/nginx/o/2018/07/12/8712931t1hf98e.jpg)
Roalds Dobrovenskis, «Magnuss, dāņu princis»
«Raiņa un viņa brāļu» autora Roalda Dobrovenska grāmata stāsta par Livonijas kara (16. gadsimta otrā puse) notikumiem.
[s:2921] |
Tas bija traģisks periods, kas noteica Baltijas reģiona, Ziemeļrietumu, Eiropas un Krievijas likteni gadsimtiem uz priekšu.
Autors izvēlējies neparasti brīvu un jaunu formu, kas ļauj viņam savienot vēsturisko patiesību, faktus, veco hronistu, vācu, krievu, latviešu un poļu vēsturnieku liecības ar paša radīto varoņu rīcību un dzīvesstāstiem; savienot fantāziju ar neapšaubāmiem dokumentiem, vieglprātīgas un amizantas epizodes ar neviltotu dramatismu.
Dobrovenska netradicionālais stāstījums par pirmo un pēdējo Livonijas karali Magnusu sasaistās ar visaktuālākajām mūsdienu problēmām.
Pagājušā gadā R. Dobrovenska grāmatas fragmentu publikācija krievu žurnālā «Deņ i Nochj» tika nominēta «Mūsdienu krievu rakstniecības Akadēmijas balvai», kas ir prestižākā literārā prēmija Krievijā.
Džons Ronalds Rūels Tolkīns, «Gredzenu pavēlnieks. III daļa. Ķēniņa atgriešanās»
Šī ir pasaulslavenās Tolkīna triloģijas trešā daļa. Pasakainajā Viduszemē, kur vēsture savijas ar teiksmām, kur tiekas cilvēki un elfi, orki un aizlaiku briesmoņi, savelkas tumsība.
Briest Gredzena karš, pēc kura nekas vairs nebūs, kā bijis. Uzliesmo varenas kaujas. Liktenis, drosme un gribasspēks uz Gondoru ved tās likumīgo ķēniņu — Pēddzini Aragornu.
Tikmēr Gredzens, pēc kura tīko Tumsas pavēlnieks, turpina bīstamo ceļu uz viņa paša zemi Mordoru, lai tur tiktu iesviests Likteņplaisu liesmās.
Visas teiksmu pasaules liktenis izšķirsies mirklī, kad Gredzena glabātājs, drosmīgais Dalienas hobits Frodo, tomēr izlems Gredzenu neiznīcināt…
Albērs Kamī, «Svešinieks»
«Svešinieks» ir ne tikai viens no visvairāk lasītajiem 20. gadsimta stāstiem, bet arī grāmata, kas savu gadsimtu
[s:2922] |
izdzīvo; klasisks eksistenciālisma darbs, kas ietekmējis daudzus Kamī laikabiedrus.
Uzrakstīts 1946. gadā, Kamī stāstījums ir ieguvis ilgstošu popularitāti un vietu daudzu pasaules augstskolu literatūras un filozofijas kursos.
Atsvešinātība, laikmeta nemiers, bailes no anonimitātes, garīgās šaubas — to visu iever grāmatas vienkāršā sižeta līnija. Jauns, ar savas dzīves bezmērķīgumu nomocīts alžīrietis tiek iejaukts sīkās vietējā sutenera intrigās, kas beidzas ar cilvēka nogalināšanu.
Viņš tiek apcietināts un notiek absurds tiesas process, kura uzmanības lokā ir ne tik daudz slepkavība, kā paša rakstura nepilnības.
Albērs Kamī pievēršas cilvēka esamībai pasaulē, personiskajiem pārdzīvojumiem, indivīda brīvībai, atsvešināšanās problēmai. Viņa darbos dzīve ir bezcerīgs nejaušību haoss, sabiedrība — bezpersonisks absurds.
Cilvēki ir ne vien atbildīgi par to, kā viņu rīcība skar citus, bet arī vienīgi paši spējīgi šai ziņā savu rīcību tiesāt.
Franks Rainers Šeks «Nostradams»
Grāmata stāsta par mulsinošā ģēnija Francijas karaļa Kārļa IX privātārsta Mišela de Nostradama dzīves notikumiem, attēlojot
[s:2923] |
izcilo pareģi kā sava laikmeta bērnu un iepazīstinot lasītāju ar 16. gadsimta ievērojamām personībām, nozīmīgiem notikumiem, cilvēku ikdienas dzīvi, tradīcijām un vērtībām.
1550. gadā Nostradams sāka sastādīt pareģojumus, kas lielākoties bija dzejas formā, un tie joprojām rosina fantāziju un rosina visdažādākās interpretācijas.
Franks Rainers Šeks sniegs pamudinājumu šīs interpretācijas attīstīt jaunos virzienos, viņš arī skaidro, kādos apstākļos un kādās dzīves situācijās Nostradama pareģojumi ir tapuši.
Grāmata iepazīstina ar Nostradama jaunību un studiju gadiem, ceļojumiem, kuros viņš devies mēra laikā, pirmajiem darbiem, dzīvi Parīzē, karaļa galmā, Nostradama slavas gadiem un notikumiem jau pēc viņa nāves.
Vai Nostradamam piemita pareģošanas dāvanas? Nav atrodama neviena norāde, kas izturētu pārbaudi. Taču nav arī norādes, ka Nostradams būtu rafinēts blēdis un krāpnieks, kurš ar ironiski augstprātīgu smaidiņu būtu vērpis savu pareģojumu pavedienus.
Nostradams ir dzimis ekstrēmu pārmaiņu laikos, un viņa nestabilā personība šūpojās un liecās uz visām pusēm. Grāmatas autors viņu salīdzina ar drebošu dvēseli, kuru šausmināja tālaika politiskais haoss, forsētie kultūras un reliģijas pavērsieni.
Nostradama pareģojumus, lai kā arī tie būtu iegūti, var uzskatīt par personisku baiļu pārvarēšanas veidu, kas sniedz mierinājumu arī citiem un tāpēc ir viegli pārdodams.
Viņa pareģojuma galvenais vēstījums pauž, ka cilvēces vēsture turpināsies pārmaiņās un par spīti visām šausmām, turklāt tikai turpināsies, nevis pilnveidosies.
Linda Gratone, «Cilvēkresursu stratēģija»
«Cilvēki ir mūsu vislielākā vērtība; mūsu uzņēmums ir balstīts uz zināšanām; mūsu vienīgā bagātība ir cilvēki,» — šādi
[s:2924] |
apgalvojumi dzirdami aizvien biežāk un biežāk.
Taču dzīves īstenība nebūt neliecina, ka pret visiem cilvēkiem izturētos kā pret vislielāko vērtību vai ka viņu zināšanas tiktu novērtētas vai izmantotas.
Daudzos uzņēmumos cilvēki nejūtas iedvesmoti, piederīgi vai tik brīvi, lai izteiktu savu viedokli.
Starp dažādiem uzņēmumiem pastāv būtiska atšķirība gan darbinieku uzvedības, prasmju un attieksmes ziņā, gan vadītāju īstenotās politikas un spriedumu un rīcības konkrētības ziņā, kas ievērojami ietekmē uzņēmuma stiprumu un veselīgumu.
Grāmatas pamatā ir četras tēzes: pastāv būtiska atšķirība starp cilvēkiem kā vērtību un tradicionālajām finanšu un tehnoloģiju vērtībām vai līdzekļiem; izprotot iepriekšminēto atšķirību, organizācijā mainās domāšanas veids un darbības stils; biznesa līmeņa stratēģiju var īstenot tikai ar cilvēku līdzdalību; lai izveidotu stratēģisku pieeju cilvēkiem, jānodrošina spēcīgs dialogs visā organizācijā.
Šajā grāmatā aprakstītā praktiskā pieredze gūta no trim avotiem — autorei sniedzot konsultācijas dažādos uzņēmumos, aktīvi darbojoties «Leading Edge Research» konsorcijā Londonas Biznesa skolā un strādājot par pasniedzēju un direktori «Global Business» konsorcijā.
Vīzija un riska matricas tika izveidotas pēdējās desmitgades laikā, sniedzot konsultācijas tādu lielu uzņēmumu vadītājiem kā «ABB», «BAT», «British Petroleum», «BT», «Northern Telecom», «Philips», «Unilever» un «Shell».
Pēdējo divdesmit gadu laikā autore ir veidojusi savu uzskatu, ka visa centrā ir sapņi, cerības un centieni. Viņa uzsver, ka cilvēki uzņēmumā ir svarīgāki nekā kapitāls.
Ja nerūpēsimies par jūtām tikpat daudz, cik par finansēm, mēs turpināsim radīt organizācijas, kas salauž tajās strādājošo cilvēku dvēseli un garu un kas drīzāk samazina nekā attīsta cilvēku potenciālu. Grāmatā mācīts veidot tādus procesus uzņēmumā, kas saglabā cilvēka potenciālu, paaugstina motivāciju strādāt un piederību uzņēmumam.
«Kas ir Latvija?»
Grāmatā apkopotas īsas ziņas par Latvijas ģeogrāfiju, vēsturi, sasniegumiem, tūrisma vietām un kultūras notikumiem. Šeit atradīsiet faktus par dziļāko ezeru, garāko upi, pirmo latviešu grāmatu, teātra izrādi un mākslas filmu, starptautiskajiem festivāliem, ievērojamākajām personībām un Latvijas pilsētām. Grāmatas teksts ir latviešu un angļu valodā.