Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Šā gada pirmajā pusgadā stiprā alkohola patēriņš Latvijā ir pieaudzis par apmēram 5%, bet alus patēriņš ir samazinājies par 8,4%, liecina Latvijas alus darītāju aprēķini. Kopējais alkohola patēriņš Latvijā šogad ir palielinājies par apmēram 5%.
Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Ivars Grīslis prognozēja, ka arī gada beigās būs vērojama alus darītāju realizētās produkcijas būtiska samazināšanās. «Pārsvarā alus patēriņa samazināšanos ietekmē nelabvēlīgie laika apstākļi, kā arī sabiedrības labklājības līmeņa palielināšanās,» savu viedokli skaidroja Grīslis.
Pēc LADS pārstāvja domām, pēdējā laikā ir notikusi sabiedrības vērtību maiņa un stiprais alkohols daudz vairāk tiekot pielīdzināts vieglajam. «Arī visas pārmaiņas, kas šogad notika likumdošanas jomā un tirdzniecības ierobežošanā, nozarei nāca tikai par sliktu,» sacīja Grīslis.
Visstraujākais alkohola patēriņa pieaugums starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, kur pirmajā pusgadā stirpā alkohola patēriņš pieaudzis par apmēram 18%, alus — par 12%, bet vīna — par apmēram 7%.
Savukārt Lietuvā vīna patēriņš ir sarucis par 15%, bet alus un stiprā alkohola patēriņš pieaudzis par attiecīgi 6% un 10%.
2003. gadā Latvijas alkohola patēriņa struktūrā 45% aizņēma stiprais alkohols, 39% — alus, bet vīns aizņēma 15%.
Igaunijā stiprais alkohols pērn aizņēma 50% no kopējās patēriņa struktūras, bet Lietuvā — 29%. Alus patēriņa ziņā līdere ir Lietuva, kur alus aizņem 59% patēriņa, bet Igaunijā alus patēriņš aizņem 40%.