Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8707870t1h40c6.jpg)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gatavo informāciju premjeram ar lūgumu ļaut samaksāt 3000 latu Sorosa fonda finansētai sabiedriskai organizācijai «Providus» par tās apkopotajiem politisko reklāmu datiem medijos. Aptaujātie plašsaziņas līdzekļu vadītāji prognozē, ka «Providus» savāktie dati un secinājumi var izrādīties apstrīdami. Pētnieki norāda, ka iepriekš citas Sorosa fonda atbalstītās organizācijas (sabiedrības «Delna») mediju pētījumi speciālistu aprindās guvuši skandalozu slavu.
Par KNAB ieceri materiāli atbalstīt «Providus» mediju monitoringa projektu aizpagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijā paziņoja KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs.
Līdzīgu pētījumu pirms 8. Saeimas vēlēšanām veica «Delna». Pētījumā tika konstatēta virkne pārkāpumu vairākos elektroniskajos medijos un preses izdevumos. Plašsaziņas līdzekļi tika iedalīti labajos un sliktajos. Toreiz eksperti pētījuma veicējus vainoja subjektīvismā un diletantismā.
Vēži tie paši, kulīte cita
Aptaujājot «Providus», KNAB un mediju vadītājus, «Vakara Ziņas» secina, ka līdzīga skandaloza situācija var izveidoties pēc «Providus» pētījumu publiskošanas: «Providus» pētījumu kūrēs tie paši cilvēki, kas darbojās iepriekšējā «Delnas» pētījumā, līdz ar to atkal mediji tiks sašķiroti labajos un sliktajos — atbilstīgi tam, kā tie izturas pret Sorosa fonda atbalstītajām idejām. Šoreiz situācija var kļūt pat vēl strīdīgāka, jo savu secinājumu legalizēšanai «Providus» projektam ieplānojis piesaistīt galveno politisko organizāciju finansēšanas likuma ievērošanas uzraugu KNAB un elektronisko mediju uzraugu Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTP).
Turklāt jāņem vērā, ka mediju pāraudzināšanas darbam, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, ir stingrāks pamats: proti, šā gada sākumā pieņemtie grozījumi politisko organizāciju finansēšanas likumā. Tie paredz, ka viena partija priekšvēlēšanu aģitācijai varēs tērēt ne vairāk kā aptuveni 280 000 latu. Līdz šim vairākums partiju priekšvēlēšanu aģitācijā tērēja krietni lielākas summas. «Providus» vadītāja Vita Tērauda uzskata, ka tādējādi «politiskajām partijām varētu rasties vēlme reklamēties slēpti, tas ir, veidot apmaksātus reklāmas materiālus, bet pasniegt tos kā ikdienas žurnālistiku». Jāatgādina, ka likuma ievērošanas galvenais uzraugs ir KNAB.
«Providus» jau šā gada maijā gan KNAB, gan NRTP iesniedza sadarbības priekšlikumu mediju uzraudzības nodrošināšanā. Iespējams, paredzot neizbēgamo skandālu, gan KNAB, gan NRTP rīkojas piesardzīgi un ar jāvārda teikšanu «Providus» joprojām vilcinās.
Vai tiešām cīņa par 3000?
KNAB stāsta, ka šobrīd premjeram Indulim Emsim tiek gatavota detalizēta informācija par ieceri līdzfinansēt «Providus» projektu. NRTP ziņo, ka jautājums par «Providus» projekta līdzfinansēšanu patlaban tiekot nopietni diskutēts.
Šā gada 10. maijā KNAB priekšnieka vietas izpildītājai Jutai Strīķei adresētajā vēstulē Tērauda norāda: «Lai KNAB varētu veikt kvalitatīvu politisko partiju priekšvēlēšanu, vēlēšanu un ikgadējo ienākumu un izdevumu deklarāciju kontroli, KNAB būs vajadzīgi šie paši dati (uzskaite par partiju reklāmas tēriņiem). Piedāvājam Jums izmantot SPC «Providus» pasūtītos izejas datus par partiju reklāmas izdevumiem — vienlaikus lūdzot izskatīt iespēju KNAB, finansēt daļu no monitoringa izdevumiem.» «Vakara Ziņām» nosūtītajā vēstules kopijā projekta summas bija aizkrāsotas. Gan KNAB gan Tērauda atteicās tās nosaukt, jo to liedzot «Providus» kontrakts ar monitoringa veicējiem mediju un reklāmu pētīšanas kompāniju «TNS BMF». Iepriekš Loskutovs Latvijas Televīzijā (LTV) paziņoja, ka kopējās «Providus» projekta izmaksas būs vairāk nekā 80 000 latu.
Tērauda sarunā ar «Vakara Ziņām» atklāja, ka sākumā «Providus» lūdza daudz lielāku summu nekā 3000 latu, taču vēlāk notikusi provizoriska vienošanās, ka KNAB līdzdalība projektā varētu būt ne vairāk par 3000 latu. Salīdzinot ar kopējām izmaksām (80 000 latu), šī ir visai niecīga summa, tāpēc rodas jautājums, kādēļ «Providus» vajadzīgs KNAB atbalsts: vai šī organizācija, kas neslēpj politiskus mērķus («Vakara Ziņas» Sorosa politisko organizāciju jau pētījušas vairākās publikācijās), vēlas piesegties ar KNAB vārdu, vai arī tā vēlas izmantot arī KNAB informāciju. Tērauda «Vakara Ziņām» apgalvoja, ka «Providus» no KNAB vajadzīga tikai un vienīgi nauda: «Pat neatkarīgi no tā, kādu lēmumu pieņems KNAB un NRTP, mēs šo pētījumu veiksim un līdzekļus projektam atradīsim.» Viņa atklāja, ka projektu gatavas atbalstīt arī Somijas un Anglijas vēstniecības.
Pētīt jau var jebkurš
KNAB sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs arī apgalvoja, ka KNAB uzskata par lietderīgu izmantot tikai un vienīgi «Providus» iegūtos mediju monitoringa datus.
«TNS BMF» projektu direktors Māris Naglis skaidroja, ka «Providus» pasūtījums ietver plašu mediju un reklāmas spektra izpēti un uzkaiti. Viņš uzsvēra, ka atbilstoši pasūtījumam tiks uzraudzīti ne tikai nacionālie, bet arī gandrīz visi reģionālie mediji. «Tas būs plašākais monitoringa spektrs, ko vien var iegūt,» — tā Naglis.
Viņš nenoliedza, ka KNAB, samaksājot 3000 latu, ir iespēja pašiem pasūtīt mediju monitoringu: «Tīri teorētiski mums nav problēmu piegādāt informāciju vēl vienam pasūtītājam.» Vaicāts par informācijas apjomu, ko KNAB varētu iegūt par 3000 latu, Naglis atbildēja, ka tas aptuveni varētu būt «astoņu televīzijas kanālu, radio un nacionālās preses monitorings no novembra līdz pašvaldību vēlēšanu brīdim. Katrā ziņā šie dati būs daudz, daudz reižu mazākā apjomā un mazāk detalizēti, nekā tas būs pieejams «Providus» pasūtījumā.»
Prognozē tendenciozitāti
LETA arhīvā redzams, ka 2002. gada vasarā līdzīgs «Delnas» pētījums no mediju lietpratējiem bija izpelnījies skarbu kritiku. Latvijas Universitātes (LU) Komunikācijas studiju nodaļas docents Ojārs Skudra teicis: «Mērot partiju finanses pēc reklāmas tēriņiem un ignorējot sabiedriskās attiecības un politisko propagandu, pētījums būs tendenciozs.» SWH prezidents Zigmars Liepiņš: «Mediji ir pataisīti par ķīlniekiem. Beigās mēs esam tie, no kuriem tiek prasītas atskaites.» LTV informatīvo raidījumu redaktors Jānis Domburs: «Nav saprotams, kāpēc vērtēšanā netiek iesaistīti paši žurnālisti. Slēptās reklāmas kritēriji nav pieņemami, tie ir pārlieku interpretējami, un tas var novest pie rezultātu pārpolitizēšanas.» Līdzīgu viedokli pauda arī «Vakara Ziņu» aptaujātie lietpratēji.
Viedokļi
Dzintris Kolāts, Latvijas Radio ģenerāldirektors:
— Atceros, ka neviens no iepriekšējā monitoringa veicējiem nebija respektabla persona, un, ja tagad monitoringu veiks un secinājumus izdarīs tās pašas personas, es nespēšu atsvabināties no aizdomām, ka šie pētījumi būs tendenciozi. Būs jāpatērē nervi un nauda advokātiem, lai pēc tam atspēkotu sabiedriskās organizācijas pētījumu rezultātus, kuru informatīvā nozīme būs tikpat vērta kā tualetē pie sienām izkārtām vecām avīzēm.
Una Ulme-Sila, NRTP LTV kuratore:
— Apšaubu, vai NRTP (Nacionālā Radio un televīzijas padome) vajadzētu «Providus» atbalstīt finansiāli. Sabiedriskā organizācija varētu tikt aicināta kā eksperte vai konsultante tikai tajā brīdī, kad NRTP radīsies diskutabli jautājumi par slēptās reklāmas fakta konstatāciju elektroniskajos medijos.
Sergejs Kruks, LU Komunikāciju studiju nodaļas lektors:
— Iepriekšējā pētījuma problēma bija tāda, ka netika lietota stingra metode. Problēma jau ir daudz plašāka, jo mediju analīzē cipari ne vienmēr ir galvenais rādītājs. Ja runājam par slēpto reklāmu, tad to ir gūti nodalīt, jo laikrakstiem nav aizliegts paust savu atbalstu tai vai citai partijai. «Providus» pētījums var būt apliecinājums demokrātijas procesam, taču tas nevar būt juridiski saistošs mediju vadībai.
Olafs Pulks, TV5 programmu vadītājs:
— Joprojām nav izdiskutēts jautājums, vai intervija ar politiķi ir slēptā reklāma. Nevaram sacīt, ka slēptās reklāmas problēma nepastāv: piemēram, kā lai vērtē to, ka krievu presē žurnālists un politiķis uzstājas vienā personā. KNAB jāuzņemas liela atbildība, un tas, kā viņi veiks likuma uzraudzību, veidos viedokli arī par pašu KNAB. Situācija nav vienkārša.
Gundars Rēders, LTV ziņu dienesta vadītājs:
— Ņemot vērā šobrīd likuma noteiktās ierobežotās partiju finanšu iespējas priekšvēlēšanu reklāmā, mediji ir jāpēta. Nezinu, kāds pētīšanas modelis būtu labākais, nezinu, kāda ir KNAB kapacitāte, bet pieļauju, ka sabiedriskās organizācijas šajā jomā var palīdzēt.