/nginx/o/2018/07/12/8712853t1h92a2.jpg)
Kamēr šodienas cilvēkam 1917. gada revolūcija nozīmē tikai vēstures brīdi kaut kur starp Pēteri I un Staļinu, tikmēr «cilvēcīgā» lielinieku (boļševiku) vadoņa harismatiskais tēls kļuvis par pieprasītu zīmolu.
«Vēl pirms pāris gadiem revolūcijas vadoņa vārds daudziem izraisīja hroniskas žāvas vai vemšanas refleksu,» apgalvots avīzes «Novije Izvestiji» ievadrakstā. Šobrīd situācija mainījusies — dižā vadoņa tēls redzams veikalu vitrīnās. Tirgus ir pieņēmis Ļeņina tēlu. Atrakcija, kurā mirušā vadoņa izbāzenis tiek demonstrēts publikai, darbojas četras dienas nedēļā — otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās. Šis «prieks» Krievijai izmaksā pusotru miljonu ASV dolāru gadā.
Savulaik ar Ļeņina zīmolu izgatavoja tintnīcas mauzoleja formā, milzu daudzumu ģipša un cēlāku materiālu krūšutēlu un mauzoleju maketu. Īpaši attapīgi un partejiski noskaņoti bitenieki arī dravās uzstādīja bišu stropus mauzoleja formā. Modrā padomju cenzūra neatļāva vienīgi mēģinājumus izveidot padomju stila Bārbijas mājiņu ar visu lelli iekšā, ironizē laikraksts.
«Padomju gados «izstrādājums Nr. 1» — Ļeņina krūšutēls no čuguna, tika tiražēts simtos tūkstošos eksemplāru. Tad pieprasījums apsīka un mēs sākām atliet rotājumus dārziem — lāčus, rūķus un briežus. Tomēr aizvien biežāk rūpnīca saņem lūgumus no jauna sākt vadoņa tēlu producēšanu,» stāsta Vladimirs Makurins, Kusinskas mašīnbūves rūpnīcas ģenerāldirektors. «Nākamgad mēs atsāksim pasaules proletariāta vadoņa «kabineta formāta» tēla lējumu izgatavošanu,» uzsvēra Makurins.
Arī individuālie skulptūru «ražotāji» apgalvo, ka Ļeņina krūšutēliem joprojām ir liels pieprasījums. «Protams, vairāk pieprasa Putinu, bet Ļeņins stabili ir otrajā vietā», apgalvo meistars, kurš produkciju tirgo uz ielas Arbatā. Dižā vadoņa tēlu kopā ar Oktobra revolūcijas simboliku un Staļina, Marksa un Engelsa apgarotajiem vaibstiem plaši izmanto rotaslietās un apģērbos. Līdzās masu produkcijai liels noiets ir ekskluzīviem autordarbiem vairāku tūkstošu ASV dolāru vērtībā.
Padomju Savienības «oficiālās mākslas» darbi ir pieprasīta prece antikvariātos. «Sociālistiskā reālisma gleznas izstādīšana birojā vai privātā kolekcijā patlaban ir gaumes un stila lieta», apgalvo Šiškina galerijas darbiniece Anastasija Ciplakova. «Nesen izsolē milzīgu ažiotāžu izraisīja galerijas piedāvātais darbs «Revolucionārs Stepans Šaumjans pie Ļeņina 1917. gadā,» laikrakstam atzina Ciplakova.
Popularitāti atguvis arī «Iļjiča spuldzītes muzejs» Kašino ciemā. Muzejā, neraugoties uz cauro jumtu un izsistajiem stikliem, ir liels ārzemju tūristu pieplūdums. Ekspozīcijā redzama leģendārā spuldzīte (tiesa, nesen nācies to restaurēt — BBI), galda piederumi, no kuriem pasaules revolūcijas ideologs kopā ar dzīvesbiedri ieturējis maltītes un lietojis Praskovjas Kašinas vietējā brūvējuma alu, daudzi dokumenti. Pats pieprasītākais eksponāts ir vietējā iedzīvotāja Antoņina Budajeva, kurai Ļeņins 1920. gadā nez ko pačukstējis. Pensionāre gan neatklāj pirms 84 gadiem teikto, apgalvojot, ka tas ir valsts noslēpums.
Arī citos vadoņa muzejos par apmeklētāju trūkumu nesūdzas. Populāras ir leģendārā bruņumašīna un skulptūra «Bruģakmens ir proletariāta ierocis». Vienīgais muzejs, kurš izzudis pēc sociālisma agonijas, ir slavenā siena kaudze Razļivā. Memoriāla darbinieki izklīduši peļņas meklējumos, bet siens un zari sapuvuši, atzīmē «Novaja Izvestija».
Ar Ļeņina vārdu tiek izgatavots degvīns «Ļeņinskaja», vīni — kabernē «Vadonis» un sarkanais portvīns «Vladimirs Iļjičs Ļeņins». Tomēr līdz šim vēl neviens nav iedomājies patentēt Ļeņina vārdu kā zīmolu. To paveikusi Šveices kompānija «Human Bios Gmbh», patentējot savas tiesības uz vārda «Lenin» pielietojumu, kā arī šī vārda slāvu transkripcijas variantu.
Kāpēc firmai, kura specializējas gaisa attīrīšanas un medicīnas iekārtu ražošanā, vajadzējis patentēt pasaules proletariāta vadoņa vārdu? Kompānijas direktors Frederiks Kisterss: «Tik diženas vēstures, kāda ir šim vārdam, nav nevienam zīmolam pasaulē. Nav nekādas nepieciešamības sākt tā reklāmas kampaņu. Mēs plānojam ar šo zīmolu sākt kafijas, kakao, cukura, kosmētikas, apģērbu, apavu un alkoholisko dzērienu ražošanu. Tomēr, tā kā postsovjetiskajā teritorijā šim vārdam ir divēja nozīme, kampaņu mēs tomēr sāksim Eiropā.»