Šodien jau var apgalvot, ka «Linux» tirgus Latvijā aug, kaut vai tikai nākamo klientu plānos. Svarīgs kritērijs, izdarot izvēli, būs kvalitatīva lietotāju atbalsta pieejamība. Iedrošina tas, ka IT uzņēmumi jau ir ieguvuši pirmo pieredzi un arī pirmos klientus.
Kas ir pilnvērtīgs lietotāju atbalsts
Datorus lietojam, lai varētu labāk izpildīt savus ikdienas darba uzdevumus. Mums ir svarīgi gan uzrakstīt labi noformētu dokumentu, gan veikt kādus sarežģītākus aprēķinus. Ir grāmatvedība, kvalitātes vadība, loģistika, personāla vadība, darba un vides drošība un citas jomas, kas nodrošina normālu mūsu ikdienas darbu.
Lai runātu par nopietnu lietotāju atbalstu, jāspēj risināt visas viņiem radušās problēmas, nevis tikai instalēt «Linux» un kādu biroja pakotni, un veikt nelielu instruktāžu par to, kā rakstīt dokumentus. Var teikt, ka lietotāju atbalsts zināmā mērā ir visplašākais pakalpojumu klāsts, pārsvarā konsultatīvais, ar tieksmi tikai pieaugt un palikt sarežģītākam. Ja vēl padomājam par vienas pieturas aģentūras principu…
Bija patīkami konstatēt, ka ir pienācis brīdis, kad Latvijā ir iespējams nokomplektēt pieņemama līmeņa servisu visās «Linux» lietojuma jomās. Pastāv arī konkurence, kas mūsu naudas maciņiem liks atviegloti nopūsties.
Pašreizējais piedāvājums
Publikācijas vajadzībām tika detalizēti apzināts uzņēmumu «IBM Latvija», «Novell Baltics», «LinTech» un «Baltijas datoru akadēmija» piedāvājums, kā arī vietējo speciālistu nodrošinātais serviss latviešu valodā ar aktīvāku mārketingu.
Autoram «Baltic IT&T 2004» norises gaitā un pastrādājot pusgadu LAKA, ir radies priekšstats, ka Latvijā jau stabili ir vairāk nekā 10 IT kompāniju, kam katrai ir jau daži «Linux» klienti. To klientu skaits, kuri Windows sistēmā izmanto «OpenOffice», ir daudz lielāks. «Novell Rīga» izpilddirektors Jānis Treijs pastāstīja, ka «Novell» pārstāvniecībai par «Suse Linux» tēmu ir bijušas sarunas ar vismaz 10 Latvijas IT kompānijām, kas interesējās par sadarbību. Ir uzņēmumi, piemēram, «Capital», «Komerccentrs DATI grupa», «MA-1», kas pārdod datorus ar jau instalētu «Linux».
Pat grāmatvedības jomā sākas sīva cīņa par «Linux» tirgus sektoru — ko piedāvāt ir gan «Hansa Financials» dīleriem, gan «Datorikas institūtam DIVI», gan «Ramus IT». Arī «Lursoft» domā par sistēmas «Grāls» tālāku attīstību, tādējādi tā būs lietojama arī «Linux» vidē. Tas varētu būt viens no vissvarīgākajiem faktoriem, lai «Linux» tirgus sāktu augt daudz straujāk.
Mēģinot izpētīt, kā tiek sniegts «Linux» uzstādīšanas un atbalsta pakalpojums, bija jāsecina, ka viss ir tieši tāpat kā pirms 10 gadiem, kad IT monopolu skandāli vēl nebija tik aktuāli. Proti, klienta datorā tiek uzstādīta «Linux» sistēma, kas nodrošina ierastās funkcijas. Latvijā garantēti var atrast vismaz 100–200 speciālistu, kas spēs pieņemamā līmenī uzstādīt «Linux» sistēmu un paskaidrot lietotājam, ko ar to iesākt.
Faktiski katrs no «Linux» pakalpojumus sniedzošajiem uzņēmumiem spēj nodrošināt šādus pakalpojumus:
- konsultācijas un «Linux» ieviešanas plānošanu;
- izmēģinājuma sistēmas uzstādīšanu pie klienta vai arī savā infrastruktūrā;
- apmācību (sertificēta apmācība pagaidām gan ir mazāk pieejama);
- instalāciju un iepriekšējo datu migrāciju;
- dažādu veidu apkalpošanu ar atšķirīgiem noteikumiem.
Iespējams saņemt gan «Linux» serveru, gan darbstaciju uzstādīšanas un apkalpošanas pakalpojumus. Lielākām organizācijām gan ieteicams pievērst uzmanību IT uzņēmuma speciālistu kompetencei un pieredzei, jo specifisku serveru sistēmu un klasteru uzstādīšana prasa labas zināšanas un fundamentālu pieredzi. Tad glābiņš, lai arī dārgs, ir lielo starptautisko kompāniju pārstāvniecības. Ar darbstacijām saistītos pakalpojumus gan spēj sniegt visi.
Izmaksas var atšķirties atkarībā no tā, vai pakalpojumus sniedz mazs vai nopietns uzņēmums ar kvalitātes pārvaldības sistēmu un labi atalgotiem darbiniekiem. Taču visās situācijās tās būs ekonomiski pamatotas Latvijas cenas. Ir pierasts, ka speciālista stunda šādu pakalpojumu sniegšanā maksā ap Ls 10. Jārēķinās gan ar cenu palielināšanos sakarā ar ES izraisīto inflāciju un algu pieaugumu. Šādos apstākļos reti servisa izsaukumi, nevis sava sistēmu administratora atalgošana būs īpaši nozīmīgs arguments par labu «Linux» servisa kompāniju pakalpojumu izvēlei.
Interesanti bija uzzināt, ka «IBM Latvija» sniegtajos pakalpojumos «Linux» izmantošana ļauj noteikt fiksētu cenu par pakalpojumu un garantēt gala rezultātus. Lieki piebilst, ka «Unix» tipa operētājsistēmas tradicionāli ir kvalitatīvākas par citām, līdz ar to, iespējams, arī ir viegli uzņemties lielākas garantijas saistības. Arī korporācijas «Microsoft» produktos laikam neatrisināmā drošības caurumu un vīrusu problēma «Linux» vidē tā arī netiek novērota.
Situācija ārpus Rīgas
Ja Rīgas uzņēmumi vēl var atļauties legalizēt savu komerciālo programmatūru, tad ārpus Rīgas situācija ir citāda. Tādēļ vairākas lielāko Latvijas pilsētu IT firmas jau ir uzstādījušas savu klientu datoros gan «OpenOffice», gan pašu «Linux». Protams, tiek sniegts tieši tāds pats serviss, kā tradicionāli ir pieņemts, instalējot klientu datoros «Microsoft Windows». Arī cenu līmenis ir tas pats.
Spriežot pēc atsauksmēm, lietotājiem nav īpašu pretenziju pārejai uz «Linux» darba platformu, un tas neprasa arī kādu dīvainu un īpašu papildu apkalpošanu. Tātad IT uzņēmumu pakalpojumu izmaksas ir tādas pašas, kādas bija līdz šim — gan par instalāciju, gan apkalpošanu.
Nākotnes aktualitātes
Patlaban Latvijā gan LIIS, gan Jelgavas reģionālais pieaugušo izglītības centrs gatavo apmācības materiālus darbam «Linux» vidē. Šie materiāli pilnībā atbilst ECDL prasībām. Ir ieplānots izveidot arī ECDL prasībām atbilstošu apmācības un sertifikācijas centru, pievēršoties tieši «Linux» iemaņu apmācībai un sertifikācijai. Iespējams, ka tiks izmantots arī Lietuvas kolēģu «Linux» ECDL apmācības jomā radītais, tādējādi samazinot sertifikācijas sistēmas izveides kopējās izmaksas un riskus.
«Linux» iederas arī e-pārvaldē. Nosacīti pieņemsim, ka, iegādājoties pašreizējās komerciālās licences, tiktu ietaupīti daudzi miljoni latu. Par šādu naudu iespējams izstrādāt fantastiski daudz jaunas programmatūras, tādējādi uzreiz atrisinot e-pārvaldes izveides problēmu. Līdzšinējie pētījumi un piedāvājumi parāda, ka, izmantojot jaukta tipa infrastruktūru, iespējams ietaupīt faktiski jebkurā uzņēmumā. Piemēram, Valsts zemes dienests būtu varējis ievērojami ietaupīt, izlemjot maksimāli pāriet uz atvērtā koda programmatūras izmantošanu.
Ja tiks pieņemts lēmums e-pārvaldes pamatā izmantot «Linux», tad ir jāatceras, ka mums ir lieli uzņēmumi, kuros ir simtiem apmācītu programmētaju, kas programmē, izmantojot «Linux» draudzīgās tehnoloģijas. Piemēram, «Exigen» ir ļoti daudz pieredzējušu «Java» programmētāju un arī pieredze lietvedības sistēmu izstrādē. Līdz ar to tādu īpašu problēmu nemaz nav, jo «Linux» lietošana ir līdzīga jau esošajām sistēmām. Protams, būs nepieciešama apmācība un apkalpošana, taču šī nauda simtprocentīgi paliks Latvijā, nevis miljoniem tiks izvesta uz ārzemēm. Tā noderēs kaut vai mūsu IT studentu nodarbinātības līmeņa celšanai, radot jaunas darba vietas.
Latvijas IT sektoram jau ir fundamentāla ilggadēja pieredze jaunu produktu izveidē un servisa nodrošināšanā. Kāpēc pēkšņi viss IT sektors vairs nespētu atrisināt problēmas, kas saistītas ar «Linux» rakstura pasūtījumiem?
Kur iegūt informāciju
Ja nepieciešama objektīva un visu «Linux» tirgu aptveroša informācija, arī par lauku rajoniem, ieteicams griezties [s:2801]. Pagaidām gan informācija un pieredze tiek sniegta mutiski, taču iespējams sarunāt veikt gabaldarbus arī pašus «Linux» sistēmu administratorus.
Patlaban sagatavošanā atrodas jauni interneta resursi «[s:2802]» un «[s:2803]», kuru nodošana lietošanā sagaidāma rudenī. Saturā paredzēts iekļaut gan informāciju latviešu valodā par «Linux» un populārāko datorprogrammu uzstādīšanu pašu spēkiem, gan to, kur griezties pēc palīdzības. Tiks iekļauts arī individuālo sistēmu administratoru reģistrs.
Iedrošinājums
Tā kā «Linux» distributīvu līmenis ir audzis, tos uzstādīt spēj arī ikdienas galalietotājs. Atvērtā koda programmatūra ļauj pilnvērtīgi un savietojami ar citiem strādāt gan biroja vidē, gan internetā. Ja nu kādam tomēr nepieciešama palīdzība, ir vietējie uzņēmumi, kur griezties.
Ierosinu izmēģināt kādu no populārākajiem «Linux» distributīviem pašiem, un jūs atklāsit, ka tas ir atšķirīgi, bet ne tik grūti!
«Linux» distributīvus bez maksas var iegūt no «[s:2804]», «[s:2805]», «[s:2806]», «[s:2807]», «[s:2808]».