Foto: AFI/Normunds Mežiņš

Nedēļas notikumu TOP 5

  • Kalvītis — beidzot Ministru prezidents!
  • Miljoni Latvijas triecienceltnēm
  • Asiņainās rotaļas ar beisbola nūju
  • AIDS draudu orientācijas maiņa
  • Pēcnāves īsās slavas mirklis

Latvija 2. decembrī beidzot tika pie jaunas, turklāt vairākuma valdības. Aigars Kalvītis (TP) kā godavīrs pildīja politisko solījumu, proti, operatīvi radīja varas partiju koalīciju ar «Jaunā laika» (JL) līdzdalību. Uzticības balsojums Saeimā noslēdza spraigas aizkulišu politikas cēlienu divu nedēļu garumā. Šīs valdības izveidi raksturoja spējas politisko spēlmaņu viedokļu maiņas, savstarpēji aizskaroši paziņojumi, pat Tautas partijas (TP) tēva-dibinātāja un «intelektuālā potenciāla» Andra Šķēles it kā iesaistīšanās publiskajā politiskajā apritē. Ilga un mokoša bija Kalvīša tielēšanās ap Einara Repšes «kontraversiālo» politisko figūru, līdz ekspremjeram tika uzticēta nacionālā «pentagona» — Aizsardzības ministrijas — vadīšana. Pretēji daļas vēlētāju simpātijām/antipātijām vietu pozīcijā saglabāja «mācītāju» partija, kamēr «tēvzemieši» pēdējā brīdī izšķīrās atteikties no dalības koalīcijā. Acīmredzot šī partija, 2005. gada pašvaldību vēlēšanu gaidās domājot par nacionālkonservatīvo reputāciju, nolēma nekļūt par līdzdalībnieci nenovēršami nepopulāru politisko un sociālo lēmumu pieņemšanā.

Tikmēr Saeimas svētītie ministri sparīgi ķērušies pie valstiskā darba. Veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP) aicinājis mediķus domāt valstiski un rīkoties humāni, līdz jūlijam velti algas pielikumu paģērot, būt saprātīgiem un piekrist streiku moratorijam. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (JL) publiski noraidīja krievvalodīgo līdzpilsoņu aizdomas, ka viņa, lūk, īstenošot agresīvi latvisku izglītības politiku valstī. Druvietes kundze pat publiski dievojās, ka par izglītības kvalitātes jautājumiem viņa esot gatava dialogam pat ar krievu skolu aizstāvju «štābistiem».

Amatu jaunajā valdībā saglabājusi kultūras ministre Helēna Demakova (TP), kas sev raksturīgajā apņēmībā varēs turpināt realizēt ambiciozus projektus. Aizvadītajā nedēļā Kultūras ministrijas un Rīgas Domes koordinācijas komisija pieņēma principiālu lēmumu — akustisko koncertzāli būvēt uz AB dambja, bet laikmetīgās mākslas muzeju — Andrejsalā, bijušās TES korpusos. Celtniecībai nepieciešamie latu miljoni tiks ņemti no 2004. gadā gūtajiem privatizācijas ienākumiem.

Abas būves plāno svinīgi atklāt 2008. gadā — par godu Latvijas Republikas apaļajai jubilejai. Tikmēr radušās problēmas citas valsts svētku kultūras triecienceltnes — Nacionālās bibliotēkas «gaismaspils» — projektam. Proti, grupa būvlaukuma teritorijā nojaukšanai paredzēto ēku dzīvokļu saimnieku, neapmierināti ar Kultūras ministrijas piedāvāto kompensāciju, gatavojas tiesā pret valsti aizstāvēt privātīpašuma svētumu Latvijā.

Savukārt pagājušajā nedēļā tika publiskots no amata aizejošās tieslietu ministres Vinetas Muižnieces plāns būvēt Latvijā trīs jaunus cietumus. Latvijas moderno, komfortablo un eiropeisko «bastīliju» celtniecība nodokļu maksātājiem izmaksātu teju 40 miljonus latu — aptuveni pusi no Nacionālās bibliotēkas vērtības.

Cietumu civilizēšanas problēmai piemīt arī ārpolitiska dimensija. 2. decembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lēma, ka Mihailam Fartbuham, kas savulaik Latvijā notiesāts par genocīdu, pienākas 6000 eiro liela kompensācija, jo noziedznieka ieslodzījuma apstākļi Matīsa cietumā ECT vērtējumā, lūk, pielīdzināmi spīdzināšanai. Valstij vajadzēs vien tērēt naudu, lai noziegumos pret cilvēci vainotie arestanti turpmāk kamerā justos komfortabli — kā, piemēram, «Lionas miesnieks» Klauss Barbjē Francijas cietumā.

Vardarbība kļūst par daudzu pusaugu skolasbērnu eksistences formu. Šajā mācību gadā jau otrs šokējošs incidents gadījies Jēkabpilī. Ģimnāzisti pikojoties saķīvējušies, un konfliktam izvērtās dramatisks turpinājums — 9. klases «varonis» savu iespējamo «pāridarītāju» no 11. klases iekaustīja ar beisbola nūju.

Tā nu pirmo ziemas sniegu krāsoja tik absurdi lietas asinis. Cietušais ar ielauztu galvaskausu komas stāvoklī hospitalizēts Rīgas slimnīcā. Raud gan upura, gan uzbrucēja māte, pedagogi bezspēcīgi rausta plecus un spriež par sociālās vides kaitīgo ietekmi uz pubertātes laika hormonu vētru destabilizētajiem tīņu prātiem.

Interesenti noskaidrojuši, ka provinciālajā Jēkabpilī nav nevienas amerikāņu kulta sporta — beisbola — komandas, toties pilsētas sporta preču veikalā iegādājams amerikāņu grāvējfilmu klasiskais nāveklis — beisbola nūja.

Arī šogad 1. decembrī Latvijā atzīmēja Pasaules AIDS dienu. Tika rīkoti dažādi aģitācijas un informatīvie pasākumi. Pieminot nāvējošās slimības upurus un inficētos cilvēkus, aptuveni pussimts jauniešu galvaspilsētā sarīkoja lāpu gājienu. Tika atzīts, Latvijā AIDS izplatību ierobežot neizdodas. Turklāt valstī vērojama jauna tendence — starp HIV nēsātājiem aizvien vairāk jaunu sieviešu (kopumā starp inficētajiem jau 27% sieviešu). Speciālisti lieku reizi varēja brīdināt — AIDS nav vienīgi narkomānu un homoseksuālistu drauds. Visbīstamākie izrādās heteroseksuālie kontakti. Patlaban Latvijā oficiāli reģistrēti 3008 HIV nēsātāji un 262 AIDS slimnieki.

Par dienas varoņiem valdības apstiprināšanas dienā vis nekļuva premjers un viņa kabineta locekļi, ne arī Valsts prezidente, kas klātienē sveica Aigaru Kalvīti un viņa ministrus. Publikas vislielāko ievērību guva kāda 82 gadus veca anonīma pensionāre, precīzāk — viņas nāves apstākļi… Sievieti rīta agrumā nosita no galvaspilsētas Čaka ielas nama jumta krītošs ledus blāķis. Kas zina, nelaiķe pirmo un vienīgo reizi nonākusi mediju apritē. Valstī nu vienas pensionāres mazāk. Ja negadījuma upurei atradīsies apņēmīgi radinieki, iespējami tiesu darbi ar mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju. Prāvošanās, jādomā, paildzinātu aizgājējas vārda piesaukšanu ziņu aģentūru lentēs un televīzijas raidījumos.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp