Foto: AFI/Elmārs Rudzītis

Saeima pirmdien ārkārtas sēdē ar 70 balsīm «par», 15 — «pret» un vienam deputātam atturoties, galīgajā lasījumā pieņēma likuma «Par dzīvojamo telpu īri» grozījumus, kas nosaka jaunus īres maksas «griestus» turpmākajiem trim gadiem.

Pret likumprojektu balsoja premjera Aigara Kalvīša pārstāvētās Tautas partijas (TP) frakcija, atturējās neatkarīgais deputāts Andrejs Radzevičs, bet balsojumā nepiedalījās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP), deputāti Artis Kampars (JL) un Vjačeslavs Stepaņenko (LPP).

TP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš teica, ka pieņemtie likuma grozījumi ir «bezatbildīgi» un vislielākie cietēji būs denacionalizēto namu īrnieki, jo nami līdzekļu trūkuma dēļ netiks remontēti, turpinās grūt, dzīvojamais fonds turpinās sašaurināties, bet īrnieku dzīves apstākļi — pasliktināties. Viņš ir pārliecināts, ka sagatavotie grozījumi likumā par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā ir pietiekami, lai jau nākamā gada pirmajā pusgadā iedarbinātu reālu palīdzības mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem.

Denacionalizētajās vai likumīgajam īpašniekam atdotajās mājās, kurās īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, maksimālā īres maksa 2005. gadā tika noteikta 0,60 latu par kvadrātmetru, 2006. gadā — 0,72 lati par kvadrātmetru, bet 2007. gadā — 0,84 lati par kvadrātmetru. Patlaban spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka šogad īres «griesti» ir 0,48 lati par kvadrātmetru. Sākotnēji likumā īres «griestus» nākamgad bija plānots atcelt.

Saeima neatbalstīja deputātes Annas Seiles (TB/LNNK) ierosinājumu noteikt maksimālās īres maksas ierobežojumu tikai 2005. gadam.

Likumā tika ierakstīts, ka namīpašnieks drīkst brīdināt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu tikai tad, kad būs stājušies spēkā šie grozījumi. Paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2005. gada 1. janvārī. Likums «Par dzīvojamo telpu īri» arī noteiks, ka brīdinājums privātpersonām jāizsūta trīs mēnešus pirms īres maksas palielināšanas. Tātad paaugstinātā īres maksa būs jāsāk maksāt tikai nākamgad aprīlī.

Saeima atbalstīja deputātes Ineses Šleseres (LPP) priekšlikumu atļaut īrētajā dienesta viesnīcas telpā īrniekam dzīvot kopā ne tikai ar laulāto, bet arī ar darba nespējīgiem īrnieka ģimenes locekļiem, kas ir viņa apgādībā, ja to paredz dienesta dzīvojamās telpas īres līgums.

Saeimā atbalstu neguva cits Šleseres priekšlikums, saskaņā ar kuru tika rosināts noteikt: ja uz darba attiecību pamata dibināts valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa vai dienesta īres līgums turpinājies vairāk nekā desmit gadu un īrnieks visu šo laiku ir bijis darba attiecībās ar valsts vai pašvaldības iestādi, īrniekam, ar kuru kopā dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns, ir tiesības par aizņemto platību slēgt dzīvojamās telpas īres līgumu.

Pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam Saeima atbalstīja Šleseres priekšlikumu, kas uzdod bāriņtiesām vai pagasttiesām rūpēties, lai ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras ar tiesas spriedumu tiek izliktas no saviem agrākajiem dzīvokļiem, vēl pirms izlikšanas tiktu nodrošinātas ar citām dzīvošanai derīgām telpām.

Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā īrniekiem būs tiesības rakstveidā saņemt informāciju par maksu par pakalpojumiem un tās aprēķināšanas metodiku.

Dzīvojamās telpas īres līgumā būs jānorāda persona, kurai maksājama īres maksa un maksa par pakalpojumiem, šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese. Ja īres maksa un maksa par pakalpojumiem kārtojama kā bezskaidras naudas norēķins, līgumā norādāms bankas konts, kurā veicama iemaksa. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā termiņā un kārtībā.

Ir atbalstīts ierosinājums, kas nosaka, ka izīrētājam vai pakalpojumu sniedzējam jāatlīdzina īrniekam zaudējumi, ja netiek nodrošināti pamatpakalpojumi — apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana.

Īres valdes izdoto lēmumu izpildi, kuri likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēti, pēc savas kompetences nodrošinās attiecīgā pašvaldība.

Ministru kabinetam būs līdz 2005. gada 1. martam jāizstrādā un līdz 2005. gada 1. jūlijam jāievieš valsts un pašvaldības atbalsta programmu un kompensāciju mehānismi īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētajā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā dzīvojamajā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Grozījumi likumā «Par dzīvojamo telpu īri» stāsies spēkā 2005. gada 1. janvārī.

Šodien Saeimā pieņemtajā 2005. gada valsts budžetā valsts līdzdalībai denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanā līdzekļi nav paredzēti. Tiek solīts, ka tie tiks rasti, nākamgad veicot grozījumus budžetā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp