• Anonīmā stihija Latvijā
• Piektā gada «vētras sēja»
• Maskava asarām netic
• Žēlsirdīgo māsu rekets
• «Gaismas pils» drošie pamati
Galvenais notikums, protams, bija postošākā vētra, kas Latviju piemeklēja kopš 1969. gada rudens. Vācieši šo Ziemeļeiropas stihiju dēvēja par «Ervīnu», zviedri par «Gudrunu», kamēr latvieši pūtienu atstāja anonīmu kā tautasdziesmu, lietojot vien pārciesto notikumu raksturojošu apzīmējumu «orkāns».
Vētra bez elektrības padeves atstāja 60% valsts teritorijas, laužot kokus, plucinot ēkas un postot komunikācijas tā radīja vismaz Ls 10 miljoni lēšamus zaudējumus.
Skolas bērni saņēma neplānotas brīvdienas, bet amatpersonas pirms pašvaldību vēlēšanām, rūpējoties par stihijas seku novēršanu, varēja potenciālajiem vēlētājiem demonstrēt savu varējumu.
Orkāns atklāja Latvijā valdošās bezatbildības potenciālo bīstamību. Tā elektroģenerators nedarbojās «Ventbunkera» amonjaka krātuvēs, provocējot baumas un paniku par draudošo ekoloģisko katastrofu Ventspilī. Avārijas ģeneratoru nebija arī vairākās sertificētās slimnīcās valstī.
Laimīgas nejaušības dēļ orgāns neprasīja cilvēku dzīvības, bojā gāja vienīgi mājlopi un mājputni.
Globālajām klimata izmaiņām labpatikās, lai orgāns Latvijā sakristu ar «vētras sējas», proti, Piektā gada revolūcijas simtgades svinībām.
Latvijas oficiālā vara nav idejiski novērtējusi šo heroisko notikumu latviešu vēsturē, ko raksturoja gan nacionālās brīvības alkas, gan asiņainas represijas, gan muižu bezjēdzīga dedzināšana un vardarbība.
Jubilejas sarīkojumos inteliģenti un vienkāršie brīvdomātāji runāja par sociālo netaisnību mūslaiku Latvijā, kura gaidīt gaida revolucionāru risinājumu. Kā lai neatceras marksistisko Piektā gada revolūcijas skaidrojumu — latviešu darba tauta sacēlās pret vācu baroniem, cara satrapiem un latvju buržuāziju.
Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paziņojums, ka viņa pieņēmusi prezidenta Vladimira Putina ielūgumu un apmeklēs Uzvaras svinības Maskavā, daudziem tautiešiem bija negaidīts kā orkāna radītās sekas.
Prezidentes kundze dodas politiski riskantā un divdomīgā vizītē, kad nav skaidra pompozā propagandas pasākuma programma un pati valsts galva jau publiski atzinusi, ka Kremlī viņai, visticamāk, nebūs ļauts paust Latvijas oficiālo valstisko sāpi par 1940. gada okupāciju. Neskaidrs arī jautājums par abu valstu robežlīguma parakstīšanas perspektīvām, arī par Abrenes oficiālu un galīgu atdošanu Krievijai.
Visbeidzot, kā apgalvo politiķi kaimiņzemēs, prezidentes politiski seperātiskais paziņojums graujot Baltijas valstu stratēģisko vienotību.
Tautas partijas deleģētā Gundara Bērziņa vadītā Veselības ministrija oficiāli uzteica darbu «tēvzemiešu» Latvijas onkoloģiskā centra direktoram Gunāram Lasmanim, kurš esot «zaudējis uzticību». Par Lasmaņa prēmiju izmaksām un miesīga dēla pieņemšanu darbā lietu pasteidzās ierosināt modrais KNAB.
Tikmēr oranžo Bērziņu tramdīt sāka sievietes baltajos halātos. Ja valdība tūdaļ negādās medmāsām algu Ls 340 par slodzi, tad jau februārī žēlsirdīgās māsiņas sāks Vislatvijas streiku.
Postošo vētru laikā valdība pasteidzās Satversmes 81. panta kārtībā apdraudēt Satversmes garantēto svētumu — pilsoņu privātīpašumu. Aigara Kalvīša kabinets lēma, ka atsavināmi nekustamie īpašumi vietā, kur līdz 2008. gadam jātop Latvijas nacionālās bibliotēkas brīnumam.
Dzīvokļus saimniekus strīdīgajā namā iepriekš vainoja godprātības trūkumā, jo viņi, spekulanti, lūk, uzpirkuši mitekļus, lai pēcāk finansiāli šantažētu valdību, prasot nenormāli augstas kompensācijas par jauniegūtajiem īpašumiem.
Pēc valdības lēmuma īpašnieki pasteidzās pavēstīt, ka to noteikti pārsūdzēs Satversmes tiesā. Iespējams, šīs instances nepārsūdzamais verdikts drīzā nākotnē tiks likts topošās «Gaismas pils» drošajos pamatos.