Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā un Igaunijā denacionalizēto namu īrniekus pagaidām aizsargā īres griesti. Lietuvā valsts jau kopš 1992. gada, bet Igaunijā — kopš 2001. gada piedāvā denacionalizēto namu īrniekiem iespējas, kā atrast jaunu mājokli.
Latvijā likums paredz, ka īres griesti ir jāatceļ no nākamā gada, bet valdības darba grupa nav vienojusies par variantiem apdraudēto īrnieku problēmu risināšanai. Pilnībā šādu īrnieku likstas nav novērstas nevienā Baltijas valstī.
Rīgas Domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komitejas priekšsēdētājs Andris Kravalis «Neatkarīgajai» skaidroja, ka Lietuvā saskaņā ar likumu īrnieki, kas dzīvo tā sauktajos saimnieku namos, var izvēlēties vienu no piecām valsts garantētām kompensācijām.
Īrniekiem kompensē dzīvojamo platību iegādes izmaksas, kas nepārsniedz valsts garantijā norādīto īrētā dzīvokļa tirgus vērtību. Īrniekam, kas vēlas dārgāku dzīvojamo platību, starpība starp valsts kompensāciju un jaunā dzīvokļa vērtību ir jāsedz pašam. Tiem, kuri pērk mazāk vērtīgu mitekli nekā līdzšinējais, starpību kompensē.
Valsts kompensē arī pārcelšanos uz laukiem vai mazpilsētu. Mazturīgajiem denacionalizēto namu īrniekiem paredzēts izīrēt valstij vai pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu. Šāda dzīvokļa īri sākotnēji sedz no valsts kompensācijas par denacionalizētā nama atstāšanu. Līdz 2003. gadam denacionalizēto namu īrniekiem piešķirti 59,9 miljoni litu, tas ir, 11,5 miljoni latu.
Lietuvas valdība ir izvirzījusi mērķi pilnīgi atrisināt denacionalizēto ēku īrnieku problēmu līdz 2009. gadam. 2004. gada 1. janvārī Lietuvā bija 4571 ģimene, kam bija nepieciešama valsts garantētā kompensācija.
Igaunijā denacionalizēto namu problēmas sāka risināt 2001. gadā, sākot mājokļu attīstības programmu. Valsts šajā programmā piedalās ar 25 procentiem.
«Šī ir ilgtermiņa programma, un, protams, arī Igaunijā vēl nav simtprocentīgi atrisinātas problēmas, ar ko būs jāsaskaras īrniekiem, kad atcels īres griestus. Tomēr, neraugoties uz to, ka Igaunija ir soli mums priekšā, Valsts prezidents Arnolds Rītels jau divas reizes atteicās izsludināt grozījumus likumā par namīpašumiem, kas atceltu īres griestus namīpašumos,» sacīja A. Kravalis.
Līdz ar to arī Igaunijā spēkā esošie likumi aizliedz denacionalizēto namu īpašniekiem noteikt īres maksu, kas ir lielāka par pašvaldību noteikto.
Igaunijā denacionalizētajos namos dzīvo 7200 ģimeņu. Dzīvokļu rindā Tallinā ir reģistrēts vairāk nekā 3400 denacionalizētos namos mītošu ģimeņu. Lai skubinātu īrniekus arī pašus meklēt izeju, valsts maksā pārbraukšanas naudu (10 000 igauņu kronu jeb 418 latu) tiem, kuri pārceļas uz mazāku pilsētu vai laukiem vai pērk dzīvokli.