Perēkļveida matu izkrišana (1)

Ikdienā mati mums parasti saistās ar pozitīvām emocijām. Tos ieveidojam atkarībā no garastāvokļa un dienā paredzamajiem notikumiem, veidojam interesantus griezumus, piemērojam sejas veidolam. Bieži vien tā ir interesanta frizūra, pateicoties kurai saņemam komplimentus, esam pašpārliecinātāki un jūtamies pievilcīgāki. Tieši tādēļ problēmas, kuras skar matus, visbiežāk rada vislielāko psiholoģisko diskomfortu.

Matu izkrišanu var izraisīt visdažādākie iemesli. Tā var sākties, pateicoties nepareizai kosmētiskai matu kopšanai, var būt kādas organisma slimības izpausme, infekcija vai palēnām attīstīties, pateicoties regulārai androgēno hormonu ietekmei.

Taču ir gadījumi, kad pēkšņi un it kā bez redzama iemesla mati sāk izkrist laukumu veidā. Sākumā bieži vien rodas atsevišķi laukumi bez matiem, bet, laukumiem palielinoties un saplūstot, matu izkrišanas laukumi var pārklāt visu galvas ādu. Ja slimība turpinās, noiet mati no visa ķermeņa. Nereti rodas arī nagu bojājumi, retāk pievienojas vitiligo — bezpigmenta ādas laukumi. Šo slimību sauc par Alopecia Areata — perēkļveida matu izkrišanu.

Alopecia Areata (AA) uzskata par autoimūnu slimību, kuras rezultātā mata folikula dalīšanās aktivitāte tiek apturēta, pateicoties aktīvu limfocītu šūnu infiltrātam, kas apņem mata folikula šūnas. Pēc jaunākajām atziņām medicīnā šo stāvokli var skaidrot kā imūnās sistēmas kļūdu, kuras rezultātā organismā rodas antivielas pret paša organisma šūnām. Šajā gadījumā tiek skartas mata saknītes šūnas — keratinocīti — vai pigmenta šūnas — melanocīti.

Uzreiz gan jāpiebilst, ka šī kļūda skar tikai matus un citi orgāni un to sistēmas paliek neskarti! To būtu īpaši svarīgi zināt gadījumos, kad šī problēma attīstās pirmo reizi mūžā, īpaši, ja matu izkrišana ir intensīva un aptver lielus galvas matainās daļas reģionus, bieži vien skarot matiņus citās ķermeņa vietās.

Svarīgi tas ir tāpēc, ka parasti, pirmo reizi saskaroties ar šo problēmu, cilvēki neziņā ļoti uztraucas un sāk meklēt dažādas citādas organisma patoloģijas, pat audzējus, kas psiholoģiski ir ļoti mokoši. Šeit, līdzīgi kā gadījumos, kad ir, piemēram, alerģija pret kādu pārtikas produktu vai medikamentu, vai ko citu, šī imunitātes kļūda skar tikai matus un, izņemot ļoti nepatīkamo kosmētisko defektu, nekādas citas veselības problēmas neizraisa.

Perēkļveida matu izkrišanas formas ir:

• retikulāra — rodas atsevišķi perēkļi galvas matainajā daļā vai citur uz ķermeņa (piemēram, vīriešiem bārdas rajonā);
• totāla — izkrīt visi galvas mati;
• universāla — izkrīt visi — gan galvas, gan ķermeņa — mati.

Slimība skar jebkura vecuma cilvēkus, tajā skaitā bērnus, pusaudžus un pieaugušus cilvēkus — gan sievietes, gan vīriešus. Tiek uzskatīts, ka katram, kam šī slimība attīstās, par to ir atbildīgi specifiski gēni, savukārt, lai šie gēni realizētos un izpaustos, nepieciešami apstākļi, kas procesam vēlamā veidā ietekmē imunitātes darbību. Provocējoši faktori visbiežāk ir stress, dažādas akūtas un hroniskas slimības, kā arī jebkuri citi imunitāti ietekmējoši faktori.

Atbilstoši amerikāņu statistikas datiem Alopecia Areata skar aptuveni 2% iedzīvotāju, tas nozīmē, ka no katriem 100 cilvēkiem diviem var būt šī kosmētiski tik nepatīkamā slimība. Tas patiešām ir diezgan daudz! Uzreiz gan jāpiebilst, ka 80 procentiem no tiem, kas cieš no šīs vainas, tuvāko 3 līdz 6 mēnešu laikā matiņi ataug spontāni BEZ nekādas specifiskas terapijas (bieži vien, ja tiek lietoti kādi medikamenti, ataugšanu piedēvē to «ārstnieciskajai» iedarbībai, taču patiesībā matiņi ataug paši, pateicoties tam, ka imunitātes procesi sakārtojas, un ap mata sakni esošie reaktīvie limfocītu infiltrāti tiek eliminēti). Patiesībā liels vairums cilvēku pat nepaspēj pamanīt neliela bezmatu laukumiņa parādīšanos pirms tas ir jau apaudzis, vai arī, ja pamana, tad ievēro, ka tas ātri aizaug.

Ar šo slimību saistītam uztraukumam nebūtu nekāda pamata, ja vien nepaliktu vēl 20% pacientu, kuriem slimība progresē un kuri tās dēļ zaudē lielāko daļu vai pat visus matus. Šo problēmu dēļ neatgriezeniski mainās cilvēka privātās un arī darba dzīves kvalitāte. Lai arī veselībai kopumā nekaitīgs, psiholoģiski tas ir ļoti smags stāvoklis, īpaši totālo un universālo slimības formu gadījumā. Ir zināmi gadījumi, kad matu izkrišanas dēļ ir izjukušas ģimenes, bērnus izstumj no klases kolektīva, viņi kļūst par vispārēja apsmiekla objektiem un darba devēji atlaiž AA slimniekus no darba.

Tie ir psiholoģiski ļoti dramatiski gadījumi, pie tam nepamatoti. Mēs taču neatgrūžam cilvēku, ja viņam ir alerģija, piemēram, pret penicilīnu… Šī attieksme lielā mērā norāda uz kopējo sabiedrības inteliģences līmeni un patiesībā arī uz daudzajiem mītiem un aizspriedumiem, kas saistīti ar matiem.

Nākamā šo pacientu problēma ir tā, ka nereti sabiedrībā valda totāls informācijas trūkums par šo slimību. Tas savukārt rada situāciju, ka gadījumā, ja nākas ar to saskarties, nereti ir grūti atrast kvalificētu palīdzību un padomu.  Ievērojot ārstēšanas specifiskumu un ierobežotās reālās palīdzības metodes, pat ģimenes ārsts ne vienmēr būs labākais padomdevējs par ārstēšanas metodes izvēli. 

Tādēļ daži padomi, ko iesākt gadījumā, ja nākas saskarties ar perēkļveida matu izkrišanu:

• parādīties ģimenes ārstam vai dermatologam, vai, vislabāk, matu speciālistam — trihologam (karstie tālruņi jautājumiem — dr. I. Zemītes privātprakse — 7277887; «Veselības centrs-4» — 7311440); šajā posmā vēlams izslēgt citas galvas ādas problēmas, infekcijas, rētainas matu izkrišanas un, ja nepieciešams, sākt lietot simptomātisku ārstēšanu;
• izvairīties no jebkādām stresa situācijām, kā arī censties nedramatizēt un neuztraukties par matu stāvokli, protams, iespēju robežās; ja nepieciešams var lietot pretstresa medikamentus;
• lai mazinātu psiholoģisko diskomfortu, ieteicams nēsāt parūku (visticamāk, tā būs nepieciešama ļoti īsu laiku, bet tas ievērojami atvieglo komunikāciju ar apkārtējiem un izvairīšanos no dažkārt diezgan aizskarošiem apkārtējo jautājumiem);
• izvēlēties adekvātu, katram konkrētam gadījumam piemērotu ārstēšanas metodi — ar antihistamīna vai imūnmodulējošiem, vai pārsvarā simptomātiskiem līdzekļiem;
• ja matu izkrišana noris strauji un ātri pārsniedz 20 un 30% no kopējā matu apjoma, jāapsver ārstēšanas iespējas ar kontaktalergēniem — lokālu imūnterapiju.

Perēkļveida matu izkrišanas lokāla imūnterapija ir ārstēšanas metode ar kontaktalerģizējošām vielām, kas izraisa ādas ekzematozu reakciju, samazinot aktīvo limfocītu infiltrātu ap mata folikula šūnām un novēršot autoantivielu ietekmi uz tām, tādā veidā tiek veicināta izkritušo matu ataugšana bojātajos perēkļos.

Ārstēšanai ar šo metodi tiek izmantotas ķīmiskas vielas difenciprona un skvearikskābes dibutilestera šķīdumi.
Pirms perēkļveida matu izkrišanas lokālas imūnterapijas izmantošanas nepieciešama pacienta un (vai) tā likumiskā pārstāvja rakstiska piekrišana ārstēšanas metodei un plānam. Pacientu informē par ārstēšanas priekšrocībām un riska faktoriem, iespējamām komplikācijām, kā arī ārstēšanas izmaksām; ārstēšanas ierobežojumiem, kas saistīti ar perēkļveida matu izkrišanas lokālas imūnterapijas izmantošanu; izmeklējumiem, kas nepieciešami pirms ārstēšanas uzsākšanas; vielām, kas tiek izmantotas ārstēšanā; kopšanu, kas nepieciešama pēc ārstēšanas.

Vācijā, Philips universitātes dermatoloģijas klīnikā metode tiek sekmīgi izmantota jau aptuveni 30 gadus. Pēdējā laikā, intensīvi attīstoties triholoģijas nozarei, uz pierādījumiem balstītas medicīnas pamatiem tā ir tikusi atzīta par efektīvāko šīs slimības terapijā.

Procedūras gaitā izraisītā ādas ekzematozā reakcija nepieciešama, lai panāktu imunitātes pārkārtošanos un esošo limfocītu infiltrātu elimināciju. Efektivitāte ir atkarīga no slimības ilguma un izplatības; pēdējā European Hair Research Society sanāksmē 2004. jūnijā prezentētie dati liecina par tās 50–90% efektivitāti cilvēkiem, kam mati paši neataug tuvākā pusgada laikā pēc slimības sākuma. Būtiski ir atzīmēt, ka arī pēc ārstēšanās kursa beigām jauni perēkļi izārstētiem pacientiem praktiski vairs neparādās, jo ar šo terapiju mēs esam «iemācījuši» imunitāti laikus atpazīt nepareizos limfocītus un nepieļaut to atkārtotu veidošanos. Šis ir ļoti būtisks faktors, kas vēl vairāk pamato šīs terapijas nozīmību AA pacientiem.

Latvijā AA lokāla imūnterapija ir apstiprināta kā dermatoloģijas tehnoloģija tikai 2004. gada 20. aprīlī. Tā ir pieejama pacientiem, bet sīkāku informāciju par metodi interesenti var izlasīt VSMTA [s:2065].

Šī metode NAV izmantojama citas izcelsmes matu izkrišanas ārstēšanai. Nekādā gadījumā tā nav efektīva androgēnu izraisītai matu izkrišanai vai difūzu vai deficīta stāvokļu izraisītas matu izkrišanas gadījumos. Tādēļ pirms terapijas uzsākšanas ir jākonsultējas ar ārstu, savukārt Alopecia Areata slimniekiem tā ir laba iespēja atgūt matus un ar tiem saistītās ērtības.