Atdzims Arkādija

Gan sakumpis kinoteātris ar uzrakstiem «Nestaigāt! Bīstami!» un pamesti nodegušās estrādes pamati, gan skaistā Mārupīte un ūdenskritumi… Tāds šodien ir Arkādijas parks. Domnieki un arhitekti uzskata, ka šis lieliskais parks pilsētniekiem jāatdod pienācīgā izskatā un nepieļaujot kļūdu kā ar Vērmanes dārzu, to nekontrolēti nododot privātās rokās.

Šodien pašvaldība lemj par pilsētas attīstības fonda līdzekļu piešķiršanu Vides departamentam biroja iekārtošanai bijušajā Arkādijas paviljonā. Ja uz šo teritoriju pārcelsies domes struktūrvienība, ir cerības, ka vairāk apsaimniekots un sakopts būs arī parks.

Rīga to var atļauties

– Rīga nav tik nabadzīga pilsēta, lai nevarētu atļauties sakārtot dārzu un atjaunot veco kinoteātri, — uzskata Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš, stāstot, ka Arkādijas parkā nekas netiek darīts un paviljons jau vairākus gadus brūk kopā. Viņaprāt, šo vēsturisko vietu atdot kādam uzņēmējam būtu neprāta darbs. Līdz ar to pašvaldībai kaut kas jādara par saviem līdzekļiem. Tā radās ideja, ka vecajā mājā varētu ierīkot Vides departamenta darba telpas, atjaunojot celtni tās vēsturiskajā izskatā. Par estrādes atjaunošanu vēl netiek domāts. Pagaidām nauda piešķirta parka rekonstrukcijai (apmēram 22 tūkstoši latu). Lai varētu atjaunot māju, nepieciešami vēl kādi 30 tūkstoši latu. Ja izdosies iegūt vajadzīgos līdzekļus, parka un ēkas atjaunošana varēs sākties nākamgad.

Nepārvērst par kapļu noliktavu

Ainavu arhitekte Gundega Lināre uzskata, ka Arkādijas parks tik ilgi stāvējis puspamests, nolaists, paviljona ēka izskatās briesmīga, ka sakopšana noteikti vajadzīga. — Ja Vides departaments gatavs atjaunot šaušalīgo māju, lai viņi tur sēž. Vismaz būs kārtība. Varbūt viņi dabūs līdzekļus arī estrādes atjaunošanai, — cer G. Lināre. Viņa uzsver, ka rekonstruētā ēka gan nedrīkst pārtapt par traktoru un kaplīšu glabātavu.

Viņasprāt, dārzs ir brīnišķīgs. Cauri tek Mārupīte, ir ūdenskritums, nav tālu no centra, viegli piekļūt ar transportu. No Arkādijas bijis neparasti skaists skats uz Rīgas torņiem, tagad gan tā aizaudzis, ka neko nevar redzēt, bet varot jau iztīrīt.

Tomēr arī uz pašvaldības ieceri ainavu arhitekte raugās ar aizdomām, jo varot notikt visādi brīnumi. — Piemēram, sākumā Vides departaments izveidos savu biroju Arkādijas parkā, bet vēlāk izdomās pāriet citur. Dārzā ievāksies kāda viesnīca ar peldbaseiniem, veikaliņiem utt. Bet pilnīgi iespējams, ka viņiem nav tādu nodomu, — argumentus par un pret vērtē G. Lināre.

Arhitekte Zaiga Gaile arī uzskata, ka šāda vecās mājas izmantošana nav slikts variants. It kā jau birojs, bet tas varot attīstīties artistiski. — Tikai ēku vajag atdot ar noteikumu, ka, pastaigājoties ar bērnu, varēšu ieiet šajā mājā un padzert kafiju. Paviljonā ir arī vērtīga zāle, kuru nevajadzētu zaudēt, bet gan padomāt par tās iespējām, — uzskata Z. Gaile.

Tā ir pilsētas ērtība

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas parki un dārzi» direktors Agnis Kalnkaziņš pārliecināts — ja Arkādijas parkā sēdēs Vides departamenta cilvēki, viņi rūpēsies arī par pašu parku. — Ir bijuši gribētāji, kuri parkā labprāt izveidotu estrādi, bērnu centru vai ko tamlīdzīgu, bet tas viss kaut kā palicis gaisā karājoties. Vienīgā reālā alternatīva ir Vides departamenta ideja, — skaidro A. Kalnkaziņš.

Arī Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols pozitīvi vērtē, ka Arkādijas parkā strādās vides departamenta darbinieki. — Uzņēmējiem tur nav izdevīgi atjaunot vēsturisko tēlu. Galu galā tas ir piemineklis un tam jābūt pilsētas īpašumā, — spriež V. Kalnozols.

– Tā ir Rīgas vērtība. Parkam jābūt sabiedriskai vietai, — domā domes deputāts Ingmārs Līdaka. Viņaprāt, atdot šo vietu uzņēmējiem būtu neprāts. Tas nozīmētu agrāku vai vēlāku zemes privatizāciju. — Departamenta telpas pašreiz ir un arī turpmāk būs atvērtas apmeklētājiem. Tā ka cilvēki varēs nākt. Tomēr, vai tur būs kafejnīca, nezinu. To izveidot nav pašvaldības pienākums, — saka I. Līdaka, piebilstot, ka, iespējams, pēc 15 gadiem atradīsies līdzekļi un šajā ēkā varēs ierīkot kādu izglītojošu iestādi vai ko tamlīdzīgu.

***

Rīdzinieku viedoklis

Torņakalna iedzīvotāja Inese (gar Mārupīti pastaigājas ar melnu taksīti):

– Te nekā skaista nav, tikai ūdenskritums. Gribētos, lai parku vismaz sakopj, lai ir tāpat kā pie Kongresu nama. Vakaros gan te nenāku, jo nav apgaismojuma. Visādi jaunieši bļaustās, dauzās. Bail staigāt. Būtu prieks par jauniem soliņiem, bērnu spēļu laukumu un atjaunotu estrādi, kura nodegusi pirms četriem gadiem.

Mārupītes krastā satikts makšķernieks:

– Agrāk loms bijis lielāks. Tagad upe aizaugusi un duļķaina. Izskatās pēc dīķa. Te ir daudz tukšu vietu, kāpēc neviens neko netaisa? Atceros, pirms vairākiem gadiem parkā daudz kas notika — koncerti, dejas, viktorīnas, atrakcijas, leļļu teātris. Tur, tuvāk vilcienam, bija vēl viens ūdenskritums, tagad vairs nav. Taču te i» smuki. Putni, pīles, kāzinieki. Vajadzētu ierīkot kādu kafejnīcu, kur vilciena vai tramvaja gaidītāji varētu padzerties limonādi, tēju, kafiju.

21 gadu vecā studente Tatjana (ar draugiem Arkādijas parkā baro pīles):

– Jauka un romantiska vieta mīlniekiem, tikai soliņus varētu atjaunot.

Divdesmitgadīgais Nikolajs (Arkādijas parkā ir katru dienu):

– Te ir skaisti tiltiņi. Nebiju tajā laikā, kad darbojās kinoteātris, taču domāju, ka šodien tas vairs nav vajadzīgs. Es, piemēram, tur neietu skatīties filmas.

***

Uzziņai

- Arkādijas parks atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Torņakalnā starp dzelzceļu, O. Vācieša un F. Brīvzemnieka ielu.

- Parka vieta ainavā iezīmēta 1852. gadā, kad zemes gabalu savā īpašumā ieguva ģenerālkonsuls Vērmanis.

- 1885. gadā tirgotājs Kleins tur ierīkoja restorānu, teātri, bumbotavu un citas izpriecu vietas.

- 1896. gadā dārzs nonāca pilsētas īpašumā. Publikai parku atklāja 1898. gada 26. aprīlī.

- Laikā no 1901. līdz 1902. gadam, izmainot Mārupītes gultni, izveidoja dīķu un ūdens kaskāžu sistēmu. 1910. gadā pilsēta uzcēla tagadējo paviljona ēku. Šajā laikā parks jau nodēvēts par Arkādiju — grieķu dzejā par Arkādiju sauca gleznainus, pieticīgus un laimīgus zemes stūrīšus.

- Kaut arī Pirmā pasaules kara laikā parku stipri izpostīja, 20. un 30. gados tas bija viens no skaistākajiem Rīgas dārziem.

- Parka platība šodien ir 6,2 hektāri.

Dati no grāmatas «Rīgas dārzi un parki», 1988. g.