LITTA pētījums: Latvijas programmatūras industrija plaukst un zeļ

Latvijā strādājošo programmatūras izstrādes uzņēmumu apgrozījums pērn pārsniedzis 110 miljonus latu, kas veido 1,8% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) pētījums par programmatūras tirgu Latvijā.

LITTA veiktais pētījums par programmatūras nozari Latvijā liecina, ka vietējie programmatūras izstrādes, integrācijas, servisu un izplatīšanas uzņēmumi ir ekonomiski efektīvi un strādā ar pieaugošu apgrozījuma dinamiku un peļņu. Vidējais apgrozījums un peļņa uz vienu programmatūras nozarē strādājošo 4–5 reizes pārsniedz vidējos rādītājus citās Latvijas tautsaimniecības nozarēs. Iegūtie dati liecina, ka Latvijai ir izdevīga nozares attīstība, jo tās pieaugums būtiski palielinās iekšzemes kopproduktu (IKP), kā arī nodrošinās ievērojamus nodokļu ieņēmumus, ceļot vispārējo labklājības līmeni.

Pētījuma mērķis bija gūt priekšstatu, kā attīstās ar programmatūru saistītā informācijas tehnoloģiju (IT) nozare un kāda ir tās loma Latvijas tautsaimniecībā. Pētījumā tika apkopoti dati par 24 programmatūras uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā. Respondentu vidū ir gan programmatūras izstrādes un integrācijas uzņēmumi, gan programmatūras mazumtirgotāji un lielākie izplatītāji. Aptaujāto uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn bijis 110 645 694 lati, kas veido 1,8% no Latvijas IKP 2003. gadā (6 323 miljoni latu) un liecina par nozares ietekmi uz Latvijas ekonomiku (tikai 24 uzņēmumu apgrozījums veido gandrīz 2% no nacionālā kopprodukta).

Pētījumā iegūtie dati rāda, ka programmatūras tirgus dalībnieki strādā ar augstu pievienoto vērtību — īpaši tie, kas darbojas programmatūras izstrādes, mācību servisu, integrācijas pakalpojumu un konsultāciju jomā. Ceturtā daļa no pētījumā apskatītajiem uzņēmumiem ir aktīvi eksportētāji ar eksporta apjomu virs 15% no to kopējā apgrozījuma. Eksporta apjomam pēdējos trīs gados ir tendence pieaugt, proti, ārvalstu tirgu apgūšana patlaban ir aktīvas attīstības fāzē.

Uzņēmumu attīstības tendences

Nākamajos divos gados uzņēmumi plāno attīstīt risinājumu integrācijas pakalpojumus. Arvien vairāk paredzēts izmantot nevis pašu izstrādātus, bet gan jau gatavus, citu programmatūras ražotāju izstrādātus produktus. Šī tendence sakrīt ar kopējo tendenci Austrumeiropā, kur lielākā daļa IT uzņēmumu savu nākotni saista ar pakalpojumu sniegšanu un pielāgošanu, nevis izstrādi.

Vietējo izstrādātāju kompetences pieaugums par tirgū pieejamajiem IT produktiem un risinājumiem ir galvenais iemesls, kādēļ tie arvien vairāk pievēršas gatavu elementu integrācijas servisam un konsultāciju pakalpojumiem, samazinot unikālo izstrādes projektu skaitu. Toties saruks to vietējo IT uzņēmumu skaits (izņemot vairumtirgotājus), kuri nodarbojas tikai ar citu IT ražotāju produktu mazumtirdzniecību, jo šādai uzņēmējdarbībai ir zema pievienotā vērtība. Tā vietā mazumtirgotāji aktīvāk investēs kvalifikācijas celšanā, lai klientiem varētu piedāvāt augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus, proti, pielāgotus risinājumus, kas veidoti uz esošo produktu bāzes.

Plānojot savas firmas resursus nākamajam gadam, 71% uzņēmumu norādījuši, ka pārsvarā savus produktus izstrādās uz komerciālo platformu bāzes un veicinās komercprogrammatūras virzīšanu tirgū. Tikai 4% uzņēmumu savus produktus plāno izstrādāt, pārsvarā izmantojot atvērtā koda platformu.

Komerciālais vai atvērtais kods

Visi uzņēmumi (100%) norādījuši, ka komercprogrammatūras modelis nodrošina to biznesam augstāku pievienoto vērtību nekā atvērtā koda modelis. Kā liecina pētījuma dati, galvenie platformas (komerciālās vai atvērtā koda) izvēles kritēriji ir klientu prasības, labas partnerattiecības ar platformas izstrādātāju, darbinieku kompetence un prasmes, skaidrs biznesa (peļņas) modelis, platformas popularitāte un labs platformas izstrādātāja atbalsts un dokumentācija.

Kā galvenais atvērtā koda platformas izvēles kritērijs, salīdzinot ar citiem šīs platformas izvēles kritērijiem, minētas zemākas izmaksas. Tomēr lielākā daļa respondentu uzskata, ka komercprogrammatūrai ir zemākas kopējās izmaksas par atvērtā koda risinājumiem.

Kopumā starp izvēles kritērijiem, kas nosaka platformas izvēli, dominē ilgstošas un prognozējamas biznesa attiecības ar platformas piegādātāju, kā arī tirgus pieprasījums.

Kādas ir attīstības iespējas Latvijā?

Aptaujātajiem uzņēmumiem ir salīdzinoši maz (13%) klientu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektorā. Šis rādītājs ir aptuveni 3,5 reizes mazāks par vidējo MVU klientu skaitu Austrumeiropā (46%). Tas nozīmē, ka pašlaik vietējie mazie un vidējie uzņēmumi salīdzinoši maz pērk un izmanto informācijas tehnoloģijas.

Pētījumā gūtie rezultāti ļauj prognozēt, ka MVU segmentā gaidāms straujš pieprasījuma pieaugums, jo uzņēmumiem būs jāinvestē līdzekļi konkurētspējas veicināšanā gan vienotajā Eiropas tirgū, gan arī lai izturētu pieaugošo konkurenci Latvijā un kāpinātu darba ražīgumu.

Pētījums «LITTA un IT nozares devums Latvijas tautsaimniecībā» arī liecina, ka asociācijas organizāciju kopējais apgrozījums 2003. gadā bijis aptuveni 657 miljoni latu jeb 10,4% no iekšzemes kopprodukta. Apgrozījums uz vienu LITTA organizācijā strādājošo bija 50 000 latu, bet peļņa uz vienu strādājošo — 2646 lati. 2003. gadā LITTA organizācijās strādājošo skaits sasniedza 17 038, savukārt asociācijas biedru skaits — 82.