Laiks starp rudeni un ziemu tā vien mudina — nopērc vitamīnus, iemet mutē kādu ripiņu! Vai ikvienam jālieto vitamīni? Kas par tiem jāzina un kā neapjukt plašajā piedāvājumā?
Dr. Vitamīns nav brīnumdaris
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Konsultē Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas katedras lektors Mārcis Zeibārts.
Riska grupas
Visbiežāk vitamīnu deficīts rodas tā saucamām riska grupām, kam parasti pieskaita pusaudžus, vecus cilvēkus, slimniekus atveseļošanās laikā, grūtnieces, sievietes, kas lieto pretapaugļošanās tabletes, smēķētājus un apreibinošo līdzekļu cienītājus (alkohols, narkotikas). Šiem cilvēkiem visbiežāk konstatējams A un C vitamīna, B vitamīnu grupas, kā arī dzelzs, kalcija un mikroelementu samazināts daudzums organismā.
Taču arī citiem trūkst vitamīnu. Pat Vācijā, kur iedzīvotājiem visumā ir daudzveidīga un racionāla ēdienkarte, Labklājības ministrijas pētījumā secināts — daudzos gadījumos tomēr konstatējams vitamīnu, minerālvielu un mikroelementu trūkums. Līdzīgi akcentēts otras lielākās Eiropas nācijas — britu — valdības pasūtītajā pētījumā. Lai gan mūsu valsts veselības statistiskā informācija nesniedz līdzīgu analīzi, nav šaubu, ka Latvijas iedzīvotāju ēdienkarte nebūt nav sasniegusi pilnību.
Turklāt mūsdienu sabiedrību ietekmē vēl viens svarīgs faktors — spriedze. Finansiālās problēmas, pārmaiņas dzīves apstākļos, seksuāls diskomforts utt. ar laiku var izpausties kā vielmaiņas paātrināšanās un organisma ātrāka novecošanās, kuras pavadonis neiztrūkstoši būs vitamīnu deficīts. Ja pieņemam, ka aukstais laiks arī rada zināmu stresu, tad ir skaidrs, ka tieši tagad ir pastiprināta nepieciešamība pēc vitamīniem.
Un nu par dažām riska grupām. Lielākajai daļai pensijas vecuma cilvēku ir traucētas gremošanas trakta funkcijas. Vitamīnu, mikroelementu un minerālu uzsūkšanās traucējumi, veselīga uztura motivācijas trūkums, vienveidīgas, konservētas pārtikas pārsvars ikdienā ir noteicošie faktori, kas ietekmē vitamīnu deficīta attīstību.
Savukārt no nikotīna atkarīgie droši var rēķināties, ka C vitamīna līmenis viņiem ir par 40 procentiem zemāks nekā nesmēķētājiem. Ja tuvs ir alkohols, tad svarīgi zināt, ka ar alkoholu uzņemtās kalorijas vājina ēstgribu, samazinot kopējo patērējamo uztura daudzumu, līdz ar to — arī vitamīnu daudzumu.
Uzmanīgām jābūt sievietēm, kas izmanto perorālos pretapaugļošanās līdzekļus. Lai arī tā ir viena no populārākajām kontracepcijas metodēm visā pasaulē, diemžēl ne ideāla. Jāatceras, ka estrogēno hormonpreparātu lietošana īpaši var pazemināt B6 vitamīna līmeni organismā.
Nav kā alfabēts
Ieskicēsim svarīgāko vitamīnu nozīmi, fiksējot, kas notiek, ja to trūkst un kas notiek, ja vitamīnus lieto neapdomīgi.
A vitamīns. Tā trūkums nes līdzi redzes traucējumus, ādas un gļotādu bojājumus. Viens no tiem vitamīniem, kura papildus lietošanā jāievēro īpaša piesardzība. Ilgstoši lietojot lielas devas, A vitamīns var uzkrāties organismā un izraisīt blakusparādības: galvassāpes, vemšanu, ādas lobīšanos, redzes un līdzsvara traucējumus. Īpaši tas jāatceras grūtniecības laikā, lai izsargātos no iespējamiem augļa attīstības traucējumiem.
E vitamīns. Ēdot zivju produktus, organisms ar E vitamīnu tiek nodrošināts, tas bagātīgi atrodams arī augu eļļā. Dabisks antioksidants, sargā organisma šūnu membrānas no bojājumiem. Un tomēr, lai E vitamīns iedarbotos kā antioksidants, vajadzīgas aptuveni 7–10 reizes lielākas dienas devas. Rūpnieciski iegūtais E vitamīns bieži ir kombinētos medikamentos kopā ar A vitamīnu.
D vitamīns. Regulē kalcija izmantošanu un nodrošina normālu kaulu un zobu stāvokli. Tiek uzskatīts, ka visveiksmīgākā ir sabalansēta D vitamīna un kalcija kombinācija. Pārdozējot D vitamīns spēj uzkrāties organismā un izraisīt kalcija palielināšanos, nieru darbības traucējumus.
C vitamīns. Svarīgs antioksidants, nostiprina imūnsistēmu un veicina dzelzs uzsūkšanos. Tā trūkums izraisa nogurumu, sāpes locītavās, smaganu asiņošanu. Ap šo vitamīnu lauzts visvairāk šķēpu. Nav pārliecinošas informācijas, ka izolēta vitamīna lielas devas varētu kalpot par nozīmīgu faktoru elpceļu vīrusinfekciju profilaksē. Kad jau sākusies saaukstēšanās, šādai pieejai noteikti ir lielāka nozīme.
P vitamīns. Nostiprina asinsvadu sieniņas, jo īpaši tas ir noderīgi deguna gļotādai, kas vairumā gadījumu ir saaukstēšanās vīrusu iemīļota uzkavēšanās vieta. Ja P vitamīna ir par maz, var rasties zemādas asinsvadu trauslums un veidoties asinsizplūdumi. Tieši C un P vitamīna kombinācija ir nozīmīga saaukstēšanās slimību profilaksē, turklāt P vitamīns uzlabo C vitamīna uzsūkšanos.
B grupas vitamīni. Šī vitamīnu grupa (B1, B2, B6, B12) uzskatāma par būtisku nervu sistēmas darbības balstu. B2 pasargā no stresa radītā kaitējuma, B6 stiprina imūnsistēmu, B12 uzlabo smadzeņu darbību un veicina koncentrēšanās spējas. Turklāt tie piedalās olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu vielmaiņā. Dzelzs, varš un B vitamīni nepieciešami sarkano asinsķermenīšu veidošanā. Ir iespējams iegādāties īpaši izveidotus B vitamīnu kompleksus.
Trīs ārsti
Aprunājieties ar farmaceitu aptiekā, vēl labāk — ar savu ārstu, kādus preparātus derētu iepirkt. Ja ar mediķiem nekonsultējaties, tomēr atcerieties, ka polivitamīni nevar pilnveidot vai mainīt ēšanas tradīcijas.
Lūk, daži piemēri. Pārtika, kas pārbagāta ar taukiem, holesterīnu un sāli, ir sirds un asinsvadu slimību būtisks iemesls, gluži tāpat kā ar šķiedrvielām nabadzīgs uzturs ir zarnu trakta kūtruma un aizcietējuma cēlonis. Šādās situācijās nebūtu prātīgi paļauties tikai uz vitamīniem un uzskatīt tos par brīnumlīdzekli.
Ja tomēr jāizšķiras, kuru pudelīti vai kārbiņu labāk izvēlēties, atcerieties vienkāršu principu — iegādājieties lētāko, kas atbilst jūsu vajadzībām. Nav jānoniecina pašmāju ražojumi, arī tie ir pietiekami kvalitatīvi. Parasti vitamīnu deficīts attiecināms uz vairākiem vitamīniem, tāpēc biežāk jālūkojas polivitamīnu kompleksu virzienā, monopreparātu lietošana ir pamatota tikai īpašos gadījumos.
Tomēr, pirms aptiekā ķeraties pie vitamīnu klāsta izlūkošanas, visprātīgākais būtu atcerēties angļu rakstnieka Dž. Svifta viedos vārdus: «Labākie ārsti pasaulē ir Dr. Diēta, Dr. Miers un Dr. Prieks.»