Cīņa par «Linux» tirgus izveidi Latvijā notiek kā jau bija paredzams. Ir šauts un lādēts, patērētas investīcijas, un izmēģināts tirgus. Kurp doties tālāk?
Mazs noslēpums — Latvijā «Linux» tirgus eksistē jau sen!
Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek runāts par «Linux» tirgus izveidi. «Linux» tirgus — tā ir vieglāk ar vienu sugas vārdu nosaukt milzīgu aktivitāšu kopumu. Šosezon ar jēdzienu «Linux» tirgus mēs saprotams arī «Linux» ienākšanu mūsu darba stacijās (desktop).
Pašķirstot mārketinga mācību grāmatas, varam atrast trīs pircēju veidus:
- Valsts sektors;
- Korporatīvie klienti;
- Individuālie pircēji.
Valsts sektorā situācija ir tāda, kāda tā ir. Tiek lietots ne tikai «Linux», bet arī «FreeBSD» un citi «UNIX» veidi un paveidi. Pēdējā laikā gan modē nākušas arī sistēmas ar saīsinātu produkta dzīves ciklu, par kurām ir brangi jāmaksā (uzšķiram citu mārketinga grāmatas lappusi). Šeit tirgus izaugsme gaidāma tikai politisku manevru rezultātā, un te nu tiešām ir nākotne par naudu tirgotam vietējam «Linux».
Parasti Latvijā paliek kādi 30–40 procenti ienākumu par notirgotajām licencēm. Ideāla un pareiza «Linux» cena būtu šīs summas apjomā, jo tad vietējiem nekas nemainītos, un tiktu ietaupīts sasodīti daudz mūsu nodokļu naudiņas.
Valsts iestādēs varētu ieviest gan standarta bezmaksas ofisa programmatūru, gan lietvedības, datu pētījumu un daudzus citus risinājumus. Īsta zelta bedre būtu apmācības un tehniskā atbalsta veikšana.
Individuālo klientu sektors faktiski ir kursu, grāmatu un bezmaksas «Linux» lietotāji. No tiem nav daudz ko paņemt, un ar viņiem ir jāstrādā tāpat, kā tirgojot desu un margarīnu. Te nepieciešams investēt pietiekamus apgrozāmos līdzekļus ilgus gadus aptveroša biznesa plāna realizācijai darbā ar individuālajiem pircējiem.
Paredzams, ka tirgus radīšanā nostrādās pūļa pašregulācija, reaģējot uz ar «Windows» lietošanu saistītajām ciešanām. Agrāk taču studenti mums lika «Windows» par piečuku? Kādas problēmas vīrusu nomocītajam mājas interneta lietotājam ir saņemties palūgt uzlikt sev uz datora «Linux»?
Korporatīvo klientu sektorā slēpjas īstā nauda, jo viņi akumulē individuālo pircēju samesto kolekti. Tikai ar korupciju te jau ir daudz grūtāk. Ir sastopams arī manāmi augstāks prasību, izglītības un pieredzes līmenis. «Linux» šeit pārsvarā lieto serveros, un tikai nedaudz darba stacijās. Jāsaka, ka lielākā daļa «Latvijas» web satura griežas uz «Linux» serveriem, kā arī daudzas citas ikdienā cilvēkiem nozīmīgas sistēmas.
«Linux» tirgus praktiski ir identisks citu «UNIX» tipa sistēmu tirgum. Klienta projektā pamānīt apakšā arī «Linux» nav vairs nekāds varoņdarbs, bet gan racionāls projekta izmaksu samazinājums.
Šis gan ir konkrētu un noderīgu biznesa risinājumu tirgus, tirgus, kurā ir paaugstinātas prasības, un ar ciniskiem mārketinga solījumiem vien cauri netiksi. (Jūsu biznesa procesu analīze parāda, ka 99,999% datorsistēmu uptime normālai biznesa funkcionēšanai nemaz nav kritiska svarīga?!) Tāpēc šajā tirgū darbojas tikai patiesi izglītotas un pieredzējušas IT kompānijas (to var secināt pēc apgalvojumiem, ka «Windows» ir vieglāks, un ka sisadminus ir grūti apmācīt strādāt ar sarežģīto «Linux»).
«Linux» tirgū jau ir daudz spēlētāju!
Pēc «Novell» un «Lintech» saķeršanās nevajag secināt, ka ir tikai divi monstri, kuri kontrolē vai kontrolēs Latvijas «Linux» tirgu. Viņi pagaidām ir tikai sīki jaunpienācēji.
Web firmas, drošības risinājumu firmas, maršrutētāju firmas, programmēšanas firmas (PHP, Java), apmācības firmas, topošā ECDL apmācību programma un sertifikācijas centrs, arī darba staciju programmatūru nodrošinošās firmas, datoru dzelžu tirgotāji, kuri pārdod datorus ar preinstallētu «Linux». Tā ir tikai ilūzija?
«MA-1» nesen pēc datorspēļu čempionāta pārdeva apmēram 100 datorus ar «Mandrake Linux». Vai tikai viņi nebūs tie lielākie «Linux» darbstaciju tirgus kontrolētāji, «Mandrake Linux» ieskaitot? Arī pieminētā «RedHat» ienākšana daudz ko nemainīs, izņemot gadījumu, ja viņi nodrošinās arī pakalpojumus un risinājumus, nevis tikai tirgos licences un instalācijas servisu.
Pircējiem vajag risinājumus!
Katrs IT industrijā pastrādājušais labi zina, kā domā klients. Klientam vajag atrisināt problēmu, izpildīt uzdevumu, radīt konkrētas funkcijas veicošu datorsistēmu. Galvenā traucējošā problēma «Linux» firmām ir tas, ka viņas piedāvā abstraktu «Linux», un klientam taču ir jāzina pašam, ko labāk ar to iesākt.
Šī mēneša žurnāla «e-pasaula» numurā LITTA viceprezidents Andris Anspoks raksta par savu iegūto pieredzi darbā ar klientiem IT biznesā — tiem vajag risinājumus un izpildītāja biznesa pieredzi. Bieži Latvijas klients pats nemaz nezina, ko viņam vajag — viņu jāspēj pamācīt.
Tātad tas arī ir virziens, kuru ir jāietur Latvijas «Linux» tirgotājiem. Bet te ar Latvijā labākajiem sisadminiem būs par īsu. «Novell» un «RedHat», piemēram, vēl kaut kā izķepurosies, jo varēs importēt biznesa nozaru konsultantus.
Kad «Linux» tiešām ir iespējams ieviest
Latvijā ir daudz mazu uzņēmumu, kuros datori tiek izmantoti dokumentu izstrādei, e-pasta sarakstei, interneta apskatei un grāmatvedības vešanai. Šiem uzņēmumiem arī dažu tūkstošu latu ietaupījums ir būtisks ietaupījums. BSA stimulēšana lietot legālas datorprogrammas arī ir vērā ņemams arguments.
Lai neradītu liekas problēmas, grāmatvedību var atstāt veco, bet visu pārējo ofisu pārcelt uz «Linux». Strādāt ar «Windows» vides grāmatvedību iespējams arī termināļa režīmā no «Linux» vides. Patlaban dažas firmas strādā pie «Linux» grāmatvedības sistēmas izveides, piemēram, «Datorikas Institūts DIVI» veido savu lokalizēto «Compiere» versiju. Šādā gadījumā iespējama 100% migrācija.
Lielajos uzņēmumos pārsvarā tiek lietots darba datorprogrammas risinājums, kurš nodrošina ikdienas darbību. Paralēli tam eksistē tā pati standarta datorpogrammu pasaule. «Linux» ieviešana iespējama pakāpeniski, kā saistošo elementu izmantojot «OpenOffice» un e-pastu, jo ne katrs uzņēmuma darbinieks lieto darba datorprogrammu. Protams, reālāk ir sākt ar serveru sistēmu migrāciju uz «Linux».
Pilnīga uzņēmuma migrācija uz «Linux» iespējama reizē ar darba datorprogrammas modernizāciju. Patlaban Latvijā ir aktuāla 10 gadus veco datorprogrammu pārstrāde. Uz standarta programmatūras iegādi vai modernizāciju ietaupītā nauda varētu ļaut izstrādāt augstas klases darba datorprogrammu.
Būtisks jaunums datu migrācijas plānotājiem — profesionālā datubāze «Sybase» (savulaik pārdeva datubāzu tehnologiju «Microsoft SQL» serverim) «Linux» vidē datu apjomam līdz 5Gb tagad pieejama par velti. Vairs nav nepieciešams mocīties ar «SQL Notepad» versijām (mazās atvērtā koda datubāzes). Vai Latvijā ir daudz uzņēmumu, kuru datubāze ir lielāka par 5Gb?
Eksporta tirgus iespējas
Relatīvi drīz ES būs ieviesta nepieciešamā likumdošana, lai būtu iespējami juridiski kontrolēti attālinātie pakalpojumi — elektroniskā līgumu slēgšana. Tiks radītas jaunas iespējas sniegt «Linux» lietotāju atbalstu citu valstu iedzīvotājiem (šis tas līdzīgs jau notiek labu laiku), kā arī nodarboties ar «Linux» desktop un web datorprogrammu izstrādi, testēšanu un apkalpošanu.
Skats nākotnē
Jo lielāka sarežģītība darbības jomā, jo mazāka konkurence. Jo vienkāršāks risinājums sarežģītajā jomā priekš klienta, jo labprātāk to lietos. «Linux» ir vēl viena iespēja izdarīt darbus pareizāk un labāk. Tā ir iespēja IT lielvalstij Latvijai ieiet pasaules IT tirgū kā virskontraktoriem — tiešajiem pakalpojumu sniedzējiem. Bez laba mārketinga un domāšanas veida maiņas te gan neiztikt.