/nginx/o/2018/07/12/8717309t1h022d.jpg)
Pudele apstājās konkrēti — pret Mazo Veru. Es jums teikšu vēl precīzāk — pudeles kakliņš skatījās Mazajai Verai tieši acīs. Lūrēja, acis nenolaidis un elsa: «Stāsti! Stāāāstiiiii…..» Pārējie aizturētu elpu gaidīja, —Veročkas īpašais sekss varētu būt īpašāks par īpašu.
Te nu prasās pēc mazas atkāpītes. Neba tāpēc, lai klārētu, kaut ko par krievu pirmo filmu ar erotiski atklātām ainām, kur galvenā varone (Mazā Vera — ja nu kāds tomēr neatceras) līgani šūpojas uz puiša (uz Sergeja laikam) jātnieces pozā. Un pār gurniem nevainīgi pārkritusi zilā kleitiņa…
Tobrīd pēkšņi atklājās, ka Padomju Savienībā sekss tomēr ir. Un, lai par to vēl un vēl pārliecinātos (jo atkārtošana — zināšanu māte), daudznacionālās padomju tautas masas skrēja uz filmu kā plēstas. Vai reizes 10 pēc kārtas.
… Patiesībā gribēju pastāstīt tikai to, kā Mazā Vera tika pie savas iesaukas. «Melnais» vainīgs. Viņš drosmīgi uzlika punktu uz «i». Publiski formulēja. 10. klasē. Fizikas stundā. Mums pārsvarā visas atcerēšanās vērtās lietas notika 10. klasē. Bet ne fizikas stundās…
Tātad MV bija meitene (traki smuka), kas jaunību izmantoja ne tikai, lai kaltu galvā fizikāli ķīmiskas formulas. Viņas stundu sarakstā bija arī «disenes» (TTP, «Draudzība», «Anglikāņi») un kafejnīcas («Veldze», «Malvīne», «Lāsīte»).
Viņa zināja, kas ir «Elita», «Kosmoss» un «Diplomāts». Nelietoja, bet zināt zināja. Tāpēc jau viņa bija Mazā Vera, nevis Baibiņa. Bet skolotāji domāja, ka lieto. Un fizikas «učene» «Miza» uz Veročku (toreiz gan viņu tā vēl nesauca) bija uzēdusies kā ne uz vienu citu.
Toreiz viņa 5 minūtes nokavēja stundas (otrās) sākumu. Laikam vakar bijusi nakts «disenē». Noguris cilvēks — kas tur sevišķs? Klusi atvēra durvis, noskaitīja dzejolīti: «Lūdzu piedodiet par traucējumu, vai drīkst sēsties?» un, galviņu nodūrusi, virzījās uz savu pēdējo solu.
«Miza» ar lēcienu nostājās priekšā, uztaisīja seju kā tai kolhozniecei (kas kopā ar strādnieku stutēja sirpi un āmuru «Mosfiļm» titros) un bļāva: «Kā tu izskaties, Bahmane?! Man trūkst vārdu! Kā… kā… kā…»
«… Kā Mazā Vera,» «Melnais» pabeidza teikumu.
Kopš tās dienas viņu citādi neviens nesauca, un es jums teikšu — tas bija komplimentu kompliments, lai ko par to nedomātu «Miza» un viņai līdzīgie. Vai Mazā Vera tolaik jau kaut ko zināja par seksu? Par to vēsture klusē. Baumoja jau visādi, bet ar svecīti neviens blakus nebija stāvējis. Ja nu vienīgi «Miza»…
Tagad dzelzs priekškars ir kritis. Pudele skatījās Mazajai Verai tieši acīs, un visi, aizturējuši elpu, gaidīja. Varbūt tikai man vienīgajai likās, ka Veročkas īpašais sekss varētu būt īpašāks par citiem īpašajiem? «Stāsti! Stāāāstiiiii…..»
Mazās Veras stāsts — nākamajās «Pudeles klačiņās» 9. decembrī.