Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vairs neatklāj, ka datus par mediju darbību priekšvēlēšanu laikā grib pirkt tieši no Sorosa fonda finansētās organizācijas «Providus». Tagad KNAB sola rīkot cenu aptauju, taču šim mērķim iepriekš minēto 3000 latu vietā no valsts budžeta prasa jau divreiz lielāku summu — 6000 latu.
Gan apbrīnojami nekonkrētie oficiālie dokumenti, gan izvairīgās dažādu amatpersonu atbildes uz «Vakara Ziņu» jautājumiem šajā lietā nepārprotami liecina — sorosiešu kārtējie mēģinājumi uzmesties par galveno mediju uzraugu ir jautājums, kuru politikā parasti sauc par «abpusēji griezīgu». Proti — ja «Providus» uzrunāto valsts iestāžu (KNAB un Nacionālā radio un televīzijas padome) vadība nepiekritīs sadarboties ar sorosiešiem, tā kritīs visa Džordža Sorosa finansētā tīmekļa (vairāku organizāciju un ietekmīgu mediju) nežēlastībā. Turpretī, ja piekritīs šim ārēji it kā pat nevainīgajam piedāvājumam, tad būs devušas valstisku autoritāti un leģitimitāti sorosiešu tendenciozajiem pētījumiem.
«Vispārnacionālā» nozīme
Jāatgādina, ka «Vakara Ziņas» jau savos iepriekšējos pētījumos bija pamanījušas šo sorosiešu niķi — iegūt viņu izlolotiem projektiem kaut vai nelielu līdzfinansējumu no ASV, Nīderlandes vēstniecībām, Latvijas integrācijas fonda vai citām valstiskām institūcijām, lai pēc tam varētu teikt, ka šim projektam ir gandrīz vai vispārnacionāla nozīme. Sorosa organizācijas vienpadsmit gadu laikā Latvijā līdzfinansēto projektu saraksts (60 miljoni dolāru!) uzrāda arī tās «lielās un mazās zivis», kuras līdz šim ir labprātīgi vai piespiedu kārtā norijušas sorosiešu izmesto āķi.
Jāatgādina arī, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanās politisko reklāmu medijos pētīja cita sorosiešu organizācija — sabiedrība par atklātību «Delna». Toreiz rezultāts radīja pamatīgu skandālu, jo nebija noslēpjams «Delnas» pētījuma neprofesionālisms un atklātā tendenciozitāte — tā slēptajā politiskajā reklāmā pārsvarā vainoja tikai tos medijus, kuri bija negatīvi vai pat tikai neitrāli noskaņoti pret Sorosa finansēto politisko organizāciju.
Starpnieks vai brokeris «Providus»
Likums paredz — lai slēgtu kopdarbības līgumus ar trešajām personām, KNAB jālūdz atļauja premjeram. Birojs jau vairākus mēnešus mēģina izdabūt premjera Induļa Emša atļauju slēgt šādu līgumu ar «Providus» par šīs organizācijas apkopoto datu izmantošanu, lai varētu kontrolēt medijus nākamās pašvaldību vēlēšanu kampaņas laikā.
Savukārt «Vakara Ziņas» jau iepriekš noskaidroja (12. oktobra publikācija), ka «Providus» būs tikai starpnieks šajos pētījumos, jo konkrētos datus par medijos izvietoto priekšvēlēšanu reklāmu šī organizācija iegūs no kompānijas TNS BMF. Pēc šīs publikācijas arī KNAB apjautis, ka kontakti ar «Providus» var pārvērsties skandālā, tāpēc tagad grib rīkot cenu aptauju, kurā sola izvēlēties lētāko piedāvājumu. Tomēr tagad KNAB grib nevis iepriekšminētos 3000 latu, bet jau divreiz lielāku summu.
No kurienes pēkšņi 6000 latu?
KNAB sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece «Vakara Ziņām» skaidroja, ka iepriekš minētie 3000 latu mediju uzraudzībai KNAB bijuši atvēlēti jau šā gada budžetā: «Mūsu iepriekšējā vērtēšana liecina, ka par 3000 latu mēs nevaram dabūt datus pietiekamā apjomā — mums vajag sešus tūkstošus. Dati mums ir vajadzīgi tā saucamajām pretpārbaudēm. Mēs nerunājam vairs par «Providus». Mēs sakām, ka mums tādus datus principā vajag. Mēs nevaram nepārtraukti sēdēt pie televizora vai radio un skaitīt, kas tur ir uzstājies un ko runājis. Avīzes mēs daudzmaz varam izlasīt un izšķirstīt. Tā kā šis pakalpojums mums ir vajadzīgs tikai priekšvēlēšanu laikā, mums ir ļoti maz iespēju piesaistīt sezonas darbiniekus. Ja valsts mūsu budžetam papildus piešķirs 6000 latu, tad mēs atbilstoši likumam sludināsim cenu aptauju, lai noskaidrotu, kurš mums attiecīgos datus varētu piegādāt lētāk.»
Vaicāta, kādēļ KNAB nevēlas datus pirkt pa tiešo, Kurpniece atbildēja: «Arī TNS BMF nepārdod datus tādā apjomā, kā mums vajadzīgs, par summu, ko mēs esam spējīgi maksāt.»
Politiķi jau sāk saprast
No «Vakara Ziņām» uzzinājis, ka «Providus» mērķiem var atvēlēt 6000 latu, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda: «Gan «Delna», gan «Providus» jau nav nekādas sabiedriskās organizācijas. Līdz ar to šajā gadījumā te nav tā īstā vieta, kur valstij vajadzētu naudu tērēt.»
Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns norādīja: «Es te neredzu nekādu loģiku. Latvijā medijus monitorē daudzas augsti profesionālas kompānijas. Atceros, kad strādāju sabiedrisko attiecību jomā, pie manis vērsās firma «Observer», kura ļoti profesionāli veica savu darbu. Būtu daudz loģiskāk, ja KNAB izsludinātu tenderi un slēgtu līgumu ar šādām profesionālām kompānijām.» Kastēns uzskata, ka KNAB vēlme datu atlasi uzticēt «Providus» būtu jāsāk pētīt Saeimas Pretkorupcijas komisijai.
Tautas partijas pārstāvis, Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas deputāts Jānis Lagzdiņš, sarunā ar «Vakara Ziņām» atskārtis, ka KNAB var pirkt datus nevis pa tiešo no datu vācējiem, bet gan no sorosiešiem, izsaucās: «O, vella milti! Dati taču jāpērk no datu veidotāja. Jebkura pakalpojuma pirkšana, izmantojot starpnieku, sadārdzina produktu!»
Arī tās pašas komisijas pārstāve, opozīcijā esošā «Jaunā laika» deputāte Linda Mūrniece uzskata: «Pareizā secība būtu, ja KNAB pirktu informāciju no pirmavota un pats arī izdarītu secinājumus, lai informācija būtu pietiekami neatkarīga un lai pa vidu nebūtu starpnieks, kurš to informāciju varētu pasniegt mazāk objektīvi.»
Kacina arī televizora uzraugus
Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Imants Rākins «Vakara Ziņas» informēja, ka padome vēl nav izlēmusi, vai pieņemt «Providus» piedāvājumu. Sorosieši jau zvanot un interesējoties par iespējām sniegt savus datus, bet konkrētu summu, ko viņi par šo pakalpojumu vēlētos saņemt, nenosaucot.
«Viņi ir zvanījuši mūsu sekretārei. Acīmredzot mēs par to ceturtdienas sēdē parunāsim. Viņi konkrētu naudas summu nav nosaukuši, bet grib ar mums tikties. Mēs jautājumu vispirms izrunāsim savā starpā, jo padomē mums ir dažādi viedokļi. Mums jau iepriekš bija sadarbība ar «Delnu». Toreiz tas viss kā beidzās, tā beidzās, un nekādu ievērojamu rezultātu jau nebija. «Providus» formulējums ir, ka tas ir kopīgs pētījums, kas mums, padomei, arī daļēji ir jāveic, un viņi veikšot arī reģionālo televīziju analīzi. Viņi mūs visādi vilina un kacina. Padomē ir skeptiķi un ir atbalstītāji. Vieni saka, ka tas jau nav gluži Soross, citi — ka tas ir Soross,» situāciju tēlaini raksturoja Rākins.