Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8713880t1h6a1f.jpg)
Man bieži lūguši pastāstīt par datorvīrusu radītajiem draudiem un iespējamo kaitējumu.
Kādreiz tas bija vienkārši. Atcerēsimies kaut vai vīrusa «Macro.Win97. Thus» izdarības, kas izpaudās cieto disku satura bojāšanā 13. decembrī. Vēl tagad spilgtā atmiņā ir 1999. gada 13. decembra pēcpusdiena un kādas rajona padomes datortīkla administrators, kas ieradās ar 10 cietajiem diskiem, sabērtiem celofāna maisā. Informāciju uz tiem toreiz tā arī neatjaunoja, jo tas izrādījās pārāk darbietilpīgi (ilgi un dārgi). Un tad vēl «Win95. CIH», pazīstams arī kā «Chernobyl», kas bez informācijas uz cietajiem diskiem bojāja arī datoru BIOS mikroshēmu saturu. Kaitējums acīmredzams un viegli saprotams.
Vai jūs bieži esat dzirdējuši par gadījumiem, kad kādam datoram šogad būtu nograuts cietā diska saturs datorvīrusa darbības dēļ? Diez vai. Tajā pašā laikā datorvīrusu epidēmijas ir ikdiena, bet nodarītie zaudējumi pasaulē tiek rēķināti tādos ciparos, kas parastam datoru lietotājam līdzinās bezgalībai. Pastāstīt, cik bīstams ir kārtējais kaitēklis, kļuvis sarežģītāk. Stāstot par tādām virtuālām lietām kā potenciāla konfidenciālas informācijas noplūde jeb vienkārši spiegošana vai inficētā datora nesankcionēta attālināta vadība vai zombēšana, rodas sajūta, ka parastu klausītāju tas neķer. Tāpēc gribētu īpaši pabrīdināt par iespējamajām nepatikšanām, kas izriet no jaunākajām kiberdraudu attīstības tendencēm.
Vispirms par tendencēm. Datorvīrusi pēdējā laikā ir kardināli mainījuši fokusējumu. Kāpēc un kurā virzienā? Viss ir ļoti vienkārši. Kā teica «Kaspersky Lab» antivīrusu pētījumu vadītājs Jevgeņijs Kasperskis savas vizītes laikā Rīgā: «Tīklā ir parādījusies nauda un līdz ar to arī noziedzība.» Ne velti šai tēmai viņš veltīja lielu daļu savas uzstāšanās Latvijas Universitātes Lielajā aulā 10. novembrī. Datorvīrusi un ar tiem inficētie datori ir kļuvuši par instrumentiem nelegālā naudas pelnīšanā — kibernoziegumu veikšanā.
Nu un tad, teiks daudzi datoru lietotāji. Es taču neko tādu nekad… Jā, jūs tiešām «neko tādu nekad». Bet kā ir ar jūsu datoru? Vai jūs esat pārliecināti, ka pašlaik jūsu dators pēc nezināmu kibernoziedznieku pavēles nepiedalās uzbrukumā kādai tiešsaistes finanšu institūcijai ar nolūku izspiest naudu vai arī nesūta fišinga vēstules, lai izvilinātu no cilvēkiem viņu banku kontu piekļuves informāciju? Tie ir pāris piemēri tipiskiem kibernoziegumiem, kas aizvien biežāk notiek, izmantojot inficētus datorus. Un, ja izmeklējot kārtējo kibernoziegumu, policijas redzeslokā nonāks IP adrese, kas bijusi piešķirta jūsu datoram nozieguma izdarīšanas brīdī, tad jums vajadzēs uz savas ādas izbaudīt datorvīrusu kaitējumu tā modernajās izpausmēs. Kā minimums, dators nonāks policijā uz pāris mēnešiem. Maksimums… par to pat domāt negribas.
Varbūt es šai tēmai tik ļoti nepievērstos, ja ne šādi satraucoši fakti. Vispirms jau jāatgādina, ka Latvija tika nosaukta kā līdere pasaulē kiberuzbrukumu skaita ziņā pret interneta lietotāju skaitu pirmajā šā gada pusē. Savos pētījumos par inficēto datoru statistiku «Datoru drošības tehnoloģijas» speciālisti secinājuši, ka Latvijā pastāvīgi ir vismaz vairāki tūkstoši ar zombētu datoru pat tad, kad nav izteiktu datorvīrusu epidēmiju.
Par to, ka viss augstāk teiktais nav tikai teorija, diemžēl liecina gadījums, kad pie diviem man zināmiem cilvēkiem ieradās policija un savāca viņu datorus. Šos cilvēkus es nu pavisam negribētu turēt aizdomās par noziedzīgām tieksmēm. Turklāt ekonomijas nolūkā viņi bija sadalījuši uz diviem vienu DSL pieslēgumu. Līdz ar to viena vainas dēļ cieš abi.
Kiberdraudi attīstās un šobrīd apdraud ne tikai datorus, bet var pieklauvēt arī pie durvīm brīdī, kad to vismazāk gaida. Rūpējieties par savu datoru drošību!