Kā es devos uz makšķernieku paradīzi — Ālandu salām

Ālandu salas Somijā veido vairāk nekā 6500 salu, tas ir viens no skaistākajiem salu arhipelāgiem pasaulē. Jūrā gluži kā izbirušas pogas ir mazas saliņas, gandrīz uz katras atrodas sarkana zviedru mājiņa, kempingi ar laivas piestātni.

Ālandu salās satiku mierīgu somu tautu, vēju, liedaga klintis un neaizmirstamus saulrietus jūras krastā. Zivis? Arī tās tika… Tikai ļoti maz.

Var nokļūt tikai ar prāmi vai lidmašīnu
Ālandu salās var nokļūt tikai ar kuģi vai lidmašīnu. Deviņu vīru kompānija ar busiņu no Rīgas braucām līdz Tallinai, tad ar prāmi līdz Helsinkiem, no turienes atkal ar busiņu līdz Turku un tad atkal ar prāmi, līdz nokļuvām uz salas Brando.
Vairums lielo kuģu piestāj Marienhaminā jeb Ālandu salu galvaspilsētā, kā to vietējie (11 000 iedzīvotāju) mēdz dēvēt. Par daudzstāvu mājām tur tiek uzskatītas visas ēkas, kurām ir vairāk nekā trīs stāvi.

Spiningošana trīs dienu garumā
Rudens Ālandu salās ir piemērotākais līdaku un taimiņu copei. Es devos tikai uz spiningošanu. Pirms tam biju dzirdējis makšķernieku nostāstus par šo salu vilinājumu. Citi lepojās ar lieliem lomiem, citi kurnēja par tukšu laika nosišanu. Es pārliecinājos, ka viss atkarīgs no veiksmes un laika apstākļiem. Trijās Ālandu salās pavadītajās dienās noķēru vairāk nekā niecību, citi kolēģi vispār palika bez loma.

Vietējais soms jau brīdināja, ka tik siltā laikā līdakas neķersies. Tas bija laiks, kad Latvijā uzkrita pirmais sniegs, bet Ālandu salās praktiski bija bezvējš, laiks bija pat mīlīgs. Pirmajā vakarā saulrieta laikā 20 minūtēs noķēru nelielu asaru kaudzīti, nākamā diena bija absolūti tukša, bet trešajā noķēru nelielu līdaciņu, apmēram kilogramu smagu.

Tomēr pasakas par Ālandu piedzīvojumiem neviens nestāsta. Kempingos ir dienasgrāmatas, kur makšķernieki veic ierakstus, vērtējumus, norāda lomus. Tos palasot, var redzēt, kas kuram ķēries. Ja viens palicis tukšā, tad par cita lomu mute paliek vaļā. Piemēram, trīs makšķernieki stundas laikā spējuši noķert 120 asarus. Cits dienas laikā noķēris 20 līdakas, kas krietni smagākas par kilogramu.

Sildās pirtī, zem segas un dzerot degvīnu
Ālandu salās brīvais laiks bija 24 stundas diennaktī, kas galvenokārt tiek pavadīts dzestrajā rudens gaisā, tāpēc makšķerniekiem nākas arī sildīties. Viens no sildīšanās veidiem ir somu pirtī, otrs — zem siltas segas, bet trešais — ar alkohola palīdzību.

Vienā vakarā, kad bijām nedaudz sasiluši, bet tomēr gribējām vēl, devāmies uz bāru. Kāds no vīriem bija manījis skaistu māju, kur aiz stikla durvīm manāmi krēsli, galdi un spoža gaisma. Liels bija mūsu prieks, kad atklājām, ka šis «bārs» patiesībā ir veco ļaužu māja. Prasījām vietējiem, kur ir bāriņš. Viņi nodomāja, ka mēs gan neesam pie pilna prāta, jo pulksten 20.30 visi bāri tur jau ir slēgti. Mēs nebijām vienīgie, kas «sildījās». Blakus mūsu kempingam dzīvoja somi. Triju dienu laikā viņi uz ūdeņiem bija tikai divas stundas, visu pārējo laiku skraidīja pliki — no pirts iznākuši — un skaļi dziedāja.

Ūdens mudž no medūzām
Jūras ūdens bija pilns ar medūzām. Ja ņem rokās, tad tās apdedzina. Daži mani biedri klinšainajos krastos salasīja sēnes — baravikas un gailenes. Redzēju pa salu klīstam alni.

Dodoties ar motorlaivām jūrā, līdzi obligāti jāņem karte, jo bez tās, iespējams, savu kempingu vēlāk neatradīsi. Protams, mēs varējām atrasties tikai Brando salas tuvumā, apmēram 20 kilometru platībā. Tā ir pietiekami plaša teritorija, tādēļ visu izbraukāt nemaz nebija iespējams.

Kad pirmajā dienā izbraucām jūrā, bija jauks laiks, gandrīz bezvējš, savukārt trešajā dienā, iebraucot atklātā vietā, mani pārņēma bailes. Viļņi, kas sitās pret klintīm, bija trīs metru augstumā. Laiva bija nevadāma, kļuva neomulīgi. Atgriežoties kempingā, trešdaļa laivas bija pilna ar ūdeni.

Mana zivs tur palika, jābrauc pakaļ
Kad braucām mājās, uz kuģa nopirkām suvenīru — somu degvīnu. 20 kilometrus aiz Tallinas salūza autobuss, tāpēc, gaidot palīdzības auto no Rīgas, suvenīru krājums krietni saruka.

Pēc visa izjustā un redzētā nākamajā rītā biju gatavs atgriezties Ālandu salās. Palikt uz mūžīgiem laikiem es tur negribētu, bet atgriezties man vajag. Es ticu, ka mana zivs tur palika. Un es noteikti braukšu tai pakaļ.