Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Vajadzīgs brīnums, bet šobrīd tieši brīnums ir mūsu vienīgā cerība,» sacīja toreizējais Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše 1995. gada 22. martā, tas ir divus mēnešus pirms Bankas «Baltija» kraha, tiekoties ar Bankas «Baltija» auditoriem Coopers & Lybrand.
Neatkarīgās rīcībā esošie sarunu protokoli par Latvijas Bankas vadības 1995. gada 22. marta tikšanos ar Bankas «Baltija» auditoriem Coopers & Lybrand liecina, ka Latvijas Bankai tobrīd bija skaidrs, ka Banku «Baltija» var glābt vienīgi brīnums. Spriežot pēc teiktā, brīnumam bija konkrēts veidols, proti, Aleksandra Laventa mefistofeliskais tēls.
«Daudz kas ir atkarīgs no Laventa kunga godaprāta un spējām dabūt naudu. Mums bija jāaptur Bankas «Baltija» izplešanās ātrāk. Tagad mēs nevaram darīt vairs neko. Latvijas Banka nevar dabūt naudu. Visas cerības ir uz Laventa kungu,» teica E. Repše, atbildot uz Coopers & Lybrand auditora Džerija Rolovska izteiktajām cerībām, ka Latvijas Banka pilnībā apzinās, ka brīnums ir vienīgais, kas var situāciju uzlabot, jo Lavents gan varot dabūt naudu Krievijā, bet neesot pārliecības, ka viņš to darīs.
Saruna, kurā no Latvijas Bankas puses bez E. Repšes piedalījās arī Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības daļas vadītāja Silvija Lejniece, bet no Coopers & Lybrand puses jau pieminētais Dž. Rolovskis, Nils Melngailis un Lia Heistere, apskatīja trīs būtiskus jautājumus.
Galvenais apspriežamais jautājums bija par situāciju Bankā «Baltija». Jau pašā sākumā Dž. Rolovskis pavēstīja, ka viņi pirms tikšanās ar Latvijas Bankas vadību gribējuši vispirms tikties ar Bankas «Baltija» vadību, taču straujais notikumu attīstības temps neļaujot to darīt. «Mēs šobrīd esam visai neveiklā situācijā,» atzina Dž. Rolovskis. Viņš uzsvēra, ka Banka «Baltija» parakstījusi vienošanos, kas atļauj Coopers & Lybrand ziņot par situāciju bankā tieši Latvijas Bankai, bet pēdējā nevēlas parakstīt trīspusēju vienošanos, tādējādi vienošanās nav juridiski saistoša. Dž. Rolovskis izteica cerību, ka Latvijas Banka tomēr parakstīs vienošanos. E. Repše uz šo repliku atbildēja šādi: «Mūs šī informācija tik ļoti neinteresē. Mēs gribam vienīgi pilnu auditu. Situācija mums ir skaidra, lai gan tā ir sarežģīta.» Vēlāk sarunā E. Repše atklāja, ka galvenais ir iegūt laiku. «Mums jāiegūst laiks, un laiks ir tas, kas ikvienam šobrīd ir visvairāk nepieciešams,» uzsvēra E. Repše. Doma bija, ka A. Lavents, ieguvis laiku, atradīs naudu, lai atveseļotu Banku «Baltija».
Latvijas Banku interesēja, kad tiks iesniegts pilns Bankas «Baltija» audits par 1994. gadu, uz ko auditori atbildēja, ka tas vēl neesot sagatavots, bet 29. martā būšot Bankas «Baltija» sagatavotais provizoriskais ziņojums par situāciju bankā.
Dž. Rolovskis paskaidroja, ka pēdējo sešu nedēļu laikā neesot bijis nekāds progress: «Mēs uzdodam bankai jautājumus, bet nesaņemam atbildes.» Viņš izteica minējumu, ka «Latvijas Banku vairāk interesētu ziņojums par esošo situāciju, nevis formāls audits». E. Repše atbildēja: «Mēs pieprasām gan auditētu gada ziņojumu, gan auditoru secinājumus.«
Otrs jautājums bija par Bankas «Baltija» apvienošanos ar Depozītu banku un Centra banku. Nedz Coopers & Lybrand, nedz Latvijas Banka neuzskatīja, ka šī apvienošanās varētu palīdzēt Bankai «Baltija».
«Tas nevar palīdzēt Bankai «Baltija». Tas var palīdzēt vienīgi Depozītu bankai un Centra bankai. Mēs ceram, ka Bankas «Baltija» vadība zina, ko dara, un būs mācījusies no agrākās vēstures. Latvijas banka ir noraizējusies par situāciju valstī, ja apvienošanās nenotiks,» situāciju komentēja E. Repše. Atskatoties uz tā laika notikumiem, jāatgādina, ka nekāda apvienošanās tā arī nenotika, un Depozītu banka bankrotēja aprīļa nogalē.
Latvijas Bankas prezidents arī prasīja, ko ieteiktu auditori, lai glābtu Banku «Baltija». Dž. Rolovskis izvirzīja trīs iespējas. Pārņemt un nacionalizēt Banku «Baltija». Glābt Depozītu banku un cerēt, ka Banka «Baltija» varētu izķepuroties kopā ar to vai arī nedarīt neko, kā «izskatās pašreizējā situācijā». Vēlāk Dž. Rolovskis izvirzīja vēl ceturto versiju — problēmas risināšanai iesaistīt Komercbanku asociāciju, uz ko E. Repše atteica, ka diskusijas par to notiekot, un, steidzīgi pateicies par tikšanos ar Coopers & Lybrand pārstāvjiem, lika saprast, ka saruna beigusies.