- Latviju kontrolēs Sudraba
- Nāve uz Liepājas ceļa
- Ziedrija «pietiesā» Latviju
- Īres griesti pagaidām nebruks
- Dievnams atvērts baznīcēniem
Rudens sesijai beidzoties un Ziemassvētku noskaņās dzīvodami, Saeimas deputāti pēc vairākām balsošanas kārtām par nākamo Valsts kontrolieri izraudzījās Tautas partijas augstajam amatam ieteikto Ingūnu Sudrabu.
Balsojums (58 deputāti — par) nozīmēja pirmās reālās pretrunas starp «Jauno laiku» un pārējām koalīcijas partijām. JL runasvīrs Edgars Jaunupa kungs pavēstīja, ka Sudraba ir valstiski neuzticama persona. Kā nekā, ilgstoši strādādama Finanšu ministrijā, viņa nemākulīgi nodarbojusies ar «Eiropas naudas» dalīšanu , bet, JL ministra Valda Dombrovska «spiesta aiziet» no valsts darba, turpinājusi karjeru augstā amatā «Parekss bankā». Pēc modrā deputāta ieskata, pēdējais apstāklis Sudrabai uzlicis melnu aizdomu zīmogu. Varētu domāt, cienījamā kundze kalpojusi kādam kriminālam kartelim, nodarbojoties ar kokaīna netīrās naudas atmazgāšanu.
Latvija tuvojās nāvējošai robežšķirtnei — 500 ceļa negadījumu upuri aizejošajā 2004. gadā. Īpaši bezkaunīgi nāve saimniekoja uz Liepājas šosejas. It kā slikti tīrīta brauktuve vainojama, ka nelaimīga Kurzemes uzņēmēja vadītais auto ieslīdēja ceļmalas dīķi, kur četru cilvēku ģimenei bija lemta bojāeja noslīkstot.
Savukārt pie Auces divu auto sadursmē dzīvības zaudēja abi šoferi. Publika apraudāja vienu traģēdijas upuri — nacionālās izlases bobslejistu Juri Latišu. Tikmēr otram nelaimīgajam pēc nāves izdevās izvairīties no liekas publicitātes un palikt anonīmam.
Zviedrijā arodbiedrībām iztapīgā Darba tiesa noraidīja būvfirmas «Laval un partneri» sūdzību. Pēc justīcijas atzinuma, zviedru arodbiedrības bijušas tiesīgas sākt Latvijas būvfirmas boikotu. Pēc šī «Laval un partneri» biznesa interesēm nelabvēlīgā verdikta atklājās, ka boikotam gatavas pievienoties vēl vismaz 6 zviedru arodbiedrības, piemēram, transporta strādnieki, kuru spēkos pilnībā paralizēt darbus firmas objektos.
Savukārt «Laval un partneri» advokāti pavēstījuši, ka meklēs taisnību EK tiesā.
Saeima pieņēma un Valsts prezidente izsludināja likuma grozījumus par t.s. īres griestu saglabāšanu valstī vēl uz trim gadiem. Zīmīgi, Saeimā, apliecinot īsteni labējā spēka ambīcijas, «pret» balsoja vienīgi Tautas partijas deputāti. Nu premjeram Aigaram Kalvītim un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim (abi — TP) būs jāuzņemas atbildība, lai Latvijā savlaicīgi tiktu izstrādāti reāli kompensācijas mehānismi un, aizritot nākamajiem trim gadiem, atkal tūkstošiem maznodrošināto īrnieku neriskētu zaudēt savu apdzīvojamo platību t.s. saimnieku mājās.
Kučinska kungs patlaban aģitē par risinājumu, kad valdības atvēlētās kompensācijas no budžeta veidotu pirmo iemaksu jaunu dzīvokļu celtniecībai.
Tikmēr namīpašnieku apvienības jau strikti paziņojušas, ka likuma grozījumus apstrīdēs Satversmes tiesā, ja vajadzēs — arī Eiropas juridiskajās institūcijās.
Īsi pirms Ziemassvētkiem apmeklētājiem beidzot tika atvērts Rīgas Doms. Dievnamu kā cilvēkiem potenciāli bīstamu jūnijā slēdza pēc kultūras ministres Helēnas Demakovas rīkojuma. Nu nedrošās katedrāles kolonnas apstīpotas un novērsta velnišķīgā varbūtība, ka Doma gotiskās velves varētu nobrukt pār dievlūdzējiem un tūristiem.
Rīgas Doma vaļā vēršanas brīdī augstākos spēkus debesīs un valdībā tencināja arhibīskaps Jānis Vanags. Savukārt Demakovas kundze dievojās, ka, izdarot grozījumus nākamā gada budžetā, tikšot atrasta naudiņa, lai valsts galvenās baznīcas remontdarbi turpinātos.
Kā zināms, 2011. gadā tiks pieminēta Rīgas Doma celtniecības 800. gadskārta. Lai pilnībā restaurētu šo unikālo celtni, pēc speciālistu pieticīgākajām aplēsēm būs jāiztērē vismaz Ls 8 miljoni.