Latvija pārāk baidās no Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratificēšanas, bet mazākumtautības saista ar šo konvenciju pārāk lielas cerības, tiekoties ar Igaunijas jauniešu organizācijas «Atvērtā republika» pārstāvjiem, uzsvēris īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks (LPP).
Viņš pauda viedokli, ka Igaunija izvairījās no asām domstarpībām, ratificējot mazākumtautību aizsardzības konvenciju neilgi pēc tam, kad tā tika pieņemta.
Sarunā puses pārrunāja arī izglītības reformu Latvijā un pilsoniskas sabiedrības attīstības iespējas. Sekretariāta preses sekretāre Gunta Līne informēja, ka ministrs un jaunieši pārrunāja Igaunijas un Latvijas vēsturiskās atšķirības, kas lielā mērā ir noteikušas etnopolitisko situāciju katrā valstī šobrīd. Piemēram, Igaunijā krievu tautības iedzīvotāji dzīvo teritoriāli norobežotāk nekā Latvijā, atšķiras padomju laika iebraucēju socioloģiskais portrets, Latvijā ir vairāk etniski jaukto laulību nekā Igaunijā.
Daudz laika tika veltīts diskusijai par pārmaiņām izglītības sistēmā un tam, ko Igaunija varētu mācīties no Latvijas, lai pārmaiņu ieviešana būtu pēc iespējas veiksmīgāka. Igaunija uzsāks pāreju uz mācībām valsts valodā ģimnāzijā no 2007. gada septembra.
Muižnieks prognozēja Igaunijai līdzīgas problēmas tām, ar kādām jau ir saskārusies Latvija. Viņš uzsvēra nepieciešamību informēt skolēnus un vecākus par pārmaiņu būtību, kā arī spēju būt elastīgiem politikas īstenošanā, censties izvairīties no komunikācijas kļūdām un pēc iespējas sadarboties ar mēreno opozīciju. Ministrs arī atzina, ka daudziem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā ir grūti atzīt to, ka krievu valodas statuss ir mainījies un tā kļuvusi par minoritātes valodu.
Jauniešu organizācijas pārstāvis Jevgeņijs Krištafovitšs pauda bažas, ka reformas ieviešanas brīdis Igaunijā izvēlēts ne visai sekmīgi, ņemot vērā neilgi pirms tam notiekošās Igaunijas parlamenta vēlēšanas, kas varētu aktivizēt dažādas ar partiju politisko reitingu celšanu saistītas akcijas.
Izglītības un zinātnes ministrijā aģentūru LETA informēja, ka jauniešu pārstāvji viesojās Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā, piedaloties atsevišķās mācību stundās 10. un 11. klasē, tikās ar izglītības iestādes skolēnu padomes pārstāvjiem, vienojoties par iespēju sadarboties arī turpmāk.
Igaunijas pārstāvjiem bija tikšanās arī ar Latvijas sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, piemēram, Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas, Latvijas Integrācijas kustības «Runa», Latvijas Ebreju kopienas, Latvijas Jaunatnes padomes un dažu jauniešu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem.