«Mozilla Firefox» jeb vienkārši «Firefox» ir jaunākās paaudzes interneta pārlūkprogramma, kas atbalsta modernākos tīkla izstrādes standartus, nodrošina lietotājiem drošu interneta pārlūkošanu, kā arī piedāvā funkcionalitāti atbilstoši lietotāju pieaugošajām prasībām.
Jāuzsver, ka «Firefox» nav vienkārši kārtējais mārketinga produkts, kas izdaiļots ar krāsainām etiķetēm un apdziedāts ar slavinošām dziesmām, ko sacer mārketinga daļa, lai pēc iespējas dārgāk varētu iesmērēt to lētticīgam pircējam.
«Firefox» vēsture
«Firefox» ir veidota uz «Mozilla» projektā izstrādātā «Gecko» HTML izkārtojuma dzinēja bāzes. «Mozilla» projekts tika sākts 1998. gadā, kad «Netscape» komanda uzskatīja, ka viņu izstrādātā pārlūka «Netscape 4» iespējas ir beigušās un tas ir jāpārraksta no nulles, lai spētu konkurēt ar agresīvo konkurentu «Microsoft Internet Explorer». «Mozilla» izstrādātājiem bija lieli plāni attiecībā uz savu produktu, diemžēl tā izstrāde aizkavējās un nebija tik veiksmīga, kā sākotnēji iecerēts. Tādēļ «Microsoft» ar savu integrēto pārlūku «Internet Explorer» bija kļuvis par pārliecinošu tirgus līderi un, plūcot uzvaras laurus, 2001. gadā pārtrauca attīstīt savu produktu.
Tā kā monopolstāvoklis industrijā, kas tik strauji attīstās, nevar pastāvēt mūžīgi, 2002. gada septembrī dienas gaismu ieraudzīja modificēta «Mozilla» pārlūka versija ar nosaukumu «Phoenix». Izstrādātāju galvenais mērķis bija atdalīt pārlūku no smagnējās «Mozilla» pakas, kurā bez pārlūka vēl bija arī e-pasta un tērzēšanas (chat) klients, un izveidot vieglu, kā arī ātru pārlūku, kas atbalstītu jaunākos standartus un būtu pieejams dažādās operētājsistēmās.
Pamatiespējas
Tabi
Viena no «Firefox» neatņemamām sastāvdaļām ir tabi. Tie, kam apnikusi logu jūra, noteikti spēs novērtēt tabu piedāvātās iespējas. Jaunas lapas varat vērt nevis jaunos logos (Ctrl+N), bet gan tabos (Ctrl+T), kas atrodas programmas loga ietvaros. Ja attiecīgās lapas īpašnieks ir izveidojis speciālu ikoniņu, tā būs redzama gan adreses lauciņā, gan arī katrā tabā. Strādājot ar vairākiem atvērtiem tabiem, būs viegli orientēties, vadoties pēc lapu ikoniņām. Ja mēs vēlamies atvērt kādu saiti jaunā tabā, atliek tikai noklikšķināt ar peles rullīti vai arī, ja tāda nav, nospiest Ctrl un noklikšķināt. Pēc noklusējuma visi jaunie tabi tiks atvērti fonā, netraucējot darbu aktīvajā tabā.
Grāmatzīmes
Viena no iespējām, kas atstāta novārtā, lietojot «Internet Explorer» (IE), bija grāmatzīmes (IE tās sauc Favorites, bet «Firefox» — Bookmarks).
Grāmatzīmju administrēšana ir ļoti pārskatāma un lietotājam intuitīvi saprotama. Katrai «Firefox» grāmatzīmei ir iespējams pievienot savu atslēgvārdu (keyword). Parasti to izmanto lapām, ko lietotājs apmeklē ikdienā un nevēlas rakstīt garo adresi, tā vietā ierakstot adreses lauciņā izvēlēto grāmatzīmes atslēgvārdu, kas var būt tikai viens burts, un attiecīgā lapa tiks atvērta.
Tieši tāpat šos atslēgvārdus var izmantot arī meklētājiem. Praktiski katrā lapā, kur ir vienkāršs meklēšanas ievadlauks, var pievienot meklēšanu ar atslēgvārdu. Atliek tikai noklikšķināt šajā lauciņā un izvēlēties Add a Keyword for this Search…, un tiks izveidota jauna grāmatzīme ar meklētāja parametriem un atslēgvārdu. Piemēram, ja mēs bieži izmantojam «Siets.lv», tad mums noteikti būs vēlme to darīt, izmantojot atslēgvārdus. Atverot «Siets.lv» pirmo lapu un pievienojot jaunu grāmatzīmīti ar atslēgvārdu «s», pārlūka adreses lauciņā būtu jāievada «s» un frāze, ko meklēt, un ekrānā parādīsies rezultāti.
Dzīvās grāmatzīmes jeb RSS/Atom sindikācija
Tas vēl nav viss, jo, kā mēs zinām, internetā viss notiek ļoti strauji. Lai lietotājs vienmēr būtu informēts par kādas lapas jaunumiem, viņš var pievienot arī dzīvās grāmatzīmes (Live Bookmarks). Tās izmanto attiecīgās lapas ziņu sindikāciju RSS (Rich Site Summary) vai Atom datu formātos. Ziņu sindikācija nozīmē procesu, kad jaunākās ziņas vai to anotācijas tiek eksportētas speciālā XML formātā (RSS/Atom) un lietotāja programma to ik pēc noteikta laika pārbauda un informē par jaunumiem. Pievienojot dzīvo grāmatzīmi, tiks izveidota jauna mape, kas būs zilā krāsā un kur atradīsies visas jaunākās ziņas no konkrētās lapas. Uzreiz gan jāapbēdina, ka ne visās lapās ir pieejami šie formāti.
Alternatīvie stili
«Firefox» piedāvā arī iespēju pārslēgties starp lapas piedāvātajiem alternatīvajiem stiliem. Par šādu iespēju lietotāju informēs nelielā dzeltenīgā krāsu paletes ikoniņa apakšējā labajā stūrī. Bieži vien gadās, ka kādā lapā ir izvēlēts neveiksmīgs krāsu salikums un teksts nav salasāms. Tādos gadījumos var izmantot iespēju atslēgt stilus (View -> Page Style -> No Style).
Meklēšana
Arī meklēšanu «Firefox» izstrādātāji krietni uzlabojuši. Tā ir realizēta ļoti eleganti — atliek tikai lapā sākt kaut ko rakstīt, un tūlīt apakšējā daļā automātiski parādās meklēšanas lodziņš un teksta daļā, ja meklējamais vārds eksistē, šis vārds tiek iekrāsots. Var izvēlēties arī, lai tiktu izcelti visi atrastie vārdi. Aplūkot rezultātus iespējams, vai nu izmantojot peli, vai arī, kā parasti, taustiņu F3. Ja izvēlas atslēgt šāda veida meklēšanu (Tools->Options->Advanced->Accessibility->Use Find As You Type), var sākt vārdu meklēšanu tekstā, arī ierakstot vispirms «/», kam seko meklējamais vārds. Ierakstot vārdu «/linux»,tiks atrasts jebkurš teksts, kurā ir vārds linux. Protams, strādā arī klasiskā taustiņu kombinācija Ctrl+F.
Drošība
Pastaigas pa interneta plašumiem vairs nav tik drošas, kādas tās bija pirms dažiem gadiem. Patlaban uz katra stūra lietotājs tiek pakļauts riskam iegūt galvassāpes, risinot problēmas ar kādu nejauši instalētu programmu atinstalēšanu. Ja tas turklāt ir iesācējs, kas nav uzstādījis pēdējos «Microsoft» piedāvātos ielāpus un nelieto antivīrusu, ne arī citas papildu programmas, kas aizsargā «Internet Explorer» lietotājus no interneta drazas, tad galvassāpes ir garantētas. «Firefox» izstrādātāji šajā ziņā par primāro uzskata drošību. Šā iemesla dēļ pārlūkā ir paredzēti dažādi papildu drošības pasākumi, kas pabrīdinās lietotāju par iespējamām briesmām.
Ņemsim par piemēru fišingu — pēdējā laikā tik aktuālo problēmu ar hakeru izsūtītām e-pasta vēstulēm, kurās minēta īpaši izveidota saite ar kādas bankas lapu, kurā lietotājam jāievada savs lietotāja vārds un parole, lai pārbaudītu sava konta statusu. Protams, tā ir viltus lapa, kas izveidota kā īstās bankas internetā lapas kopija, bet lietotājam jau no tā vieglāk nekļūs, ja viņa konts tiks patīrīts… «Firefox» izstrādātāji šādiem gadījumiem paredzējuši īpašu paziņojumu, kas informē lietotāju, kādu lapu viņš patiesībā taisās apmeklēt. Protams, šādi brīdinājumi nepalīdzēs lietotājiem, kas parasti neko nelasa, bet akli spaida pogas Yes un Ok.
Tā kā šādus paziņojumus lietotājs var arī neievērot, tad pārlūkā ir iestrādātas vēl dažas lietas. Pārlūka adreses lauciņš tiek iekrāsots dzeltenā krāsā tajās reizēs, kad notiek pieslēgums, izmantojot šifrēto protokolu, ko parasti lieto bankās un citās lapās, kur ir nepieciešama pastiprināta datu drošība. Papildus tam adreses labajā pusē parādās arī ikoniņa atslēdziņas izskatā. Tieši tāda pati atslēdziņa ir redzama arī statusa joslā kopā ar adresi. Lietotāju neizdosies piemuļķot arī ar uznirstošiem logiem, jo tajos paliek redzams adreses lauciņš.
Uznirstošo logu bloķētājs
Runājot par dažādiem nevēlamiem reklāmas logiem, kas ik pa laikam pamanās izlīst no kāda stūra, jāteic, ka «Firefox» lietotāji par tādām problēmām jau sen ir aizmirsuši, jo lieto lielisku uznirstošo logu bloķētāju. Vienīgais, kas atgādina lietotājam, ka kādā lapā ir nogalināts kāds nerātnelis, ir neliela ikoniņa statusa joslā. Iespējams, ka jaunie «Firefox» lietotāji vēl nav aizmirsuši tās logu kaujas, kādas bija, lietojot «Internet Explorer», un arī šajā pārlūkā skumst pēc tām. Viņiem tiek piedāvāta informatīva josla, kas parādās pārlūka augšējā daļā. Noklikšķinot uz tās, lietotājs var izlemt, ko darīt ar neatvērto logu.
Citas iespējas
Lietojot «Firefox», nav nepieciešams atslēgt pilnībā «JavaScript» atbalstu, jo tiek piedāvāta iespēja atsevišķi atslēgt un neļaut izpildīt tikai pāris izplatītākās funkcijas. Par lejupielādi rūpējas lejupielāžu menedžeris, bet visas saglabātās paroles var apskatīt un tās aizsargāt ar galveno paroli. Ja lietotājam nepatīk programmas noklusētais izskats, to var nomainīt, izmantojot dažādās internetā piedāvātās tēmas. Meklēšana iespējama, lietojot īpašu meklēšanas logu, kurā var veikt pieprasījumus vairākiem interneta meklētājiem. Ja lietotājam ir nepieciešams vēl kāds, to var pievienot, izmantojot internetā atrodamo meklētāju datu bāzi.
Viena no galvenajām šā pārlūka priekšrocībām ir iespēja pievienot savu paplašinājumu (Extension). Ar paplašinājumiem var panākt papildu funkcionalitāti, kas netiek piedāvāta noklusētajā konfigurācijā, bet ir pieejama, izmantojot dažādus apslēptus konfigurācijas parametrus. Daudzas pārlūka iespējas, kas rakstā tika minētas, iespējams papildus vēl smalkāk konfigurēt atbilstoši lietotāja vajadzībām — bet tas jau ir atsevišķs stāsts citai reizei.