvātajiem pakalpojumiem nav analoga.»

Kādi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli ietvertie noteikumi jāņem vērā, lai atgūtu šos 25% no pamatsummas?

• Jānoslēdz līgums ar apdrošināšanas kompāniju uz periodu, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
• Maksājumi apdrošināšanas kompānijā nedrīkst pārsniegt 10% no personas gada apliekamā ienākuma, proti, ja mēnesī saņemat 300 latu pirms nodokļu nomaksas, tad maksimālā summa, ko maksājat apdrošinātājam, mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 latus.

Balta Dzīvība prezidents saka, ka iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas investēt tieši dzīvības apdrošināšanas kompānijās, ir visdažādākie. «Pārsvarā cilvēki sāk uztraukties par nākotni, vēlas lielāku stabilitāti. Daļa cilvēku citādāk vienkārši nevar sakrāt naudu. Iemesls, kāpēc klienti apdrošināšanu izvēlējās laikā, kad likumdošana neparedzēja nodokļu atvieglojumus, bija iespēja, krājot naudu, arī apdrošināt dzīvību, apdrošināties pret nelaimes gadījumiem un izmantot cita veida apdrošināšanas pakalpojumus,» ir pārliecināts Vorons.

Kādi ir populārākie uzkrājumu veidi?

Pēdējā laikā arvien vairāk klientu apdrošinoties izvēlas veidot uzkrājumus saviem bērniem. Visbiežāk vecāki vairāku gadu garumā krāj naudu savu bērnu studijām vai arī vēlas nākotnē nodrošināt noteiktu pamatkapitālu, lai viņu atvase var uzsākt pastāvīgu dzīvi. Slēdzot līgumu, apdrošināšanas polisē var būt norādītas visdažādākās nianses, piemēram, ka naudu bērns saņem, beidzot vidusskolu, kļūstot pilngadīgs vai pat iestājoties kādā konkrētā augstskolā vai fakultātē. «Reizēm vecāki vēlas, lai uzkrājumu bērns saņem stipendijas veidā mācību laikā, tāpēc mēs piedāvājam stipendiju sešu gadu garumā. Salīdzinot ar banku, kas arī piedāvā uzkrāt līdzekļus bērna studijām, apdrošināšanas kompānija sniedz aizsardzību apgādnieka zaudēšanas gadījumā — maksā bērnam audzināšanas pabalstu un līguma beigās izmaksā arī uzkrāto naudu,» uzsver Ergo Latvija dzīvība valdes loceklis Ivars Priedītis.

Nereti klienti, izvēloties dzīvības apdrošināšanu, nolemj krāt naudu lielākai pensijai un iesaistās trešajā pensiju līmenī. Dzīvības apdrošināšanas kompānijas un pensiju fondi — tās ir institūcijas, kas nodrošina trešo pensiju līmeni. Pensiju fondā un apdrošināšanas kompānijā ieguldīto naudu cilvēks var sākt saņemt jau no 55 gadu vecuma, tātad — pirms iestājies valsts noteiktais pensijas vecums. «Salīdzinot ar pensiju fondiem, ieguldījums apdrošināšanā ir stabilāks, jo noslēgtais līgums garantē noteiktu peļņas procentu neatkarīgi no tā, kā apdrošinātājam būs veicies ar kapitāla apgrozīšanu. Turklāt apdrošināšana ir vienīgais līdzeklis, kas ļauj nodrošināties pret papildriskiem — dažādām sadzīves traumām, kaulu lūzumiem, darba spēju zudumu un citiem negadījumiem,» ir pārliecināts Priedītis.

«Ieguldījumi pensiju fondos ir ļoti elastīgi, ar augstu drošības pakāpi. Ieguldījumu drošība pensiju fondos nav atkarīga no bankas maksātspējas. Ieguldot naudu fondos, to nevar zaudēt bankas bankrota gadījumā, jo tā tiek šķirta no pārējiem bankas līdzekļiem un pret to nevar vērst bankas kreditoru prasības. Tāpat ieguldījumi pensiju fondos ilgtermiņā ir daudz izdevīgāki nekā ieguldījumi citos finanšu instrumentos, jo šeit augstāku ienesīgumu nodrošina salikto procentu efekts, kad, piemēram, 20 gadu laikā nopelnītie procenti jau pārsniedz sākotnējo iemaksāto summu,» stāsta atklātā pensiju fonda Unipensija izpilddirektore Dace Brencēna.

Ir arī klienti, kuri apdrošinoties izvēlas veidot uzkrājumus, nenosakot mērķi. Viņi nav pārliecināti, kā pēc pieciem vai desmit gadiem izmantos uzkrāto un papildus nopelnīto naudu. Bet tajā pašā laikā, protams, ir gadījumi, kad tiek veidoti uzkrājumi kādam vienam mērķim, bet izmantoti citam.

Kas notiek gadījumā, ja pēkšņi rodas vajadzība izņemt naudu pirms līguma termiņa beigām?

Parasti, izņemot naudu ātrākā periodā nekā noslēgts līgums, jārēķinās ar zaudējumiem. Jo ilgāk līgums darbojies, jo mazāki zaudējumi. Piemēram, ja esat noslēguši līgumu uz desmit gadiem un astotajā gadā vēlaties izņemt daļu naudas, jūs varat zaudēt aptuveni 2–3% no iemaksātās summas un, protams, nesaņemt arī procentus. Bet, ja naudu vēlaties izņemt līguma darbības pirmajā gadā, jārēķinās, ka var pazaudēt vismaz pusi.

Kas notiek ar ieguldīto naudu, ja kompānija kļūst maksātnespējīga?

No katra līguma, ko apdrošinātājs noslēdzis ar privātpersonu, Apdrošināto interešu aizsardzības fondā tiek iemaksāts 1% no klienta iemaksātās summas. Ja kompānija bankrotē, fonds izmaksā cilvēkam ne vairāk kā 2000 latu.

Kas notiek ar iemaksāto naudu, ja cilvēks aiziet bojā?

Savā apdrošināšanas polisē klients norāda savu finanšu labuma guvējus. Ja naudas saņēmējs nav norādīts, tad visu uzkrāto summu saņem mantinieks Civillikumā noteiktajā mantošanas kārtībā.

Bankas depozīts

Viens no populārākajiem banku piedāvātajiem naudas uzkrāšanas veidiem ir termiņdepozīts. «Jūs noslēdzat ar banku līgumu, ka uz noteiktu laika periodu noguldīsiet bankā fiksētu naudas summu, par to saņemot procentus,» stāsta Hansabankas Investīciju produktu nodaļas vadītājs Renārs Karašs. Hansabankā minimālā noguldījuma summa ir 500 latu, savukārt Latvijas Unibankā — 100 latu. Bankas depozītu procentu likmes atšķiras atkarībā no valūtas un termiņa, uz kādu nauda noguldīta. Dažādās bankās termiņi ir dažādi — sākot no viena mēneša un beidzot ar pieciem gadiem. «Procentu likmes viena mēneša termiņdepozītam, neapšaubāmi, ir krietni zemākas, nekā ieguldot naudu uz pieciem gadiem,» saka Karašs. Tā, piemēram, patlaban Hansabankā izvēloties termiņdepozītu latos uz vienu mēnesi, noteikta procentu likme 2,4%, kamēr noguldot naudu uz pieciem gadiem, iespējams nopelnīt 4,8% no šīs summas. «Latvijas Unibankā minimālais termiņdepozīta laiks ir trīs mēneši ar likmi 3,35%, kamēr, noliekot naudu uz pieciem gadiem, iespējams saņemt 5,15% no pamatsummas. Noguldot naudu dolāros un eiro, likmes ir zemākas, kas ir saistīts ar šo valūtu likmēm citos pasaules tirgos,» informē Latvijas Unibankas mārketinga projektu vadītāja Agnese Zviedre.

Ja klients vēlas izņemt termiņa depozītu pirms līgumā noteiktā laika, tiek zaudēti uzkrātie procenti, turklāt nākas samaksāt soda naudu, ko noteikusi banka, kurā uzkrājums veidots.

Renārs Karašs stāsta, ka šo pakalpojumu klienti var izvēlēties nepārtraukti, un tā arī notiek, jo depozīts ir viens no populārākajiem banku piedāvātajiem naudas uzkrāšanas un pavairošanas veidiem. «Par to popularitāti liecina regulāri veidotās banku akcijas Ziemassvētkos, Lieldienās un citos svētkos, piedāvājot nolikt naudu depozītā par nedaudz augstākām likmēm nekā ikdienā. Piemēram, mūsu pēdējās akcijas Līgo depozīts laikā, kas ilga aptuveni pusotru mēnesi, bankā depozītu veidā tika noguldīti 24 miljoni latu. Šādu akciju ietvaros Hansabankai šī bija lielākā līdz šim noguldītā summa. Domāju, ja cilvēki mēneša laikā nogulda 24 miljonus, tas nozīmē, ka viņiem ir uzticība šādam pakalpojumam. Turklāt, ja agrāk cilvēki biežāk izvēlējās depozītu likt uz relatīvi īsāku termiņu, piemēram, gadu, tad tagad tendences mainās. Klienti saprot, ka banku jomā nekas kardināli slikts nevar notikt, un, ja viņiem ir brīvi līdzekļi, viņi izvēlas tos noguldīt uz garākiem termiņiem.»

Bankas krājkonts

Banku piedāvātais pakalpojums ar iespēju, pat neplānojot savus izdevumus, nepazaudēt ieguldīto naudu un nebūt piesaistītam kādam noteiktam naudas saņemšanas termiņam, ir beztermiņa krājkonts. Renārs Karašs domā, ka tas paredzēts cilvēkiem, kuri nevar izplānot, kad noguldītā nauda viņiem būs nepieciešama — pēc mēneša, gada vai pieciem gadiem. Tiesa gan, tā kā bankai šis pakalpojums saistās ar zināmu nenoteiktību, jo nav iespējams plānot, kad klients noguldīto naudu vēlēsies atgūt, procentu likmes šeit ir nedaudz zemākas. Neatkarīgi no laika, cik ilgi nauda krājkontā tiek krāta, procentu likme ir ļoti tuva  termiņnoguldījuma viena mēneša likmei.

Latvijas Krājbankas Produktu attīstības pārvaldes vadītāja Dita Danosa domā, ka krājkonta mērķis ir ne tikai pelnīt procentus, bet būt arī ērtam lietošanā. «Parasti klientus interesē divi jautājumi — kādas ir noguldījumu papildināšanas iespējas un kādi ir naudas līdzekļu saņemšanas nosacījumi.»

Minimālā summa, ar ko krājkontu atvērt, ir krietni mazāka — dažādās bankās tā svārstās no 10 līdz 50 latiem. Atkarībā no krājkonta veida, to var papildināt katru dienu vai reizi mēnesī. Ja klients vēlas izņemt savu ieguldīto naudu, tad, noteiktu laiku iepriekš par to paziņojot bankai, naudu var izņemt, nezaudējot ne santīma, kā arī saņemot visus par attiecīgo periodu uzkrātos procentus. Hansabankas un Latvijas Krājbankas klientiem ir prasība, ka par naudas izņemšanu jābrīdina septiņas dienas iepriekš, savukārt Latvijas Unibanka vēlas, lai klienti viņus brīdina 30 dienas, pirms nauda nepieciešama.

Kas notiek gadījumā, ja nauda tiek izņemta, banku iepriekš par to nebrīdinot? Izņemot līdzekļus no krājkonta, iepriekš par to nepaziņojot bankai, klients maksā bankai 0,25%–0,5% no izņemtās summas atkarībā no bankas, kurā nauda noguldīta.

«Bankā ir arī dažādi speciālie krājkonti. Mūsu banka piedāvā mērķa krājkontu. To izmanto cilvēki, kuri zina, kādu naudas summu cik ilgā laikā vēlas sakrāt. Piemēram, klients vēlas sešu mēnešu laikā uzkrāt 200 latus, lai veiktu kādu konkrētu pirkumu. Bankas darbinieks izrēķina, cik daudz naudas katru mēnesi jāieskaita mērķa krājkontā, lai pēc sešiem mēnešiem, saskaitot iemaksāto summu ar nopelnītajiem procentiem, cilvēks būtu sakrājis šos 200 latus. Šādos gadījumos tiek veikts automātiskais maksājums, kad no klienta tekošā konta krājkonts tiek papildināts līdz brīdim, kad sakrāta izvēlētā summa,» stāsta Karašs.

Tāpat banku piedāvātais pakalpojums, kas ir alternatīva dzīvības apdrošināšanas kompāniju piedāvātajam uzkrājumam bērniem, Hansabankā ir pilngadības krājkonts. «Tā ir iespēja krāt līdzekļus savam bērnam, ko viņš saņem, sasniedzot pilngadību, un var izmantot kā mācību maksu universitātē, dzīvokļa iegādei vai citiem mērķiem. Pašreiz mūsu bankas noteiktā procentu likme pilngadības krājkontam latos ir 4,2% gadā. Pilngadības krājkontā nav jāiemaksā nauda kādā noteiktā datumā ik mēnesi, klients var to darīt brīdī, kad parādījušies brīvie līdzekļi. Līguma termiņa beigas ir bērna pilngadība, laužot līgumu un izmantojot sakrāto naudu pirms laika, tiek zaudēti uzkrātie procenti par pēdējiem divpadsmit mēnešiem. Piemēram, ja piecus gadus esat krājuši naudu savam bērnam, un pēkšņi nauda ir ļoti nepieciešama un tāpēc līgumu laužat, tad saņemat iemaksāto pamatsummu un uzkrātos procentus par pirmajiem četriem gadiem,» stāsta Karašs.

Savukārt Latvijas Krājbanka šādam mērķim piedāvā «Bērna privātfondu», kur naudu bērna nākotnei var noguldīt ikviens — bērna vecāki, vecvecāki, krustvecāki un citi labvēļi. «Ja vecākiem tomēr radīsies nepieciešamība lauzt «Bērna privātfonda» līgumu pirms termiņa, tiks noteikts līgumsods par tekošo gadu, piemēram, ja līgums tiks lauzts martā, tad netiks izmaksāti uzkrātie procenti par janvāri, februāri un martu,» skaidro Danosa.

Un ja nu tomēr kaut kas notiek ar banku, vai klients savu depozītā un krājkontā ieguldīto naudu saņem atpakaļ?

Saskaņā ar likumu bankām ir pienākums veikt maksājumus garantijas fondā, no kura bankas bankrota gadījumā noguldītājam tiek izmaksāti līdzekļi. Patlaban atmaksājamā summa neatkarīgi no noguldījuma nav lielāka par 6000 latu, bet no 2008. gada 1. janvāra tā sasniegs jau 13 000 latu.

Ieguldījumu fondi

«Rietumeiropā daudz izplatītāki par banku noguldījumiem ir ieguldījumu fondi, jo ieguldījumi dažādu uzņēmumu akcijās un parādzīmēs ļauj nopelnīt vairāk. Šāda tendence ir skaidrojama gan ar zemākām noguldījumu procentu likmēm nekā Latvijā, gan lielāku labklājību, gan augstāk attīstītu investīciju kultūru,» stāsta Latvijas Unibankas Resursu pārvaldes finanšu tirgus analītiķis Arnis Mālbergs.

Latvijas Unibankas mārketinga projektu vadītāja Agnese Zviedre domā, ka pēc zināma laika noguldījumu likmes Latvijā līdzināsies eirozonas likmēm un izvietot brīvos naudas līdzekļus depozītos būs mazāk izdevīgi, nekā tas ir tagad. «Noguldot naudu bankas termiņdepozītā, visbiežāk tiek garantēta fiksēta procentu likme, un pēc termiņa beigām klients saņem noguldīto naudas summu un aprēķinātos procentus. Ieguldījumu fondu būtība ir šāda: tos pašus naudas līdzekļus, kurus teorētiski varētu noguldīt vienas bankas depozītā, klientam ir iespēja izvietot efektīvāk, izvēloties ieguldījumu fondu, kura ietvaros naudu pārvaldīs profesionāļi, noguldot to depozītos, akcijās, obligācijās, kā arī citos ieguldījumu fondos. Lielākā priekšrocība ir tā, ka naudas pārvaldītājs parasti ir kompetentāks par klientu un spēj atrast ienesīgākus objektus, kur ieguldīt līdzekļus. Ieguldījumu fondi ir droši, jo nauda tiek izvietota vairākos finanšu instrumentos, kur viena daļa nodrošina kapitāla saglabāšanu, bet otra — papildu ienākumu.»

Atvērto ieguldījumu fondu gadījumā klients naudu var saņemt pat nākamajā dienā laikā pēc pieteikuma iesniegšanas bankā, par to nemaksājot nekādus soda procentus.