Kāpēc kavējas mēnešreizes? (1)

Dabas mātes noteiktā ikmēneša asiņošana sievietēm rada virkni neērtību un arī nepatiku. Un kāda panika sākas tad, ja piepeši mēnešreizes pazūd! Tas ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā, un ne jau vienmēr vainojama ir grūtniecība.

Normāla menstruālā cikla pazīmes:

• cikliskums: no iepriekšējo menstruāciju asiņošanas pirmās dienas līdz nākamo menstruāciju pirmajai dienai — vidēji 28 dienas;
• asiņošanas ilgums 2–7 dienas;
• asiņošanas apjoms 30–80 ml;
• menstruālais cikls sākas 13–14 gadu vecumā un beidzas vidēji 51 gada vecumā. 

Menstruālā cikla traucējumi

Menstruālais cikls ir ģenētiski iekodēts, sievietēm noteikts bioritms, ko nosaka hormonu izdales svārstības. Dzimumbrieduma periodā katrai sievietei tas ir stabils, bet tā garums gadu gaitā var mainīties. Bieži vien sievietes nesaprot, kas īsti ir menstruālais cikls. Daudzas domā, ka tas ir laiks, kurā nav menstruāciju. Menstruālais cikls sākas asiņošanas pirmajā dienā un beidzas nākamās menstruācijas pirmajā asiņošanas dienā. Katrai sievietei tas ir individuāls. Vidēji tas ilgst 28 dienas, bet var svārstīties, tāpēc nav jāuztraucas, ja cikls triju dienu robežās saīsinās vai pagarinās. Ja asiņošana norit regulāri, tad viss ir kārtībā. 

Menstruāciju kavēšanās ir menstruālā cikla traucējums, ko var izraisīt vairāki iemesli. To izpausmes var būt dažādas atkarībā no sievietes vecuma. Dzimumbrieduma periodu (vidēji 13–51gads) nosacīti var iedalīt trīs lielās grupās. Daudzi iemesli raksturīgi visām vecuma grupām, bet daži ir atšķirīgi. 

No 13 līdz 20

Amenoreja. Mēnešreižu trūkums ilgāk nekā sešus mēnešus. Mūsu platuma grādos meitenēm menstruācijas sākas 13–15 gadu vecumā. Ja tās nav sākušās līdz 16 gadu vecumam, meitenei vēlams griezties pie ārsta, lai noskaidrotu iemeslu. Ja mēnešreizes nav bijušas vispār vai bijušas kaut vienu reizi un tad pazudušas, tad pirmais jautājums ir: kādā vecumā menstruācijas ir sākušās meitenes mammai, jo bieži vien to nosaka iedzimtība. Parasti mēnešreizes pēc to sākšanās ļoti reti mēdz būt regulāras, tās stabilizējas pirmā gada vai pat divu gadu laikā. Ja to iztrūkst, veicot ultrasonoskopisko izmeklēšanu, nepieciešams pārliecināties vai nav olnīcu disfunkcijas. Ja olnīcas funkcionē pareizi, tad jāapmeklē ginekologs —endokrinologs, lai veiktu hormonu līmeņa analīzes. Parasti šo situāciju atrisina speciālu vitamīnu terapija.

Stress. Psihoemocionāli pārdzīvojumi, ko rada mīlestība, eksāmeni, darbs un citi uztraukumi. Visbiežāk tas raksturīgs meitenēm, kuras uzsākušas dzimumdzīvi. Viņām šķiet, ka pēc katras reizes, kad nav lietota kontracepcija, viņas tūdaļ būs stāvoklī. Nervu stress ir milzīgs. Meitenes galvā šaudās tikai viena doma: būs vai nebūs. Smadzenēs deg sarkanā lampiņa, bet mēnešreizes nesākas. Ja vien meitenei nav iestājusies grūtniecība, tad, iedzerot nomierinošu mikstūru, parasti  mēnešreizes sākas. Lai izvairītos no šādām situācijām, meitenēm pirms dzimumdzīves sākšanas vajadzētu aiziet pie ginekologa, lai izvēlētos piemērotāko kontracepciju — tad šādu problēmu nebūs.

Slaiduma diētas. Badošanās un bezolbaltumu diētas, kad pārtiek tikai no dārzeņiem un augļiem, gandrīz vienmēr izraisa menstruālā cikla traucējumus, īpaši tajos gadījumos, ja diētas laikā ir zuduši vismaz pāris kilogramu. Visbiežāk tā gadās padsmitgadīgām meitenēm, jo visām šķiet, ka viņa ir par resnu. Menstruālais cikls stabilizējas, tiklīdz organisms atguvis spēkus, ko var panākt, uzturā lietojot produktus, kas satur daudz olbaltumvielu.

No 20 līdz 45

Grūtniecība. Šajā grupā ir sievietes, kas jau dzīvo regulāru dzimumdzīvi. Ja menstruālais cikls bijis stabils un piepeši mēnešreizes aizkavējas, tad sievietei pirmā doma, kas iešaujas prātā — grūtniecība. To viegli iespējams pārbaudīt mājas apstākļos, veicot grūtniecības testu ar urīnu. Visticamāko ainu sniedz laboratoriski asins analīžu izmeklējumi, kurā pārbauda HCG hormonu. Tas ir tas pats hormons, kura līmenis urīnā paaugstinās grūtniecības laikā. Asinīs tas ir daudz augstākā koncentrācijā. Ja rezultāts ir pozitīvs, tas tomēr vēl nav simtprocentīgs apstiprinājums, ka  iestājusies grūtniecība. Vēl var būt vairāki iemesli, kas varētu ietekmēt šī hormona līmeņa paaugstināšanos: olnīcu disfunkcija, olnīcu iekaisums u. c. Ar šo testu grūtniecību var noteikt pēc 10 dienām. No trim nedēļām grūtniecību var precīzi nofiksēt ar ultrasonoskopisko metodi. Ja mēnešreizes kavējas 10 dienas, tad parasti tā iemesls ir grūtniecība.   

Pēc dzemdībām. Daudzas sievietes nezina, ka, zīdot bērniņu, mēnešreižu var nebūt pusgadu un pat gadu. Tas nenozīmē, ka šajā periodā sieviete nevar kļūt grūta. Ovulācija noris, neraugoties uz to, ka mēnešreižu nav, tāpēc, lai izvairītos no grūtniecības, noteikti jālieto lokālā kontracepcija. Ja bērnu nezīda, tad mēnešreizes atsākas mēnesi vai divus pēc dzemdībām.

Iekaisums. Olnīcu cistas, olnīcu disfunkcijas, seksuāli transmisīvās slimības utt. Parasti mēnešreizes kavējas sievietēm, kam jau ir problēmas ar olnīcām, kuras ik pa laikam mēdz saasināties. Ar ultrasonoskopisko izmeklēšanu pārbauda iekšējos dzimumorgānus, izmēra dzemdes gļotādas slāņa biezumu, jo dažkārt kādu iemeslu dēļ tas neveidojas. Ja mēnešreižu nav 4–6 mēnešus, tad tās izraisa ar specifiskiem medikamentiem un pēc tam regulē menstruālo ciklu ar hormonpreparātiem. Bieži vien sieviete, uzzinot, ka grūtniecības nav, nomierinās un mēnešreizes atsākas bez medicīniskas iejaukšanās.

Aborts. Grūtniecības pārtraukšana izsit no līdzsvara hormonālo sistēmu, un tas var mainīt menstruālo ciklu. Ja ir izoperēta dzemde, mēnešreižu nav.

Hormonālas pārmaiņas. Jebkurai sievietei menstruāciju kavēšanos var izraisīt hormonu līdzsvara izmaiņas, ko spēj radīt ļoti daudzi iemesli.

Negatīvas emocijas. Mūsdienu sievietes spraigie darba un sadzīves apstākļi ļoti bieži rada negatīvas emocijas un nepārtrauktu spriedzi, kas slikti atsaucas uz menstruālo ciklu. To ietekmē arī nekārtīgi ēšanas paradumi un neapdomīgu diētu kūres. 

Ceļošana. Tāli ceļojumi uz citu klimata vai laika joslu, kur radikāli mainās klimatiskie apstākļi, arī atmosfēras spiediena maiņa, piemēram, augstu kalnos vai karstums okeāna krastā var mainīt menstruālo ciklu. Mēnešreizes var pazust, sākties ātrāk utt.

No 45 līdz 51 

Hormoni. Sievietēm pēc 43–45 gadu vecuma sākas menstruālā cikla pārmaiņas, kas visbiežāk izpaužas kā mēnešreižu kavēšanās. Būtiska loma ir arī iedzimtībai­­ — cik gados mēnešreizes ir beigušās sievietes mammai, jo tas varētu atkārtoties. Šajā vecumā gandrīz vienmēr sievietēm šķiet, ka mēnešreižu zudumā vainojama ir grūtniecība. Mēdz būt arī tā. Tomēr visbiežāk to izraisa hormonu pārmaiņas. Parasti tiek veikta ultrasonoskopiskā izmeklēšana, lai pārliecinātos, vai nav audzēju, kādā stāvoklī ir olnīcas utt. Veicot laboratoriskas asinsanalīzes, noskaidro hormonu līdzsvaru un, ja nepieciešams, izvēlas hormonterapiju. 

IUHS. Ja dzemdē ievieto intrauterīnās hormonālās sistēmas spirāli, mēnešreižu nav, dažām sievietēm mēdz būt niecīgi izdalījumi, kas tikai nedaudz smērējas. Parastās kontracepcijas spirāles mēnešreizes padara biežākas, ilgākas un garākas. IUHS iesaka ārstnieciskos nolūkos tām sievietēm, kam ir ļoti sāpīgas mēnešreizes, liela asiņošana, kā profilaksi pret audzējiem u. c.

Medikamenti. Menstruāciju kavēšanos izraisa antidepresantu lietošana. Parasti ārsts, kurš tos nozīmē, brīdina par menstruālā cikla pārmaiņām. Pārējo medikamentu ietekme nav novērota. Pārmaiņas ciklā izraisa nevis medikamenti, bet gan augsta temperatūra, vīrusinfekcijas u.c slimības, kas izsit no sliedēm imūnsistēmu, radot pārmaiņas visā organismā.

Regulāru menstruālo ciklu nodrošina: 

• obaltumvielām bagāts uzturs (gaļa, zivis, putnu gaļa, piena produkti u.c);
• piemērota kontracepcija, lai izvairītos no grūtniecības un  seksuāli transmisīvām slimībām;
• prasme tikt galā ar negatīvām emocijām un stresu;
• regulāras vizītes pie ginekologa, lai pārbaudītu veselību.  

Ārsta viedoklis

– Es parasti savām pacientēm saku, ka menstruālais cikls atrodas galvā un, ja tur nav kārtības, tad arī apakšā tās nav. Tad kavējas mēnešreizes un sākas citas problēmas.

– Ja mēnešreizes kavējas 10 dienas, tad sievietei pašai jāapzinās, ko viņa ir darījusi. Ja dzimumdzīves laikā nelieto kontraceptīvos līdzekļus, tad viņai ir jāzina, ka tā varētu būt arī grūtniecība. Satraukums? Kāpēc būtu jāsatraucas, ja apzinīgi uz to ir iets?

SANDRA TAMANE, LĢC ginekoloģe