Nagu sēnīšu infekcija

Nagu sēnīšu infekcija (onihomikoze) bieži tiek uzskatīta tikai par kosmētisku traucējumu, tāpēc tās ārstēšanai netiek veltīta īpaša uzmanība. Neārstējot šo infekciju, tā progresē mēnešiem un gadiem, ne tikai bojājot nagu izskatu, bet arī radot diskomfortu un sāpes, kas var negatīvi ietekmēt gan cilvēka pašsajūtu, gan profesionālo un sociālo dzīvi. «Cilvēki ar onihomikozi, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, sabiedrībā daudz zemāk vērtē savu veselību, (..) izskatu, psihisko veselību un labsajūtu. Viņiem arī ikdienā ir ierobežojumi, piemēram, ierobežota apavu izvēle,» secināts ASV veiktā pētījumā «Ar onihomikozi sirgstošu cilvēku dzīves kvalitāte». Nagu sēnītes izplatība Onihomikoze ir nagu sēnīšu infekcija, ko izraisa nejauša infekcijas nokļūšana nagos caur sīku plaisu. Infekciju visbiežāk var iegūt sabiedriskās telpās (pirtī, kopējā dušā, peldbaseinā, vingrošanas zālē), lietojot kopēju dvieli vai apģērbu. Nagu sēnītes izraisītās sekas ir nedabiski dzelteni vai pelēcīgi nagi, kas ir trausli, drupani un biezāki nekā parasti; infekcijai progresējot, var tikt bojāti visi nagi un ķermeņa āda. Pētījumos par pēdu slimību izplatību Eiropā atklāts, ka «sēnīšu un citas izcelsmes pēdu slimību izplatība ir daudz lielāka, nekā iepriekš novērtēts». Pasaulē ar nagu sēnīti inficēti vidēji 2–8% cilvēku. Lielbritānijā, piemēram, apmēram 3%, Somijā un ASV — 7–10%. Latvijā nav veikti pētījumi, bet speciālistu vērtējumā izplatība varētu būt pat 15%, un infekcijai ir tendence izplatīties. Infekcijas radītās sekas Pētījumā par onihomikozes ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti secināts, ka šīs infekcijas ietekme uz cilvēku nav nenozīmīga — papildus dažādiem fiziskiem traucējumiem redzamais nagu defekts var mainīt arī citu cilvēku attieksmi. Pētījumā tika intervēti 680 cilvēki, no kuriem 299 bija konstatēta onihomikoze. Vairāk nekā 70% pacientu onihomikoze bija jau vairāk nekā gadu. Visos mērījumos, izņemot vienu (sociālo pašapziņu), onihomikozes pacientiem bija ievērojami zemāki dzīves kvalitātes rādītāji nekā veseliem cilvēkiem. Visvairāk nagu sēnīte traucē izskatam un fiziskām aktivitātēm, radot bailes, ka vajadzēs atsegt nagus, kā arī bažas, kā citi cilvēki to uztvers. Šāds stress un bažas savukārt var izraisīt slimības uzliesmojumu un psiholoģiskus traucējumus. Arī citos pētījumos atklāts, ka onihomikozes slimniekiem ir grūti veidot sociālās un profesionālās attiecības, viņi baidās piedalīties dažādos pasākumos, jo grib izvairīties no sāpēm vai kauna, un slimības dēļ jūtas mazāk pievilcīgi. Pētījuma rezultāti liecina, ka 54% pacientu cieta no kāju nagu slimības izraisīta diskomforta, 36% juta sāpes staigājot, 40% norādījuši, ka slimība ierobežo apavu izvēli, un 67% pacientu slimība izraisījusi kaunu.  Kā ir Latvijā Līdz šim nav veikti pētījumi par nagu sēnītes izplatību Latvijā, taču speciālisti praksē novērojuši, ka nagu sēnes epidemioloģiskā izplatība ir plaša. «Latvijā ir daudz onihomikozes slimnieku. Onihomikoze vispirms ir laboratoriski jāpierāda — jāsagaida analīžu rezultāti. Latvijā nereti ārstēšana tiek veikta bez analīzēm, tāpēc konkrētu, laboratoriski apstiprinātu datu par onihomikozes izplatību nav. Mums jāizmanto Amerikas un Eiropas dati,» pastāstīja asociētā profesore Ilona Hartmane, Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskā centra direktore, piebilstot, ka Latvijā vērojama tendence pieaugt ļaundabīgo slimību skaitam; pieaug hronisko dermatožu skaits. «Kā zināms, Rīgā ir daudz privāto dermatologu, un visiem pietiek darba. Piemēram, mūsu iestādē gada apmeklējums ir patiešām liels — apmēram 60 000 cilvēku,» atklāj I. Hartmane.

Ārstēšana

79% aptaujāto pacientu pētījumā par nagu sēnītes ietekmi uz dzīves kvalitāti sacījuši, ka viņi konsultējas ar ārstu par onihomikozes ārstēšanu, un 26% norādīja, ka viņu ārsts neieteica lietot ārstniecības līdzekļus. Pētījumā tika jautāts, vai pacienti vēlētos saņemt iekšķīgi lietojamus ārstniecības līdzekļus, lai izārstētu nagu sēnītes infekciju. 88% atbilde bija apstiprinoša.

Nagu sēnītes infekcija atrodas naga iekšpusē, tāpēc nagu nogriešana vai ārīgi lietojamie pretsēnīšu līdzekļi efektīvi neizārstē šo slimību. Pašreiz iekšķīga pretsēnīšu terapija ir visefektīvākais veids vidēji smagas un smagas onihomikozes ārstēšanai, savukārt ārīga terapija reti palīdz pilnīgi izārstēties, un slimība bieži atkārtojas, secināts ASV pētījumā, kas balstīts uz ārstu novērojumiem. Pētot Latvijā nopērkamos efektīvākos medikamentus tieši šīs slimības ārstēšanai, jāsecina, ka pašlaik aktīvi tiek izmantots ārstēšanas kurss, kad, ārstējot roku nagu sēnīti, 6 nedēļas, bet kāju nagu sēnīti — 12 nedēļas iekšķīgi jālieto medikamenti, kas dienā pacientam izmaksā apmēram 1,20 latu, bet mēnesī — 36 latus. Tādējādi tiek nomākta nagu sēnītes infekcijas darbība, un tā tiek iznīcināta. Pēc tam 10–12 mēnešu laikā izaug jauns nags. Kā liecina veiktie pētījumi, šim kursam ir 80% efektivitāte.

Ir vairākas ārstēšanas metodes, bet vispirms ļoti svarīgi diagnosticēt infekcijas ierosinātāju. Ja nagu sēnīte ir laboratoriski apstiprināta, var noteikt piemērotākās zāles tieši konkrētajam ierosinātājam. Svarīgi pacientam izskaidrot zāļu nepieciešamību. «Starp citu, ir valstis, kurās šie medikamenti ir valsts kompensējamo zāļu sarakstā, piemēram, Igaunijā apmaksā nagu sēnītes ārstēšanu,» noradīja I. Hartmane.

Sadarbībā ar žurnālu «Medicine».