Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8711991t1h1704.jpg)
Klases salidojums pēc ilgāka pārtraukuma. Atkalredzēšanās jūsma. Jaunības atmiņas. Mazliet alkohola. Brīvība. Un spēle «uz atklātību», pudeli griežot… Ko tik visu cilvēki nav piedzīvojuši!
[s:2833]
Melnais ilgi knosījās, līdz sagaidīja savu kārtu stāstīt. Vispirms viņš noklepojās kā operdziedonis pirms solo, tad, it kā glaudot zodu, mēģināja paslēpt nepārprotamo smaidiņu, bet mirdzošās acis nodeva — ai, kā nodeva!
Tur ir bijis kas īpašs — tas nu skaidrs! Dažs pat skaļi atminējās, kā 10. klasē, spēlējot šo pašu spēlīti un atbildot uz jautājumu «Kādu sievu tu sev gribētu?», Melnais bez ceremonijām atbildēja: «Pirmkārt, sievai jābūt gribošai.» Mjā, sieva Melnajam smuka — tāda gribama un takš jau arī griboša — īsts saldumiņš.
«Toreiz Bučuks vēl nebija mana sieva, apprecējāmies tai pašā vasarā,» Melnais iesāka. «Mēs ar kompāniju četrās laivās laidāmies lejup pa Abavu. Pirmā nakts teltī bija slima mūka murgs. Gulējām pa diviem pārīšiem kopā. Visi jauni, visiem gribas tā, ka acīs cērtas, bet nevar — kauns! No rīta piecēlāmies tādi — līdz galam nenogrābstīti — un drūmi sēdāmies atkal savās laivās.
Bučuks apsēdās man priekšā un tik smuki aizlika matus aiz auss… Ej nost! Nu, nedrīkst šitā aizlikt matus aiz auss, kad laivā sēž vīrietis, kas visu nakti nomocījies nedabūjis! Domāju, ka nokritīšu uz vietas beigts un pagalam! Tad Bučuks ieslēdza «Sigmu» — nu, to kasešnieku. Uzliek Bučuks «Nazareth» — «White Boy». Nu, nedrīkst spēlēt «White Boy», kad esi laivā un kad tu, sieviete, labi zini, ka ar šito gabalu mums ir bijis labākais sekss mūžā!…
Ne jau laivā — toreiz es pie viņas gāju naktīs pa kluso, jo citādi senči izmestu sniegā kā korķi. Skaidrs, ka visu laiku vajadzēja raustīties, ka tik nesanāk par skaļu. Gultai galvgalī maģis — «Majaks». Klusu spēlējām mūziku skaņas izolācijai. Toreiz drillējām «Nazareth». «White Boy» bija priekšpēdējā vai pēdējā dziesma tajā lentē. Ritmiņš labais — jutu, ka Bučuks tā kā arī iet uz beigām, bet baidās laist slūžas vaļā. Nu, un tad es viņai uzliku austiņas un lēnām griezu muzonu arvien skaļāk… Viņa jau pati nedzirdēja, kā uzvedās, bet toreiz mūs pieķēra. Labi, ka vismaz pieklauvēja… Tad lūdzu meitas roku — kas man cits atlika?
Un tagad atkal — «White Boy»… un Bučuks aizliek matus aiz auss… Būtu malka — skaldītu kā Čelentāno, bet es airēju kā zvērs, airēju kā zvērs! Apdzenu pārējās laivas un vairs nejaudāju. Noslauku sviedrus un paskatos uz sievieti. Bet viņa smaida… Nu, ne jau tā smaida, kā jūs te tagad, bet smaida tā, ka jāstūrē malā un pirmajās papardēs iekšā! Bet krasts pliks — nekādu paparžu, nekā. Bet Bučuks tik smaida un tik liek matus aiz auss…
Es kā sasalis. Skatos, paslīd mums garām viena laiva, otra, trešā… un viņa saka: «Nu ta beidzot! Es tev sēdēšu klēpī, bet tu airē, it kā nekas nebūtu noticis.» Nu, moins! Šitā pateikt! Sieviete, ko tu ar mani dari?! Tā sakāpa galvā, ka nu jau bija vienalga…
Airējām abi, temps ideāls: plunkš, plunkš, plunkš… Uz priekšu, atpakaļ, uz priekšu, atpakaļ… Un tad, kad uz priekšu, viņa vēl paceļ dupsi… Ak kungs, kas par sievieti!!! Jo tuvāk beigām nāca «White Boy», jo trakāk airējām. Beidzot Bučuks nometa airus un pārkrita pār priekšējo solu kā bez samaņas. Tajā brīdī mums paslīdēja garām viena laiva, tad otra, trešā… Redzēju, ka Krišs pieliek lūpām priekšā pirkstu. Cepuri nost par šitādu takta izjūtu!
Klusu ļāvu mūsu laivai slīdēt uz priekšu, kamēr nākamajā līkumā pārējās pazuda skatienam. Beidzot Bučuks pacēla galvu un teica: «Klau, varbūt šie domā, ka mums kas noticis? Vai nevajadzētu panākt, lai neuztraucas?»
Bučuks vēl tagad nezina, ka viņi tiešām bija uztraukušies un pat apspriedās, kuru sūtīt pa krastu mūs meklēt…»
* * *
Melnais paņēma pudeli un iegrieza tā, ka likās — caurumu izdedzinās grīdā. Pudeles kakliņš apstājās pret Tere Tallinn. Viņa parāva zemāk mini bruncīšus, paskatījās pa labi, pa kreisi, iedzēra vīna malku un sāka savu stāstāmo…