Īres griestu problēmas apspriešana Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šodien pārvērtās politiskā mītiņā, kurā tika izteikti partiju savstarpēji pārmetumi, nevis meklēti risinājumi denacionalizēto namu īrnieku problēmām.
Likuma «Par dzīvojamo telpu īri» grozījumos, kas tiek gatavoti otrajam lasījumam, iesniegtie priekšlikumi piedāvā sešus atšķirīgus īres griestu problēmas risinājumus.
Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) frakcija ierosina tiem īrniekiem, kuri dzīvoja denacionalizētajos namos pirms to atdošanas likumīgajiem īpašniekiem, patlaban spēkā esošo maksimālo īres maksu — 0,4481 lats par kvadrātmetru — saglabāt līdz 2008. gada beigām. Savukārt deputāts Juris Sokolovskis (PCTVL) rosina pašreizējos īres griestus saglabāt līdz 2007. gada beigām.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir iesniegusi darba grupas priekšlikumu, ko gan neatbalstīja Ministru kabinets. RAPLM rosina saglabāt īres griestus līdz 2007. gada 1. jūlijam, paaugstinot tos 2005. gadā līdz 0,70 latiem par kvadrātmetru, 2006. gadā — līdz 0,82 latiem par kvadrātmetru, bet 2007. gadā līdz 1. jūlijam — līdz vienam latam par kvadrātmetru.
Deputāts Andrejs Klementjevs (TSP) rosina 2005. gadā maksimālo īres maksu noteikt 0,60 lati par kvadrātmetru, bet 2006. gadā — 0,72 lati par kvadrātmetru, bet deputāte Anna Seile (TB/LNNK) rosina pašreizējos īres griestus saglabāt līdz 2005. gada 1. jūlijam.
Partijas «Jaunais laiks» (JL) frakcija rosina likumā noteikt, ka gadījumā, ja vienošanās netiek panākta, dzīvokļa īres maksu nosaka izīrētājs un tā laika posmā līdz «valsts un pašvaldību atbalsta programmas un kompensāciju mehānisma izstrādāšanai un ieviešanai par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka par 0,48 latiem». Tāda atbalsta programma un kompensāciju mehānisms, kā uzskata JL, ir jāizstrādā līdz šā gada 1. decembrim un jāievieš līdz šā gada 31. decembrim.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Aino Auniņš un Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs (LSDSP) sēdē paziņoja, ka viņiem pieņemamāks šķiet Klementjeva ierosinājums — 2005. gadā maksimālo īres maksu noteikt 0,60 lati par kvadrātmetru, bet 2006. gadā — 0,72 lati par kvadrātmetru.
Karpovičs apgalvoja, ka namīpašnieki vēlas iekasēt vidējo īres maksu — 2,66 latus par kvadrātmetru, bet Rīgas Domei tad sociālajos pabalstos denacionalizēto namu īrniekiem būtu jāizmaksā apmēram 18 miljoni latu.
Savukārt deputāte Inguna Rībena paziņoja, ka «Jaunā laika» frakcija uzskata, ka valdībai «jāuzņemas atbildība par kļūdaino denacionalizāciju» un visiem denacionalizēto namu īrniekiem, kas tur dzīvoja līdz šo namu atdošanai likumīgajiem saimniekiem, neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa no valsts budžeta ir jāizmaksā kompensācija naudā, kas līdzinātos viņu dzīvokļu tirgus vērtībai. Saņemto kompensāciju īrnieki varētu tērēt pēc saviem ieskatiem — turpināt dzīvot denacionalizētajā namīpašumā un maksāt tirgus apstākļiem atbilstošu īres maksu, ņemt kredītu sava dzīvokļa vai mājas iegādei vai izremontēt savu lauku īpašumu.
Rībena uzsvēra, ja JL uzskata, ka pašvaldībām nav jānodarbojas ar jaunu dzīvojamo māju celtniecību, tas jādara privātajām firmām.
Ne Rībena, ne kāds cits JL deputāts nevarēja nosaukt naudas summu, kāda būtu no valsts budžeta jāatvēl kompensācijām visiem denacionalizēto namu īrniekiem.
Krietni izstrīdējušies par savu partiju politiskajām nostādnēm, deputāti beidzot atzina, ka 2005. gada valsts budžeta projektā valdība nav atvēlējusi ne santīmu no pieciem miljoniem latu, kas tika solīti kā valsts līdzdalība dzīvokļu problēmas risināšanai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs uz komisijas sēdi nebija ieradies. Tāpēc komisija nolēma uz savu nākamo sēdi, kas notiks pirmdien, 18. oktobrī, aicināt ierasties Radzeviču un finanšu ministru Oskaru Spurdziņu (TP), kā arī noklausīties darba grupu, kuras iepriekšējās un šīs valdības laikā tika izveidotas, lai rastu risinājumu denacionalizēto īrnieku problēmām.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone prognozēja, ka Satversmes tiesā tiks iesniegtas daudzas sūdzības gadījumā, ja Saeima atkal noteiks īres maksas griestus, jo līdz ar to likumdošanā būs pārkāpts samērīguma, taisnīguma un tiesiskās paļāvības princips.
Vilsone arī prognozēja, ka Latvijas valstij, tāpat kā Itālijai, var nākties izmaksāt lielas kompensācijas namīpašniekiem par atkal uzliktajiem īres maksas ierobežojumiem, jo pati valsts neko nav darījusi, lai risinātu denacionalizēto namu īrnieku problēmas.
Pretēji Juridiskā biroja atzinumam, komisija atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas īres valdēm faktiski piešķir tiesas funkcijas — konstatēt likuma pārkāpumus, noteikt personas vainu, kā arī noformēt administratīvo pārkāpumu protokolu. PCTVL frakcijas deputāts Juris Sokolovskis enerģiski uzstāja, ka īres valdēm jādod arī tiesības pašām uzlikt administratīvu sodu, bet Pašvaldības policijai jāuzliek par pienākumu vajadzības gadījumā atvest uz īres valdi vainīgo namīpašnieku un nodrošināt tās lēmumu izpildi — piemēram, uzlauzt namīpašnieka aizslēgtās durvis, nodrošināt ūdens piegādes un apkures pieslēgšanu. Bet Rīgas domnieks Karpovičs rosināja palielināt īres valžu uzliekamā soda apmēru līdz 1000 latiem.