Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete plāno tikties ar mazākumtautību skolu vadību, lai mēģinātu pārliecināt, ka mācības divās valodās nevis kaitē, bet gan palīdz labāk apgūt zināšanas. To Druviete sacīja intervijā aģentūrai BNS.
Viņa minēja, ka jau bijušais izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs iesāka pārmaiņu būtības skaidrošanu, taču viņa to nolēmusi turpināt nedaudz atšķirīgā «psiholoģiskā aspektā». «Šādas sarunas ir notikušas, bet es piedāvāju nedaudz atšķirīgus akcentus, jo mums ir jānoskaidro, kas tad īsti ir šo protestu pamatā,» pauda Druviete. «Un tad mums būtu jāskaidro, nevairoties arī no atsauces uz citu valstu pētījumiem, ka mācības divās valodās, gluži otrādi, atvieglo zināšanu apguvi, jo bērnam jākoncentrējas uz jēdzienu, nevis uz vārdu,» turpināja Druviete.
Ministre ir pārliecināta, ka bilingvālā izglītības sistēma kopumā ir laba un, ja skolās ir problēmas, tas nenozīmē, ka sistēma ir slikta. «Ir konkrēti gadījumi, kas ir vainīgs. Vai nu skolotājs, vai slikta mācību grāmata, varbūt bērnam problēmas ģimenē. Cēloņi ir individuāli, nevis kolektīvi,» pauda Druviete.
Uz skolām braukšot gan ministre, gan padomnieki, iespējams, ka tiks organizēti arī semināri un aicināti ārvalstu pārstāvji, kas dalīsies savā bilingvālās izglītības pieredzē.
Ministre uzskata, ka būtiska nozīme ir arī tam, kā tiek nosauktas pārmaiņas, kas mazākumtautību skolās notika 1. septembrī — tās nekādā gadījumā nevajagot saukt par izglītības reformu. «Es negribētu runāt par mazākumtautību izglītības reformu, tas gluži vienkārši ir viens no konsekventiem soļiem. Tieši tā tas arī ir jānostāda, ka tā nekādā gadījumā nav reforma. Pirmais solītis 1989. gadā, kad ieviesa obligātu latviešu valodas mācīšanu, tad bilingvālā izglītība…»
Ar aktīvām diskusijām un skaidrošanu Druviete cer novērst iespēju, ka atkal varētu atsākties masveida skolēnu streiki. Par izmaiņām Izglītības likumā Druviete atkārtoja, ka tās nav plānotas un ministrija veikšot savu uzdevumu — pildīšot likumu.
Jau ziņots, ka pāreja uz daļējām mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolu 10. klasēs ar šo mācību gadu izraisīja plašus krievu kopienas pārstāvju, arī kreiso politisko spēku, protestus. Liela loma protestu organizēšanā bija Krievu skolu aizstāvības štābam, kas joprojām skolās aģitē pret mācībām latviešu valodā. Štābs paziņojis, ka tuvākajā laikā skolēnu streiki atsāksies.