Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā», kas paredz ieviest vairākus jaunus pabalstu veidus, kurus varēs saņemt denacionalizēto namu īrnieki.
Grozījumi paredz, ka turpmāk ikvienu valsts īpašumā esošu neizīrētu dzīvokli vispirms piedāvās nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā tas atrodas. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu pašvaldības īpašumā, neizīrēto dzīvokli nodos privatizācijai atklātā izsolē.
Pārņemtos valsts dzīvokļus pašvaldība vispirms piedāvās īrēt personām, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, un persona ir lietojusi šo dzīvojamo telpu līdz īpašumtiesību atjaunošanai.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Rīgas Domes pārstāvji gan ir pauduši viedokli, ka valsts dzīvokļu pārņemšanu var nopietni apgrūtināt to sliktais tehniskais stāvoklis un iepriekšējo īrnieku atstātie parādi par īri un komunālajiem maksājumiem.
Lai nodrošinātu ar dzīvojamo telpu personas, kuras ir reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai, pašvaldības būs tiesības slēgt nomas līgumus ar dzīvojamo māju valdītājiem vai īpašniekiem — valsts uzņēmējsabiedrībām, citām juridiskajām vai fiziskajām personām — par tām piederošo vai to valdījumā esošo neizīrēto dzīvojamo māju vai atsevišķu neizīrētu dzīvokļu nomu. Slēdzot minētos nomas līgumus, tiks piemēroti Civillikuma noteikumi.
Lai noslēgtu nomas līgumu par valsts uzņēmējsabiedrībām, citām juridiskajām vai fiziskajām personām par tām piederošo vai to valdījumā esošo neizīrēto dzīvojamo māju vai atsevišķu neizīrētu dzīvokļu nomu, pašvaldībai būs jārīko konkurss Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Ar grozījumiem tiks ieviesti jauni pašvaldības pabalsti. Pārcelšanās pabalstu valsts un pašvaldība izmaksās līdzīgās daļās, tā izmaksai varēs piesaistīt arī namīpašnieku. Pašvaldības varēs izmaksāt dzīvojamās telpas remonta pabalstu. Līdz šim šādi pabalsti tika maksāti tikai, piemēram, ugunsgrēkā cietušajiem. Rīgas Domē turklāt tos varēja saņemt tikai pašvaldības namos dzīvojošie.
Grozījumi ļaus pašvaldībām piešķirt pabalstu dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai ne tikai mazturīgajiem iedzīvotājiem, bet arī denacionalizēto namu īrniekiem. Kā Saeimas komisijai apliecināja Rīgas Domes pārstāvji, ir sagatavoti un tuvākajā laikā tiks pieņemti attiecīgi grozījumi Rīgas Domes saistošajos noteikumos.
Pašvaldības arī drīkstēs palīdzēt ar atvieglotiem noteikumiem saņemt kredītu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai.
Pēc Rīgas Domes priekšlikuma likumā ir ierakstīts, ka pašvaldība vai tās deleģēta institūcija var pieņemt lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt pašvaldības dzīvokli piecus gadus pēc tam, kad tā devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, tāpat, ja ar personas piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā tā zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli. Pašvaldības savos saistošajos noteikumos varēs noteikt arī citus gadījumus, kad pašvaldībai ir tiesības atteikt personai izīrēt pašvaldības dzīvokli, kaut arī tā ir nonākusi uz ielas.
Pašvaldībai būs tiesības atteikt palīdzības sniegšanu tad, ja konstatēts, ka persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus.
Deputāti pēc vētrainas diskusijas noraidīja citu Rīgas Domes rosinātu priekšlikumu, kas paredzēja: ja persona vai ģimene, kas reģistrēta pašvaldības palīdzības saņemšanai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas par īres maksas un maksas par pakalpojumiem parādu, novilcina pašvaldības palīdzības sniegšanas procesu, nepamatoti atsakoties no ne mazāk kā trim dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem, tā tiek izslēgta no palīdzības reģistra.
Deputāti ar vienas balss pārsvaru noraidīja Jura Sokolovska (PCTVL) priekšlikumu uzdod Ministru kabinetam šajā jomā steidzami izstrādāt kompleksu pasākumu programmu. Sokolovskis rosināja noteikt, ka Ministru kabinetam ir steidzami jāpieņem valsts programma to īrnieku interešu aizsardzībai, kuri denacionalizētajā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā mājā dzīvokli lietojuši līdz mājas īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem.
Par šo priekšlikumu balsoja 45 deputāti, 13 bija pret, bet 33 tautas kalpi balsojumā atturējās.
Pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas aprēķiniem, jau 2005. gadā būtu nepieciešams vienreizējs 449 000 latu finansējums, lai varētu iedarbināt valsts palīdzības mehānismu kredīta saņemšanai ar atvieglotiem noteikumiem.
Ja 2005. gadā īres griesti tiktu paaugstināti līdz 0,70 latiem par kvadrātmetru, kā to iesaka valdības darba grupa, no valsts budžeta Rīgas Domei būtu jāpiešķir 887 000 latu kā 50% valsts līdzfinansējums īres un komunālo maksājumu pabalstam. Valstij būtu jāpiešķir arī 500 000 latu kā valsts līdzfinansējums deputātu iecerētajam pārcelšanās pabalstam. 1,5 miljoni latu no 2005. gada valsts budžeta būtu nepieciešami kā 30% valsts līdzfinansējums pašvaldības īres un sociālo māju būvniecībai.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas Domes Labklājības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Irēna Bērziņa, Rīgas pilsētas 2005. gadā sociālajā budžetā plānotie līdzekļi ir 15,99 miljoni latu, no tiem Ls 6,8 miljoni latu ir plānoti materiālajiem pabalstiem — tikpat liela summa kā šā gada budžetā.