Par homoseksualitāti, gejiem un lesbietēm

Ap homoseksualitāti vijas daudz mītu un aizspriedumu, lai tiktu skaidrībā, lasiet nu!

• Kā ir ar bērniem? Vai viņus neietekmē tas, ka viņi redz homoseksuālas attiecības?

Pirmkārt, tie homoseksuālisti, kuri pašlaik jau ir pieauguši, ir dzimuši heteroseksuālā ģimenē un redzējuši tikai heteroseksuālas attiecības, tomēr nekļuva heteroseksuāli. Tāpat, ja heteroseksuāli bērni redz homoseksuālas attiecības, tas nevar viņus padarīt par homoseksuāliem.

Otrkārt, atcerēsimies, ka arī 8–10% bērnu ir homoseksuāli orientēti — viens no 10! Ko viņi dzird par homoseksualitāti no pieaugušajiem, un vai tas, ko viņi dzird, palīdz viņiem pieņemt sevi un dzīvot saskaņā ar sevi? Ja viņi redzēs homoseksuālas attiecības, tas palīdzēs viņiem attīstīt normālu pašvērtējumu un būt laimīgiem. Heteroseksuāliem bērniem tas palīdzēs pieņemt dzīves dažādību. Tas var pat glābt dzīvības — pašnāvību skaits starp homoseksuāliem pusaudžiem ir ļoti augsts, un iemesls tam ir sabiedrības neiecietība, vienaudžu un pieaugušo naids.

Vai man jāatkārto, ka ar «homoseksuālām attiecībām» es saprotu nevis seksuālo uzvedību, bet viendzimuma mīlestību?

• Bet geji pavedina bērnus!

Nepavedina. Mūsu sabiedrība diemžēl ir neizglītota seksualitātes jautājumos, tāpēc bieži neatšķir homoseksualitāti no pedofilijas.

Kā jau noskaidrojām, gejiem ir seksuāla un emocionāla tieksme pret citiem pieaugušiem vīriešiem. Bērni viņus seksuāli neinteresē. Cilvēkus, kuriem ir seksuāla tieksme pret bērniem, sauc par pedofiliem. Vairākums pedofilu ir heteroseksuāli, daudzi no viņiem ir precējušies, un viņiem ir bērni.

Par zēnu seksuālo izmantošanu bieži runā kā par homoseksuālu bērna izmantošanu, bet tas nav zinātniski pareizi. Ir svarīgi saprast, ka upura dzimums neliecina par pedofila seksuālo orientāciju. Daudziem pedofiliem vispār nav nekādas seksuālās orientācijas, jo viņi nevar stāties nobriedušās seksuālās attiecībās ar pieaugušu cilvēku — nedz ar sievieti, nedz ar vīrieti. Tādus pedofilus sauc par «fiksētajiem». Par šādiem pedofiliem nevar runāt kā par heteroseksuāliem, biseksuāliem vai homoseksuāliem — jo viņiem ir seksuālā tieksme tikai pret bērniem, un bērna dzimumam šajā gadījumā nav nozīmes.

Pedofilus, kuriem attīstījusies seksuālā orientācija, sauc par «regresētajiem». Viņi var būt heteroseksuāli, biseksuāli vai homoseksuāli. Groth and Birnbaum (1978), pētot 175 pieaugušu vīriešu pedofilu grupu, konstatējuši, ka nevienam no viņiem nebija homoseksuāla orientācija! 47% no tiem bija fiksētie pedofili, 40% — regresētie heteroseksuālisti un 13% — regresētie biseksuālisti. Līdzīgi rezultāti ir arī citos pētījumos, kur homoseksuālo pedofilu skaits nepārsniedz 1%.

• Vai Latvijā ir geji un lesbietes?

Protams. Pētījumi rāda, ka jebkurā sabiedrībā ir 8–10% homoseksuāli orientētu cilvēku. Arī Latvijā.

• Kāpēc tad viņi to slēpj?

Sabiedrības attieksme lielā mērā nosaka geju un lesbiešu redzamību — neiecietības dēļ daudzi homoseksuālisti izvēlas slēpties. Tāpēc Latvijā ir tikai daži atklāti homoseksuālisti un var likties, ka viņi ir vienīgie. Iedomājieties: ja jums ir 100 paziņu, pēc statistikas, 8–10 no viņiem ir homoseksuālisti. Tavā paziņu, draugu, radu lokā noteikti IR homoseksuālisti, kas izvēlas slēpties un izlikties, jo sabiedrība ir tik nežēlīga un neiecietīga pret viņiem… 

• Pēc izskata var pateikt, kurš ir homoseksuāls un kurš nav. Geji ir sievišķīgi, lesbietes — vīrišķīgas.

Nē. Tas nav tik vienkārši. Gan pēc izskata, gan pēc uzvedības nevar pateikt, vai cilvēks ir gejs vai lesbiete. Ir ļoti vīrišķīgi geji un ļoti sievišķīgas lesbietes. Ir sievišķīgi vīrieši, kuru orientācija ir 100% heteroseksuāla. Vienīgā atšķirība var būt apstāklī, ka homoseksuāli cilvēki ir brīvāki no sabiedrības stereotipiem, kādam jābūt vīrietim un sievietei. Piemēram, heteroseksuālā laulībā vīrs un sieva bieži vien ir spiesti uzvesties pēc noteiktiem stereotipiem, pildīt noteiktas dzimumu lomas — vīrs pelna naudu, sieva mazgā traukus, un šīs lomas ir diezgan strikti noteiktas. Homoseksuāli pāri ir brīvāki no šo lomu izpildes, un attiecības bieži vien ir vienlīdzīgākas, un pārim ir vieglāk sadalīt pienākumus.

• Vai geji nav tie, kas izjūt vajadzību ģērbties sieviešu drēbēs?

Nē. Vīrieši, kuri izjūt vajadzību ģērbties sieviešu drēbes, ir transvestīti. Pētījumi rāda, ka vairākums transvestītu ir heteroseksuāli cilvēki.

• Lesbietes ir vīriešu nīdējas!

Nē. Lesbietes ir sievietes, kuras mīl citas sievietes. Geji mīl citus vīriešus. Parasti viņiem ir abu dzimumu draugi. Seksuālā orientācija nozīmē mīlestību, nevis naidu.

• Lesbietes sapņo kļūt par vīriešiem un būtu ar mieru mainīt dzimumu.

Nē. Lesbietes ir sievietes, kurām patīk, ka viņas ir sievietes, viņas ir apmierinātas ar savu dzimumu, tāpat kā heteroseksuālās sievietes. Vienīgā atšķirība ir tā, ka viņas mīl citas sievietes.

Cilvēkus, kuri nav apmierināti ar savu bioloģisko dzimumu, sauc par transseksuāļiem. Pareizāk būtu teikt, ka transseksuālisma gadījumā cilvēka bioloģiskais dzimums nav saskaņā ar psiholoģisko. Transseksualitāte NAV saistīta ar homoseksualitāti.

• Lasīju, ka homoseksuālisti ļoti bieži maina partnerus.

Patiešām, pētījumi rāda, ka ir geji, kuri bieži maina partnerus. Tāpat ir arī heteroseksuāli vīrieši, kuri bieži maina partneres. Ir gan homoseksuālisti, gan heteroseksuālisti, kuri dzīvo partnerattiecībās ar vienu vienīgu cilvēku.

• Runājot par AIDS epidēmiju: vai tā nav Dieva sods homoseksuālistiem?

Man liekas absolūti neētiski vainot kādu sociālo grupu kādā slimībā, jo vārdi «Dieva sods» nozīmē, ka šī grupa ir pati vainīga tajā. Mēs taču nesakām, ka bērnu slimības ir Dieva sods bērniem.

Runājot par HIV/AIDS — homoseksuālā orientācija nav riska faktors. Riska faktors ir nedrošs sekss. Ja divi geji dzīvo kopā un ir viens otram uzticīgi, viņi nevar inficēties ar HIV tikai savas seksuālās orientācijas dēļ. Starp citu, pasaulē ir ļoti maz ar HIV inficētu lesbiešu. Vai tad būtu pareizi teikt, ka tas ir Dieva apbalvojums lesbietēm?!

• Kāds politiķis teica, ka homoseksuālisti parazitē uz sabiedrības organisma.

Nē. Homoseksuālisti, tāpat kā heteroseksuāli cilvēki, ļoti daudz dod sabiedrībai — maksā nodokļus, strādā, mācās, palīdz citiem, virza sabiedrības attīstību uz priekšu ekonomikā, kultūrā, zinātnē un garīgajā dzīvē. Homoseksuālistiem ir sava kultūra, kas jau daudzu gadsimtu garumā bagātina heteroseksuālo kultūru un ir Latvijas kultūras un vēstures daļa. Homoseksuālistiem, kā jebkurai minoritātei, jācīnās par savām tiesībām, un cilvēki, kuri uzdrīkstas to darīt, palīdz Latvijai izārstēties no totalitārisma sekām, tātad iegulda savu laiku un enerģiju visas Latvijas sabiedrības attīstībā un labklājībā.

• Viņi taču nedzemdē bērnus! Tāpēc demogrāfiskā situācija mūsu valstī ir tik slikta!

Zinātniski pētījumi rāda, ka demogrāfisko situāciju Latvijā pasliktina sociāli ekonomiskie apstākļi, nevis homoseksualitāte. Piemēram, Holandē, kur attieksme pret homoseksualitāti ir ļoti liberāla un ir pieņemts likums par viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju, ir ļoti pozitīva demogrāfiska situācija, bet Latvijā, lai gan geji un lesbietes tiek diskriminēti, tā nemaz nav spīdoša.

• Daudziem gejiem un lesbietēm ir savi bērni.

Daudziem homoseksuālistiem ir bērni no iepriekšējām heteroseksuālajām laulībām, kā arī daudzas lesbietes dzemdē bērnus un audzina tos kopā ar savu partneri.

• Kāda orientācija veidojas homoseksuālu vecāku bērniem?

Pētījumi rāda, ka vecāku seksuālā orientācija neietekmē bērnu seksuālo orientāciju. 90% homoseksuālu vecāku bērniem ir heteroseksuāla orientācija, 10% (jā, tiem pašiem 10%) ir homoseksuāla orientācija.

Vienīgais, kas atšķiras, — homoseksuālu vecāku bērniem ir vieglāk runāt ar vecākiem par seksualitātes jautājumiem; un, ja bērniem arī ir homoseksuāla orientācija, viņam ir vieglāk to atzīt un pieņemt.

• Vai taisnība, ka homoseksuālisti parasti izvēlas profesijas, kas saistītas ar mākslu?

Ne tikai! Homoseksuālisti ir starp jebkuras profesijas pārstāvjiem. Viņi ir zinātnieki, skolotāji, mācītāji, mākslinieki, inženieri, pārdevēji — speciālisti daudzās un dažādās jomās.

• Kas kopīgs homoseksuāli un heteroseksuāli orientētiem cilvēkiem?

Tas, ka mēs visi esam CILVĒKI. Mēs visi gribam būt laimīgi, mīlēt, būt mīlēti, dzīvot drošībā un mierā. Mēs visi negribam, lai mūs pazemotu un diskriminētu. Mēs gribam, lai mūs saprastu.