Rīgas domē top dzīvokļu celtniecības programma, kurā turpmākajos piecos gados paredzēts uzcelt pāri par 5000 jaunu dzīvokļu. Vai tā būs atrisinājums samilzušajai dzīvokļu problēmai?
Pats labākais priekšlikums, kura dēļ denacionalizēto namu īrnieku glābšanai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vadītā darba grupa nemaz nebija jāpulcina, — būvēt dzīvokļus.
Plāni bija plāni
Trīspadsmit atjaunotās Latvijas pastāvēšanas gados ne Rīgas domē, ne citās pašvaldībās par jaunu dzīvokļu celtniecību nedomāja. Valdošajās aprindās uzskatīja, ka ar to valstij nav jānodarbojas. Pajumtes lietas nokārtošoties pašas no sevis — ar brīvā tirgus un privātās uzņēmējdarbības palīdzību. Tāpēc no 1991. līdz 2002. gadam ne Rīgā, ne citur neuzbūvēja nevienu jaunu daudzstāvu dzīvojamo namu.
Ilgāk nekā desmit atjaunotās Latvijas pastāvēšanas gados jaunu dzīvokļu celtniecībā nebija nekādu plānu. Pēc likuma «Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā» valsts uzvēla nepatīkamās dzīvokļu lietas pašvaldībām, reizē nedodot tām naudu jaunu mājokļu celtniecībai. Varenajā Rīgā, kuras gada vairāku simtu miljonu budžets ir pietiekams, lai tomēr kaut ko uzbūvētu, līdz 2002. gadam tāpat praktiski neuzbūvēja neko. Rīgas bijušie mēri Teikmanis, Purgailis, Bērziņš un Ārgalis jāvaino ne tikai par to, ka neuzcēla neko, bet arī par to, ka pat neplānoja, kas dzīvokļu lietās darāms turpmāk. Jaunu dzīvokļu būvniecību aizstāja dažādi sociālās palīdzības pasākumi.
2003. gadā dzīvokļu pabalstiem 138 tūkstošiem iedzīvotāju izlietoja 4,67 miljonus latu jeb aptuveni trešo daļu visas pabalstu naudas. Lielākā daļa naudas aizgāja galvenokārt par siltumu, ūdeni, gāzi un citiem komunālajiem pakalpojumiem.
Līdz 2003. gadam Rīgā uzcēla mazāk par 150 jaunu dzīvokļu gadā.
Līdz 2004. gada 1. septembrim Rīgas domes dzīvokļu rindā bija 7447 ģimeņu, tostarp aptuveni 4000 ģimeņu ir no denacionalizētajiem namiem.
Ja 2005. gada 1. janvārī īres «griesti» pazustu, tad Rīgā dzīvokļu rindā varētu stāvēt vismaz 10 000 denacionalizēto namu īrnieku ģimeņu. Ar Iedzīvotāju reģistra palīdzību noskaidrojies, ka Rīgā denacionalizētajos un likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos mīt 25 319 ģimeņu. Ja, pēc oficiālās statistikas, vienā ģimenē ir 2,5 cilvēki, tad iznāk, ka pajumtes sarežģījumi radīsies 63 298 cilvēkiem.
Ko darīt?
Vienā teikumā uz šo jautājumu, šķiet, varētu atbildēt jebkurš. Jābūvē jauni dzīvokļi. 2003. gadā «Rīgas pilsētbūvnieks» nodeva dzīvojamo namu Zalves ielā 46, pabeidza Rīgas pašvaldībai piederošo 12 stāvu namu Ādažos, Attekas ielā 20. Šogad uzcēla divus sociālos dzīvojamos namus — Rīgā, Biešu ielā 6 un Gobas ielā 20/1 . Drīz sola vēl vienu sociālo namu Rīgā, Lubānas ielā 44/50.
Šovasar atklāja pirmo jauno namu Dreiliņos. Septembrī atklāja divus namus, bet līdz gada beigām būs gatavi vēl trīs nami. Tuvākajā laikā mikrorajona «Dreiliņi — 2» būvniecības 1. kārtā jauni dzīvokļi tiks 654 ģimenēm. Dreiliņu dzīvokļi ir neprivatizējamais pašvaldības dzīvojamais fonds, un īres maksa nenosedz būvniecības izmaksas.
Diemžēl pašlaik šis ir vienīgais likumā noteiktais pašvaldības palīdzības veids pilsētniekiem, kuriem vajadzīga pajumte.
Pēdējos pāris gados, jūtot iespēju nopelnīt, sarosījušās privātfirmas. Nekustamā īpašuma tirgū piedāvā dažādus jaunus projektus. Turpmākajos divos gados tirgū varētu parādīties no 4000 līdz 5000 jaunu dzīvokļu. Bet arī tā būs tikai krūzīte Rīgas augošo vajadzību spainī.
Turklāt privātuzņēmēju piedāvātie jaunie dzīvokļi ir dārgāki nekā dzīvokļi padomju laika apbūves namos, tāpēc liela daļa denacionalizēto namu īrnieku, kuriem vajadzīga pajumte tūlīt, tos nespēs nopirkt. Tikko uzceltos vai kapitāli pārbūvētos privātīpašnieku namos (Rīgā tādu ir ap 25) aptuveni četras piektdaļas dzīvokļu piedāvā bez iekšējās apdares. Nekustamā īpašuma kompānijā «Arco Real Estate» teic, ka viena kvadrātmetra cenas svārstās no 330 līdz 780 latu. Mikrorajonos jauna mitekļa kvadrātmetrs maksā 430 latu.
Pirmā bezdelīga atlido tikai šoruden
Pēc šopavasar Rīgas mēra izdotā rīkojuma rudenī tapusi Rīgas pašvaldības mājokļu celtniecības programma 2005. — 2009. gadam. Tās tapšanā piedalījušies Rīgas domes, uzņēmuma «Rīgas pilsētbūvnieks», citu celtniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas uzņēmumu lietpratēji. Programma ir pilna ar vērtējumiem, tabulām un līčloču līknēm. Taču, manuprāt, vissvarīgākie jautājumi, uz kuriem tagadējiem Rīgas «tēviem» jāatbild rīdziniekiem, tostarp denacionalizēto namu īrniekiem, nekavējoties, ir divi. Ar kādiem spēkiem būvēs? Par kādu naudu būvēs?
Galvenais spēks ir zināms — 2002. gada 26. martā nodibināja Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību «Rīgas pilsētbūvnieks». Līdz šim «Rīgas pilsētbūvnieks» spējis uzbūvēt 700 jaunu, labiekārtotu dzīvokļu. Ģenerāldirektors Guntis Grīnbergs atzīst, ka varētu uzbūvēt vairāk. Bet vajag naudu.
Rīgas pašvaldības mājokļu celtniecības programmā par pamatu naudas aprēķiniem ņemtas viena dzīvokļa kvadrātmetra ar pabeigtu iekšējo apdari izmaksas — 350 latu. Lēšot izdevumus pašreizējās cenās, jaunu dzīvokļu celtniecībā jāiegulda aptuveni 115 miljoni latu vai 23 miljoni latu gadā. Ņemot vērā celtniecības sadārdzināšanos, celtniecība pavisam varētu maksāt vairāk — aptuveni 130 miljonus latu.
Par šo naudu līdz 2005. gada beigām Rīgā, Dreiliņos, Rumbulā, Ziepniekkalnā, Bābelītes ezera tuvumā un citur uz pašvaldībai piederošās zemes varētu uzcelt 5311 dzīvokļu. Rēķinot vidējo statistisko — 2,5 cilvēki vienā ģimenē –, jaunu pajumti saņemtu aptuveni 13 000 rīdzinieku ar vāju rocību. Kur liksies pārējie, kuru skaits ir vismaz divas reizes lielāks? Diemžēl uz šo jautājumu programmas autori neatbild. Pēc šīs piecgadu programmas Rīgas dome spēs tikai sadeldēt dzīvokļu rindas. Uzņēmuma «Rīgas pilsētbūvnieks» vadītājs Guntis Grīnbergs atzīst, ka programma būtībā ir pieteikums. Ja būs nauda, «Rīgas pilsētbūvnieks» spēs uzbūvēt arī vairāk.
Lai Rīgā palīdzētu visiem denacionalizēto namu īrniekiem, viņaprāt, pareizi būtu stāvētājus dzīvokļu rindā sadalīt trīs grupās. Pirmajā pavisam trūcīgie. Otrajā tie, kuriem tīrie ienākumi mēnesī nav lielāki par 200 latiem vienam cilvēkam (ja vairāk cilvēku, tad 150 latu). Šiem ļaudīm vajadzīga pašvaldības palīdzība. Un trešajā grupā — pārējie ar lielākiem ienākumiem, kuriem valsts nodrošina iespēju ņemt kredītus mājokļu iegādei ar atvieglotiem noteikumiem.
Naudas shēmas
Denacionalizēto namu īpašnieku aizstāvis Saeimā Jānis Lagzdiņš vairākkārt apgalvojis — Rīgas domei naudas netrūkstot. Ja Rīgas domes izdevumu budžets gadā ir 200 miljoni latu, tad par naudas trūkumu nevarot čīkstēt. Iznākšot gan pabalstiem, gan celtniecībai.
Uzņēmuma «Rīgas pilsētbūvnieks» ģenerāldirektors Guntis Grīnbergs apgalvo pretējo — pilsētas pamatbudžeta investīciju apjoms esot stingri ierobežots, ievērojot, ka iepriekšējos gados investīciju limitus neapdomīgi pārkāpa, turklāt investīciju naudu aizņēmās komercbankās. Tāpēc, pēc visoptimistiskākajām prognozēm, 2005. gadā jaunu dzīvokļu celtniecībai dome diez vai atvēlēs vairāk par 10 miljoniem.
Jaunajā dzīvokļu programmā paredzēts, ka pāri par 71 miljonu latu jeb caurmērā 14 miljonus latu gadā Rīgas dome smeltu no pašvaldības budžeta un no ilgtermiņa kredītiem.
Četras piektdaļas uzbūvēto dzīvokļu izīrējot par 26–35 santīmiem kvadrātmetrā, dome cer dabūt aptuveni pusmiljonu latu. Aptuveni 20 miljonus latu dabūtu par pārdotajiem dzīvokļiem, nodrošinot pircējiem pašvaldības garantētus kredītus.
Kur ņems pārējo? Uzņēmuma «Rīgas pilsētbūvnieks» finanšu direktors Jānis Kosītis atklāj, ka programmas īstenošanai obligāti nepieciešama valsts līdzdalība. Jāpapildina likums «Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā», paredzot tajā iespēju daļēji apmaksāt rindā uzņemtajiem cilvēkiem jauna dzīvokļa iegādi, tādējādi radot iespēju viņiem tikt pie mājokļa par pieņemamu cenu.
Ja valsts atrastu naudu, tad varētu īstenot Lietuvā aizgūto pieredzi — pašvaldība ne tikai būvē un izīrē dzīvokļus, bet arī palīdz tos iegādāties īpašumā, apmaksājot līdz 25 procentiem no dzīvokļa vērtības.