Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8714112t1hd01b.jpg)
Vai tu zini, kā top siers, kā spiež olīveļļu vai kā gatavo vīnu? Lielākā daļa pilsētu iedzīvotāju naski patērē šos produktus, bet viņiem nav ne mazākās nojausmas par šo produktu izcelsmi. Tāpēc arvien vairāk tūristu, dodoties atvaļinājumā, izvēlas nevis laisku gulēšanu pludmalē, bet gan… lauku darbus zemnieku saimniecībās. Turklāt ir gatavi par to maksāt.
Agrotūrisms kļūst arvien pieprasītāks tādās pasaules tūrisma lielvalstīs kā Francija, Itālija, Spānija, Grieķija un Turcija. Tieši darbs zemnieku saimniecībās pievilina atpūtniekus no citām zemēm.
Agrotūrisma ideja ir diezgan vienkārša — tūristu iemet tradicionālā zemnieka dzīvesveidā, liek strādāt tos pašus zemes darbus, ko gadu desmitiem un simtiem veikuši zemnieki, un dod iespēju nobaudīt tradicionālu vietējo virtuvi. Bonusā laimīgais jaunizceptais zemnieks var paklausīties putnu dziesmas un dabas skaņas, jāt ar zirgu, doties velopārgājienos pa tuvējiem mežiem un peldēties vietējā upītē.
Lielākajā daļā agrotūrisma fermu audzē ekoloģiskus produktus, kas pēc tam ir ļoti pieprasīti lielveikalos. Tāpat labu peļņu ienes arī tūristu izgatavotie sieri, medus, eļļa, vīns un citi produkti.
Interesanti, ka šāda piedzīvojuma cena ir visai augsta. Parasti darbs zemnieku saimniecībā maksā tikpat, cik tikpat ilga atpūta pieczvaigžņu kūrortā.