Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu denacionalizēto namu īrniekiem būtu nepieciešams izmaksāt nevis naudā, bet, piemēram, novirzot to kā pirmo iemaksu jauna dzīvokļa iegādei.
Par to otrdien vienojās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) un Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs (LSDSP).
Kučinskis otrdien pēc tikšanās ar Rīgas Domes pārstāvi žurnālistiem norādīja, ka dzīvojamās telpas atbrīvošanas vienreizējais pabalsts ir būtisks mehānisms, lai risinātu denacionalizēto namu īrnieku problēmas. Arī Karpovičs uzsvēra, ka Rīgas pašvaldībai visizdevīgākais palīdzības sniegšanas mehānisms denacionalizēto māju īrniekiem būtu izmaksāt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu.
Vienlaikus ministrijas un Rīgas Domes pārstāvji uzsvēra, ka dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu nebūtu ieteicams izmaksāt naudā, lai «nekārdinātu pabalstu saņēmēju iztērēt šos līdzekļus neatbilstoši mērķim».
Plānots, ka nākamā gada sakumā tiks izstrādāts tāds mehānisms pārcelšanās pabalstiem, kas garantētu efektīvu izmantošanu paredzētajiem mērķiem, nevis citām vajadzībām, norādīja ministrs.
Pēc Rīgas Domes pārstāvja teiktā, pašvaldība plāno sniegt palīdzību denacionalizēto māju īrniekiem, attīstot pašvaldības dzīvokļu būvniecību. Arī ministrs norādīja, ka valsts varētu piedalīties ar finansējumu jaunu māju celtniecībā.
Kučinskis informēja, ka jau tuvākajā laikā iecerējis pārrunāt ar bankām pirmās iemaksas garantēšanas iespējas dzīvokļu iegādei no valsts puses. «Tā kā mūsu rīcībā jau ir 551 000 latu, garantiju fonds darbu varētu uzsākt jau janvārī,» teica ministrs.
Tikšanās laikā Kučinskis un Karpovičs vienojās, ka Rīgas Domes izveidotajā darba grupā, kas apspriedīs jautājumus par pabalstiem, būtu jāiekļauj ministrijas pārstāvis, savukārt ministrijas izveidotajā darba grupā — Rīgas Domes pārstāvis.
Kā jau ziņots, Saeima pirmdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma «Par dzīvojamo telpu īri» grozījumus, kas nosaka jaunus īres maksas griestus turpmākajiem trim gadiem.