Foto: AFI/Gatis Dieziņš

Nedēļas notikumu TOP 5

  • Banālā un baltā dabas stihija
  • Kalvīti — par Ministru prezidentu!
  • Nabadzība latos un eiro
  • Oranžā revolūcija Ukrainā
  • «Spēlmaņu nakts» intrigu spēlītes

Valsts piedzīvoja Latvijas ģeogrāfiskajam platumam un klimatiskajai joslai banālu dabas stihiju — sniegputeni diennakts garumā. Neizbraucami kļuva vietējie haiveji, autobāņi un lauku ceļi, metropoles bulvāri un mazpilsētu ieliņas, iestiga automašīnas, kavējās sabiedriskais transports.

Saērcinātie braucēji un gājēji sunīja atbildīgos dienestus, kuri uz burvju mājiena nevīžoja nospodrināt brauktuves. Tikmēr atbildīgās amatpersonas medijos pierādīja publikai, ka sniegputeņa seku likvidēšanai tiek izmantoti visi tehnikas un cilvēku resursi, piedevām Latvija nav tik bagāta, lai varētu atļauties iepirkt sniega šķūrētājus, kas stundas laikā spētu novākt mēneša normas nokrišņus visā valsts teritorijā.

Notikušajā bija arī patīkams moments — stihijas maksimuma dienā 23. novembrī Latvijā nenotika neviena automašīnu zādzība.

Kad beidzās valsts svētku brīvdienu cēliens, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzticēja sastādīt nākamo Latvijas valdību Tautas partijas pārstāvim Aigaram Kalvītim. Cits potenciālais amata pretendents — Krišjānis Kariņš no «Jaunā laika» tika izbrāķēts, kā iemeslu minot kunga pieredzes trūkumu izpildvarā. Jau iepriekš premjera ambīcijas nācās apvaldīt arī Aināram Šleseram, kuram satiksmes ministra v. i. kapacitātē vajadzēja domāt ne par valdības modeļiem, bet situāciju uz valsts ceļiem.

Kalvīša kungs teicās nedēļas laikā sastādīt un Saeimā apstiprināt 4 labējo partiju koalīcijas valdību. Lai piesaistītu JL, potenciālais premjers Repšes partijai piesolīja 6 ministru portfeļus un veto tiesības «politiski jūtīgos jautājumos». Savukārt JL runasvīri spītējās, jo vēlējās komplektā Kalvīša kabinetā iedabūt savu politisko Siāmas dvīni — TB/LNNK, tātad izrietoši — nosūtīt opozīcijas trimdā LPP vai ZZS. Sarunu starpfinišā, piektdien, Kalvītis vismaz vārdos pieļāva veidot lielo labējo koalīciju, kad valdībā sēdētu visu 5 «latviešu» partiju ministri.

Publika valdības izveides kolīzijas uztvēra visumā rezervēti — cilvēkus vairāk apgrūtināja dabas stihija, ne reālpolitikas aktualitātes valstī.

Sķiet, politiskās kaislības Latvijā ir mūžīgas. Mirstīgi izrādās vienīgi politiķi. Kamēr varas tīkotāji kombinēja jau 13. atjaunotās brīvvalsts Ministru kabinetu, 26. novembrī mūžībā aizgāja Latvijas politikas veterāns Eduards Berklavs.

Aizvadītajā nedēļā tika oficiāli pavēstīts — statistikas dati liecina, ka Latvijā pārkāpta simboliska robežšķirtne, proti, iztikas minimums valstī jau lielāks par Ls 100 mēnesī.

Savukārt fakts, ka vairums Latvijas pensionāru, invalīdu un daudzbērnu ģimeņu lemtas nabadzībai, nebūt nav jaunums, bet lielas iedzīvotāju daļas, kas zina, visa atlikušā mūža realitāte.

Piedevām aktīvi valstī cirkulēja baumas, kas saistās ar 2005. gadā paredzēto nacionālās valūtas piesaisti apvienotās Eiropas valūtai. Daudzi gatavojas ļaunākajam un, vadoties no dzīvē pieredzētajām varas un naudas maiņām, prognozē, ka 1 latu pielīdzinās 1 eiro. Citiem vārdiem, tautai jāgatavojas kārtējai valsts sankcionētai iedzīvotāju masveida aplaupīšanai.

Pasauli Latvijas problēmas neinteresēja — pasaulei svarīgas bija prezidenta vēlēšanu kolīzijas Ukrainā. Latvijas oficiālā politika un latviski domājošie pilsoņi sprieda un vērtēja notikumus Ukrainā vienkāršoti kategoriski — tauta ievēlējusi «rietumnieciski orientēto» Viktoru Juščenko, kuram uzvaru nozagt mēģina «Maskavas atbalstītais» Viktors Janukovičs.

Latvieši gaidīja, ka «samta revolūcijai» Centrāleiropā, «dziesmotajai revolūcijai» Baltijā un «rožu revolūcijai» Gruzijā sekos «kastaņu revolūcija» Ukrainā.

Latvija pirmo reizi izbaudīja iespēju realizēt vienoto ES politiku — proti, sinhroni ar pārējām 24 savienības dalībvalstu galvaspilsētā Rīgā uz Ārlietu ministriju tika uzaicināts Ukrainas vēstnieks, lai diplomātam oficiāli paustu bažas par 21. novembrī notikušo vēlēšanu nedemokrātisko gaitu un iespējamo rezultātu viltošanu.

Par notikumu attīstību Ukrainā klātienē runāja ES vadība un Krievijas prezidents Vladimirs Putins — puses vienojās, ka jāizmanto visi politiskie līdzekļi, lai izvairītos no vardarbības Ukrainā.

Pagaidām Ukrainā turpinās politiska un juridiska konfrontācija, masu demonstrācijas un pilsoniskās nepakļaušanās akcijas. Par laimi, brutālas sadursmes un asinsizliešana abu prezidenta amata pretendentu piekritēju starpā līdz 26. novembra pusdienlaikam nav notikušas, arī spēka struktūras rīkojās saskaņā ar likumdošanu.

Bet latvieši, kas seko notikumu gaitai tālrādē, nu  saprot — oranžā nav vienīgi Nīderlandes sporta fanu, «Radio SWH», Tautas partijas vai mandarīnu, bet arī ukraiņu tautas brīvības ilgu krāsa.

Latviešu teātra ģēnija Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā 23. novembrī tradicionāli tika sadalītas teātra mākslas profesionālās balvas. Laureātu izvēle un sekojošā profesionāļu reakcija liecina, ka arīdzan mūzu pasaulē turpinās tradicionālie latviešu kašķi.

Prestižāko balvu kā aizvadītās sezonas labākais iestudējums saņēma Nacionālā teātrī Regnāra Vaivara režisētā 20. gadsimta klasiskā Eduarda Olbija luga «Kam no Vilka kundzes bail?». Šim žūrijas lēmumam strikti oponēja daudzi prominenti kritiķi, apgalvojot, ka izvēlēts godprātīgs, bet tradicionāls iestudējums, kamēr, dalot «Spēlmaņu nakts» balvas, faktiski nepiedodami noniecināts režisora Alvja Hermaņa veikums Jaunajā Rīgas teātrī, kura novatorismu ar sajūsmu novērtējuši vai visas Eiropas teatrāļi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp