Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8710245t1hef23.jpg)
Hitlera rezidencē tagad iekārtota kalnu viesnīca ar bavāriešu krogu, no kura paveras pasakaina panorāma.
Kādā piektdienā ļoti agri atstājam omulīgo Zalcburgas jauniešu viesnīcu, lai dotos uz pašu Vācijas dienvidaustrumu stūri pie Austrijas robežas, kur Alpos ir iekārtots lepns Hitlera tējas namiņš. Vēsturiskā nacionālsociālistiskās arhitektūras ēka apmeklētājiem ir pieejama tikai siltajā sezonā, proti, no maija līdz oktobrim.
Jau astoņos no rīta esam kaujas gatavībā un kopā ar paprāvu pulciņu citiem agrīniem, ziņkāres mudinātiem interesentiem stāvam pie kases, lai nopirktu biļetes uzbraucienam Kālšteina kalna virsotnē. Ērgļa ligzda jeb Adlerhorsta atrodas 1834 metrus virs jūras līmeņa.
Speciālie, kalnu ceļiem piemērotie busiņi ir numurēti. Sākam sešarpus kilometrus garo un četrus metrus plato ceļu augšup. Klinšaini vareno kalnu skati patiešām ir fantastiski apbrīnojami, tāpēc nav nekāds brīnums, ka no tiem var ne tikai noreibt, bet arī sajust ļenganumu kājās.
Dāvana dzimšanas dienā
Šo neparasto zigzagveidīgo Kālšteinas kalnu ceļu, kas savā būvniecības vienreizīgumā ir vienīgais pasaulē un īsts inženieru mākslas meistardarbs, ir projektējis arhitekts Roderihs Fiks. To sāka būvēt 1937. gadā, trīspadsmit mēnešus dienu un nakti prožektoru gaismā smagajā darbā, būvējot ceļu klintī, tika nodarbināti 3000 cilvēku.
Tā bija tuva Ādolfa Hitlera līdzgaitnieka un labās rokas Martina Bormana ideja. Tuvojoties fīrera piecdesmitajai dzimšanas dienai 1939. gadā, viņš nolēma savu cīņu biedru iepriecināt ar lepnu tējas namiņu kalna galā netālu no Hitlera Berghofas rezidences Bavārijas Alpos.
Jau laikus, proti, trīs gadus agrāk, Bormans sāka daudzos sagatavošanas darbus. Tējas namiņa celšanai fīreram uzticīgais Bormans izvēlējās divus kilometrus augsto Kālšteinas kalnu, no kura Hitlers ar savu ērgļa aci varētu pārlūkot reiha plašumus ar Kēnigsezeru ielejā rietumos un Austrijas tāles ar tuvo Mocarta pilsētu Zalcburgu austrumos.
Viesnīca ar bavāriešu krogu
Piebraucamais Kālšteinas ceļš beidzas 129 metrus zemāk par pašu Tējas namiņu. Tāpēc no stāvvietas līdz akmens namiņam caur klints masīvu kalna iekšienē ved pieci tuneļi (kopumā 277 m), un vēl 124 m jāmēro ar liftu. Unikālais ātrgaitas lifts, kas augšup uzbrauc apmēram 40 sekundēs, ar gudru ziņu ir iekārtots ar spoguļstikliem, jo, kā izrādās, trešā reiha vadonim Hitleram esot piemitusi klaustrofobija. Tieši tādēļ arī Bormana dāvināto šiko tējas namiņu ar plašām konferenču telpām, kas kalpoja par respektablu diplomātu un citu lielo bosu pieņemšanas vietu un saieta namu, pats Hitlers esot apmeklējis diezgan reti.
Interesanti, ka Otrā pasaules kara bumbas gāja secen Hitlera jaunajai rezidencei un neskāra to, tāpēc arī šobaltdien mūra ēka pamatā ir saglabājusi savu sākotnējo veidolu. Tagad te ir iekārtota kalnu viesnīca ar bavāriešu krogu, no kura paveras pasakaina panorāma, kas ļauj to pārredzēt pat 200 km.
Sniegotie Alpi ar dūmakā tītajām virsotnēm, skaudri akmeņainajām klintīm un pundursīko floru ir labs iedvesmas avots. Kalnu gaiss, protams, ir spirdzinoši svaigs un viegli elpojams. Ik pa laikam savus lielos spārnus garām nošvīkstina melni putni, kas tomēr nav ērgļi. Kādi drosmīgāki tūristi, kāpelējot pa klintsakmeņiem, mēģina savākt pietiekami daudz sniega, lai uzveltu kārtīgu piku.
Atrodoties tur, augšā, starp mākoņiem, tik tuvu debesīm, rodas sajūta, ka esam pilnībā izolēti no ārpasaules, pat no tās ielejas lejā, kur viss izskatās kā niecīgi un maznozīmīgi punktiņi, un ap sirdi kļūst trakoti mierīgi. Visur, kur rāda acis, — Alpi vien, un galvā ieplūst skaidras un tīras domas. Sēžot uz soliņa pie milzīga koka krusta, uz kura redzams gadskaitlis «1951», realitātē un tagadnē atmet šeit pavisam neiederīgās XXI gadsimta skaņas, kas nāk no mobilajiem telefoniem.