Ko Eiropā noteiks valmierietis Andris Piebalgs?

Latvietis no Valmieras lems par visas Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju maciņiem? Valmierietis būs noteicējs par svarīgāko saimniecības nozari vienā no vislielākajiem pasaules tirgiem Eiropā — vai tas ir iespējams? Zināmā mērā ir — ja Eiropas Parlaments nobalsos par Eiropas Komisijas jauno sastāvu, par ES enerģētikas komisāru kļūs bijušais Valmieras vidusskolas direktors Andris Piebalgs.

Enerģētikas komisāra lēmumiem tiešām var būt ietekme uz ikviena ES iedzīvotāja labklājību, jo šie lēmumi var ietekmēt elektrības, degvielas un gāzes cenu veidošanos. Šo stratēģisko produktu cenu izmaiņas kaut vai tikai par kādu centu Eiropas mērogā dod peļņas miljardus vieniem un papildu izdevumus citiem. Enerģētika vienmēr ir bijusi arī ģeopolitika — energoresursu dēļ ir sākti kari, mainītas valdības, tērēti miljardi, lauzti cilvēku un pat veselu tautu likteņi. Kurš valda enerģētiku, valda pasauli.

Piebalgs valdīs pasauli? Protams, nē. Bet Eiropā gan viņš būs ļoti ietekmīgs vīrs, un caur to varbūt kāds sadzirdēs arī mazās valsts Latvijas balsi. Ar ko tagad Krievijas naftas un gāzes cari Eiropā runās par resursu piegādi? Ar valmierieti Piebalgu. Pie viņa nāks arī gigantisko transnacionālo enerģētikas kompāniju bosi, kuri pārvalda budžetus, kas desmitiem reižu lielāki par Latvijas valsts kopbudžetu.

Birokrātijas mērogi

Protams, Eiropas komisārs vienpersoniski lēmumus nepieņem. Vienpersoniski lēmumus nepieņem arī ministrs (vietējais eirokomisāra ekvivalents) Latvijā, bet Eiropas līmenī lemšanas process ir nesalīdzināmi garāks, birokratizētāks, ķēpīgāks, kompromisos balstītāks, bezgalīgās saskaņošanas sarunās rūdītāks — tur lēmumiem jāiziet neskaitāmu ekspertu, ierēdņu, nacionālo valstu valdību, Eiropas Parlamenta deputātu vētītavas.

Piemēram, Piebalgam apstiprināšanas gadījumā būs pakļauts ģenerāldirektorāts (vietējā valodā — ministrija), kurā pašlaik strādā — ak šausmas — 1000 ierēdņu.

Te gan ir vajadzīga neliela atkāpe. Pašlaik Eiropas Komisijā darbojas 20 komisāri, bet pēc jaunā komisijas sastāva apstiprināšanas komisāru būs jau 25. Daži portfeļi tiks dalīti, arī pašreizējās enerģētikas un transporta komisāres Laijolas de Palasio pārvaldītais lauks — enerģētika tiks nodalīta no transporta. Līdz ar to pašreizējie ģenerāldirektorāta 1000 ierēdņi tiks sadalīti enerģētiķos un transporta politikas īstenotājos, bet gan jau atkal ierēdņu skaits pieaugs.

Vēl jāpiemin, ka ģenerāldirektorāta ierēdņi ir tieši pakļauti ģenerāldirektoram (vietējais ekvivalents būtu ministrijas valsts sekretārs), kas arī ir ļoti ietekmīgs vīrs Eiropā (pašlaik — beļģis Fransuā Lamurē).

Spriežot pēc Eiropas Komisijas mājaslapā atrodamās informācijas, pašreizējās komisāres darba alga pirms nodokļu nomaksas ir 22 210 eiro mēnesī, neskaitot dažādas piemaksas. Laijola de Palasio gan vienlaikus ir arī Eiropas Komisijas viceprezidente, un tas nepārprotami apliecina viņas portfeļa svarīgumu un ietekmīgumu. Vai arī Piebalgs būs arī Eiropas Komisijas viceprezidents, pagaidām vēl nav zināms.

Būs jāvēršas pret Latviju

Sajūsma par to, ka viens latviešu cilvēks varēs ietekmēt likteņus, noplok, ne tikai uzzinot viņam pakļauto birokrātu skaitu, bet arī iepazīstoties ar enerģētikas komisāra darāmajiem darbiem.

Lietpratējs Eiropas Komisijas iekšējās lietās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ārštata padomnieks Jānis Folkmanis stāsta, ka enerģētikas komisāram turpmākos piecus gadus vajadzēs galvenokārt nodarboties ar vienotā Eiropas enerģētikas tirgus veidošanu, energoresursu piegādes drošības jautājumiem, vides politiku, energoresursu izmantošanas efektivitāti un tamlīdzīgi.

Vienotā Eiropas tirgus veidošana nozīmē nodrošināt brīvu energoresursu un energouzņēmumu tirdzniecības iespējas ES dalībvalstīs, bet tas nozīmē, ka Piebalgam būs bargi jākrata pirksts pirmām kārtām jau Latvijas virzienā, kur gāzes un elektrības tirgus ir pilnībā monopolizēts un kur aizliegts privatizēt «Latvenergo».

Energoresursu piegādes drošības jautājums ES kļūst it sevišķi aktuāls naftas cenu kāpuma periodos. Nopietns jautājums ir gāzes piegāžu drošība, jo ES ir svarīgi, lai gāze tiktu piegādāta no vairākiem neatkarīgiem gāzes piegāžu avotiem — Krievijas, Alžīrijas, Norvēģijas un Vidusāzijas. Latvijai ir tikai viens gāzes piegādātājs — Krievija, kas neatbilst ES standartiem.

Vides politikā risināmie jautājumi patlaban saistīti ar globālās sasilšanas mazināšanu atbilstīgi Kioto protokolam. Būtiska enerģētikas komisāra atbildība ir pētījumi par alternatīviem enerģijas iegūšanas veidiem un rūpes par šādu projektu īstenošanu. Piemēram, atsauces uz vēja radītās enerģijas izmantošanu ir iekļautas pat jau ES dalībvalstu līgumā.

Pazudinošās vai glābjošās direktīvas

Galvenais enerģētikas komisāra un viņa ģenerāldirektorāta darba instruments ir direktīvas, kuras pēc tam jāiestrādā ES valstu nacionālajā likumdošanā. Komisāra galvenais uzdevums ir uzraudzīt, lai šādas direktīvas tiktu izstrādātas.

Piemēram, pašlaik jāizstrādā direktīvas par vienoto enerģētikas tirgus ieviešanu jaunajās dalībvalstīs. Savukārt saistībā ar Kioto protokolu jāizstrādā direktīvas tādām ikdienišķām lietām kā, piemēram, ledusskapjiem vai sildītājiem, kuriem jānosaka pieļaujamais enerģijas zudumu līmenis. Izskatās bezgala garlaicīga nodarbošanās, tomēr viena šāda direktīva var gan izputināt esošās ledusskapju rūpnīcas, gan radīt iespējas jaunam, ļoti ienesīgam biznesam.

Kam aiziet nauda?

Kā zināms, Eiropas nauda tiek atvēlēta noteiktām programmām. Enerģētikas komisāra atbildībā pirmām kārtām ir projekti, ar kuriem tiek piešķirti līdzekļi konkrētām pašvaldībām vai uzņēmumiem konkrētu enerģētikas projektu īstenošanai. Otrs programmu bloks galvenokārt saistās ar programmu «Inteliģentā enerģētika Eiropai» («Inteligent Energy for Europe») — no tās naudu var saņemt projekti, kas veicina atjaunojamās enerģijas izmantošanu, enerģijas izmantošanas efektivitāti, alternatīvās degvielas izmantošanu transporta līdzekļos. Par šo sadaļu ļoti interesējas arī Latvijas biodegvielas ražotāji. Šo programmu gada budžets gan nav liels — tikai aptuveni 100 miljoni eiro.

Turklāt enerģētikas komisāram jārūpējas par pētniecības programmām jeb tā dēvētajām sestā ietvara programmām (Eiropas Komisijā ir izdomāta pat sava birokrātiskā valoda, kas šausmina ne tikai valodniekus). Šo programmu budžets ir krietni lielāks — 17 miljardi eiro.

Turklāt komisāra redzeslokā ir arī tā sauktās Transeiropas tīklu programmas. Šo projektu mērķis ir izpētīt starptautisko enerģētikas tīklu veidošanas iespējas, piemēram, gāzesvada būvniecību, kas ietu no Norvēģijas cauri Baltijas valstīm uz Centrāleiropu.

Komisāra ietekme un enerģētiskā atkarība

Runājot par enerģētikas komisāra ietekmi, Jānis Folkmanis spriež, ka «enerģētika ir ES valstu ekonomikas dzinējspēks. Tā ir arī ģeopolitiski aktuāla joma. Patlaban notikumi Ukrainā liecina, ka Krievijas prezidenta atbalsts konkrētam kandidātam lielā mērā saistīts ar Ukrainas enerģētikas sektoru.» Kā pirmo enerģētikas komisāra risināmo uzdevumu viņš min gāzes un elektroenerģijas tirgus atvēršanu līdz 2007. gada 1. jūlijam. «Pirmais darbs ir izsekot, kāds ir progress šajā jomā, un progress nav vienmērīgs ne tikai Latvijai, bet arī citām Baltijas valstīm. Latvijai un Igaunijai ir problēmas ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu.»

Bijušais Eiropas integrācijas biroja vadītājs Edvards Kušners stāstīja, ka «Latvijai par enerģētikas jomu ir ļoti liela interese, kaut vai sakarā ar plānoto gāzesvadu. Enerģētikas komisāra amats nebūs viegls, jo paralēli viņam nāksies risināt attiecības ar Krieviju. Piebalgam tas būs liels izaicinājums, taču domāju, ka viņš tiks galā, jo ir augstas klases profesionālis.»

SIA «Eirokonsultants» valdes priekšsēdētājs, bijušais izglītības ministrs Jānis Vaivads skaidroja: «Enerģētikas joma ES valstīm ir ļoti nozīmīga, jo jāveido kopējs tirgus un jārisina enerģētisko resursu piegādes drošības jautājumi. ES ir enerģētiski atkarīga valstu savienība. Enerģētisko resursu imports līdz 2020. gadam pieaugs līdz 80 procentiem, tai skaitā naftas importa atkarība — pat līdz 90 procentiem. Tāpēc jo īpaši svarīgs ir Transeiropas tīklu projekts gan elektroenerģijai, gan gāzei, un nākotnē varētu būt runa arī par naftu un tās produktiem. Tās ir lielas investīcijas, liela nauda, līdz ar to arī lielas intereses. Latvijai kā enerģētiski atkarīgai valstij intereses ir līdzīgas. Turklāt jāņem vērā, ka mēs esam arī tranzīta valsts. Krievija ir viens no ES diskusiju partneriem par enerģētisko resursu piegādes drošību. Latvijai ir svarīgi, kā norit šīs diskusijas starp ES un Krieviju. Arī mums ir problēmas attiecībās ar Krieviju, arī nesakārtotais tranzīta jautājums.»

Fakti

Eiropas Savienības trīs galvenie jautājumi par enerģētiku

Andra Piebalga izpratnē:

jānodrošina enerģētikas resursu piegāžu drošība;

rūpējoties par ES rūpniecības konkurētspēju, jāveicina enerģētikas tirgus liberalizācija;

enerģijas ražošanā jādomā par ekoloģiju un balansu ar vidi.

Intervijā aģentūrai LETA 2004. gada 7. novembrī